Spogulī raugoties, ieskaties arī mutē! (1)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Mutes, tostarp mēles, gļotāda ir mūsu organisma veselības spogulis — jebkuras izmaiņas tajā var norādīt uz kādu patoloģisku stāvokli, nereti saistītu arī ar sistēmu slimībām. Čūlas var izraisīt dažādi kairinājumi, piemēram, asas zobu un plombju malas, nekvalitatīvas protēzes, dažādas infekcijas, arī orgānu sistēmu slimības. Bieži vien gļotādas slimības cilvēku netraucē, tādēļ tiek atklātas pavisam nejauši, kad pacienta mutē ieskatās ģimenes ārsts vai zobārsts.

«Uzmanība būtu jāpievērš čūlām, kas nesadzīst vairāk nekā divas trīs nedēļas, baltiem, sarkaniem vai sarkanbaltiem plankumiem, kā arī nenosakāmiem veidojumiem, jo šādas mutes gļotādas pārmaiņas var vēstīt par nopietnu slimību mutes dobumā,» pastāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas fakultātes dekāne, Orālās patoloģijas katedras vadītāja profesore Ingrīda Čēma.

Mutē uzdarbojas sēnītes un vīrusi

«Pacienti bieži sūdzas par sausumu un dedzināšanas sajūtu mutē, it īpaši mēles rajonā. Ja mēli, it īpaši tās mugurējo daļu un vaigu iekšpusi klāj balti pelēcīgs aplikums, tas var liecināt par sēnīšu infekciju,» skaidro speciāliste. Candida albicans jeb piena sēnīšu «augšanu» visbiežāk izraisa hroniskas kuņģa zarnu trakta slimības, cukura diabēts.

Mutes gļotādas iekaisumu var izraisīt arī vīrusi. Biežāk — Herpes simplex. Ar šo vīrusu parasti inficējas jau agrā bērnībā — no pusgada līdz sešu gadu vecumam, un tas organismā saglabājas visu mūžu. Ja cilvēks pārāk ilgi uzturējies saulē, peldējies aukstā ūdenī vai uzturējies caurvējā, herpesvīruss var aktivizēties. To provocē arī dažādas manipulācijas mutes dobumā — zobu labošana, raušana, injekcijas, zobakmens noņemšana u. c. «Vispirms mutes dobumā parādās vairāki nelieli pūslīši, kas pārplīst, veidojot mutes dobumā sāpīgas čūlas, kurām saplūstot rodas samērā lieli iekaisuma perēkļi,» skaidro profesore. Infekcijas izpausmes pavada arī slikta pašsajūta, paaugstināta temperatūra, drudzis un palielināti, sāpīgi limfmezgli.

Mazas un lielas čūliņas

Mutē var parādīties arī nelielas čūliņas jeb tā saucamās aftas. Tās var redzēt uz lūpas, vaigu vai mutes pamatnes gļotādas, sākumā kā neliels pacēlums, kas ātri pārvēršas sāpīgā pušumā un ko ietver iekaisuma valnītis. Ārstējot aftas ar pretsāpju un iekaisumu mazinošām ziedēm, tās izzūd 1,5 nedēļas laikā.

Pēc pārslimotas gripas, plaušu karsoņa vai kādas citas slimības, kas mazinājusi imunitāti, mutes dobumā var parādīties arī lielā afta, kuras diametrs pārsniedz vienu centimetru. «Gļotādā izveidojas ļoti sāpīga pelēcīgi bāla čūla, kurai apkārt ir sarkanīga iekaisuma zona,» stāsta Ingrīda Čēma. Lietojot pretsāpju un iekaisumu mazinošas ziedes un imunitāti stiprinošus līdzekļus, lielās aftas izzūd divu trīs nedēļu laikā.

Aftu parādīšanos var provocēt arī asi, kairinoši ēdieni, piemēram, čipsi, asie sieri, tomāti, zemenes. Sievietēm menstruāciju laikā arī nereti var parādīties neliela čūliņa mutē. Dažreiz tās parādās pēc pārāk enerģiskas zobu tīrīšanas, kad tiek traumēta gļotāda. Studentiem eksāmenu laikā.

«Ja ir lielās aftas vai mazo aftu ir daudz, tās ilgi neizzūd, nedzīst vai pēc kāda laika atkal parādās, cilvēkiem, īpaši gados vecākiem, vajadzētu veikt asins analīzes, lai pārliecinātos, vai nav dzelzs deficīta izraisīta anēmija,» iesaka speciāliste. Būtu pārbaudāms arī kuņģa un zarnu trakts.

Ja aizdomas par ļaunāko

«Ja mutē ir aizdomīgas epitēlija virsmas pārmaiņas baltā, sarkanā, retāk brūnā vai pat melnā krāsā, šie plankumi noteikti būtu rādāmi zobārstam vai gļotādas speciālistam, jo var būt priekšvēža stāvokļi,» norāda ārste. Šādus audus nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mutes dobumā. No aizdomīgā perēkļa virsmas vajadzētu paņemt uztriepi citoloģiskai analīzei vai audu gabaliņu histoloģiskai izmeklēšanai. Pirmajā vietā mutes dobuma ļaundabīgo audzēju vidū ir plakanšūnu vēzis, retāk — sarkomas un melanomas.

«Lai neveidotos pakāpeniskas, hroniskas, ar sekojošām ļaundabīgām pārmaiņām gļotādā, likvidējamas visas asās zobu, zobu sakņu vai plombu šķautnes, pielabojamas zobu protēzes, kas skrāpē un kairina gļotādu,» norāda I. Čēma.

Kur saņemt konsultāciju

Ja esat sajutis uz vaigiem vai mēles blīvu, paceltu vai pat plakanu sabiezējumu, ja ar mēli sataustāt nelīdzenu virsmu gļotādā, ja gļotādā izveidojusies nedzīstoša čūla, ejiet pie sava ģimenes ārsta vai zobārsta, lai saņemtu norīkojumu pie mutes gļotādas speciālista.

Konsultāciju pie šā speciālista bez norīkojuma par maksu (Ls 7–18), bet ar iepriekšēju pierakstu var saņemt Stomatoloģijas institūtā Orālās patoloģijas klīnikā Rīgā, Dzirciema ielā 20.

Konsultāciju pie mutes, sejas un žokļu ķirurga ar ģimenes ārsta norīkojumu var saņemt arī Latvijas Onkoloģijas centra poliklīnikā Hipokrāta ielā 4. Konsultāciju šeit var saņemt arī par maksu (Ls 15).

No tautas medicīnas pūra

Mutes dobuma skalošanai var izmantot kumelīšu, kliņģerīšu, salvijas un asinszāles uzlējumu, jo tiem piemīt pretiekaisuma iedarbība.

Raudenes tēju var izmantot mutes dobuma skalošanai gan smaganu iekaisuma, gan sēnīšu infekcijas ārstēšanai.

Aveņu lapām piemīt viegla asiņošanu apturoša īpašība.

Divgadīgas altejas (Althaea officinalis) nomizotu sakņu uzlējums: 6–8 g sasmalcinātas saknes aplej ar vēsu ūdeni. Nostādina 1 stundu. Lieto sasildītu, ja ir smaganu un mandeļu saslimšanas.

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu