Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8921428t1h8d2f.jpg)
Jo vairāk svešvalodu zinām, jo bagātāki esam - tas skaidrs katram izglītotam cilvēkam. Diemžēl attieksme pret krievu valodu vēsturisku notikumu un arī šībrīža politikas dēļ daudziem Latvijā mēdz būt visai noraidoša - un skolēni kā otru svešvalodu izvēlas apgūt vācu vai franču valodu, lai gan tikpat noderīga vai pat vēl noderīgāka noteikti ir krievu valoda. Pēdējā laikā gan situācija šai ziņā mainās. Par to RB pārliecinājās arī Rīgas Hanzas vidusskolā, kur mums bija iespēja piedalīties kādā no valodu nedēļas pasākumiem.
Izvēlies, ko vēlies
6. klases audzēkņi skolas zālē bija ierīkojuši nelielu izstādi. Viņi pirmajā mācību gadā apguva krievu alfabētu un mēģināja savas zināšanas arī vizuāli attēlot. Starp citu, latviešu bērniem krievu alfabēta burtus iemācīties nemaz nav tik viegli - to atzina daudzi skolēni. Interesantāko darbu autoriem bija apsolītas balvas. Tie audzēkņi, kuri vēlējās, varēja piedalīties pasākumā, kas bija domāts vecāko klašu skolēniem - dažas 6. klases meitenes bija iemācījušies dzejoļus krievu valodā.
«Krievu valodas izvēle ir brīvprātīga lieta,» stāsta skolotājs Nikolajs Kuprijenko. «Piektās klases beigās vecāki, apspriedušies ar saviem bērniem, rakstīja iesniegumus, kādu otro svešvalodu viņi izvēlas mācīties, un šogad jau es strādāju ar 6. klases skolēniem. Daži bērni ir no krievu vai jauktām ģimenēm, un tad jau par šādu izvēli nav ko brīnīties, taču arī daudzi latviešu bērni mūsu skolā izvēlas apgūt krievu valodu. Kāpēc? To labāk pajautājiet viņiem pašiem!»
Jautājām. Simona, piemēram, uzskata, ka krievu valodu Latvijā no visām svešvalodām var dzirdēt visbiežāk. Arī citviet pasaulē valoda ir plaši izplatīta. «Neuzskatu, ka krievu valoda būtu pārāk grūta, es to pratu, pirms mēs sākām mācīties, jo mans tētis ir krievs. Taču mūsu ģimenē galvenā tomēr ir latviešu valoda,» Simona stāsta. Irbe savukārt domā, ka krievu valoda nākotnē dos viņai plašākas iespējas: «Latvija nav tik liela valsts, un latviešu valodu pasaulē lieto daudz mazāk cilvēku nekā, piemēram, krievu. Domāju, ka krievu valoda palīdzēs man sazināties, ja dzīvē iznāks kaut kur braukt ārpus Latvijas.» Ieva uzskata, ka krievu valoda ir jāmācās kaut vai tāpēc vien, ka Latvijā dzīvo ļoti daudz krievu. Arī viņas vecāki prot krievu valodu. Taču viņa atzīst, ka krievu valoda tomēr ir diezgan sarežģīta - kā jau visas valodas, kas jāsāk mācīties no paša sākuma. Viņa līdz 6. klasei zinājusi tikai dažus vienkāršākos vārdiņus. Līdzīgās domās ir arī Jānis. «Nav viegli iemācīties kaut vai tikai krievu alfabēta burtus,» viņš saka un piebilst, ka diez vai skolā pagūšot valodu iemācīties tik labi, kā viņam gribētos. Lai gan, viņaprāt, angļu valodu apgūt ir svarīgāk nekā krievu, taču arī otrā svešvaloda dzīvē noteikti noderēšot.
Nav jādzen ar stibu
Savukārt vecāko klašu skolēni, kuri krievu valodā runā jau pavisam raiti, gatavoja referātus par tēmu «Latvieši Pēterburgā» (par latviešiem, kuri savulaik dzīvojuši vai mācījušies Pēterburgā: rakstnieki, dzejnieki, gleznotāji u.c.)
«Nesen mums bija Pēterburgas dienas Rīgā, tāpēc šim pasākumam izvēlējāmies šādu tēmu. Domāju, ka arī pašiem skolēniem bija interesanti uzzināt, kāda savulaik ir bijusi ievērojamu latviešu saistība ar šo pilsētu. Viena lieta ir mācīt valodu klasē, pavisam cita - iesaistīt bērnus šādos projektos, kur viņi parasti piedalās ar lielu interesi. Visi, kuri iesaistījās šajā brīvprātīgajā pasākumā, par labu darbu saņems arī labas atzīmes, taču mums visiem ir cerība, ka vasarā varbūt varēsim doties kopīgā braucienā uz Sanktpēterburgu. Arī man kā skolotājam tāda ekskursija šķiet ļoti svarīga,» komentē skolotājs Kuprijenko. Starp citu, arī Krievijas vēstniecības pārstāvji esot ieinteresējušies par šo pasākumu un solījuši palīdzēt ar vīzu nokārtošanu.
Arī Rīgas Hanzas vidusskolas direktors Valdis Lapiņš par šo pasākumu skolā ir iepriecināts: «Jebkura aktivitāte, kurā iesaistās skolēni un kas ir saistīta ar zināšanu padziļinātu apguvi, ir apsveicama, un, jo vairāk bērnu tajā iesaistās, jo labāk. Būtiski, ka skolēni pasākumos piedalās labprāt un nav jādzen ar stibu. Acīmredzot skolotājs prot viņus ieinteresēt. Diemžēl pēdējā laikā arī man nereti nācies secināt, ka jaunā paaudze krievu valodu vairs nezina. Jā, vēstures līkloči mūs ir ļoti sāpīgi skāruši un maluši, bet valodai jau ar to nav nekāda sakara. Krievu literatūras klasiķi, manuprāt, jālasa oriģinālvalodā, nevis tulkotā variantā - tikai tā pa īstam var izjust darbu būtību, arī valodas bagātību.«