Latvijas vides nevalstiskās organizācijas (Zaļā brīvība, Latvijas zaļā kustība, Latvijas Piesārņojuma profilakses centrs, Vides aizsardzības klubs un Latvijas zemes draugi) nosoda Latvijas valdības lēmumu vērsties tiesā pret Eiropas Komisiju, prasot lielāku CO2 emisiju kvotu piešķīrumu.
Nosoda valdības lēmumu prasīt tiesā lielākas emisijas kvotas (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vides nevalstiskās organizācijas uzskata, ka Latvijas ekonomikai un labklājības līmeņa celšanai ilgtermiņā labvēlīga būtu inovāciju veicināšana, energoefektīvu tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu izmantošana uzņēmējdarbībā, lai kopējos CO2 izmešus būtiski nepalielinātu.
Šā gada 13.jūlijā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu dažām dalībvalstīm palielināt piešķiramās CO2 emisiju kvotas 2008.-2012. gadam. Lai gan Latvijai iepriekšējā periodā bija kvotu pārpalikums, kvota tika palielināta par 140 tūkstošiem tonnu CO2 emisiju, palielinot piešķīrumu līdz 3.43 miljoniem tonnu gadā. Tomēr šis piešķīrums ir par 57% mazāks par Latvijas sākotnēji prasīto.
Emisiju kvotas ir jauna mūsdienu valūta, ar ko var norēķināties par emisiju samazināšanas pasākumiem. Līdz ar to arī kvotu daudzums nosaka to, cik efektīvi šī valūta darbojas – jo mazāk kvotu, jo lielāka motivācija uzņēmumiem ir samazināt savas emisijas un pāriet uz videi draudzīgākiem risinājumiem. Taču Latvijas rīcība, pieprasot lielāku CO2 emisiju kvotu piešķīrumu, faktiski ir vērsta uz to, lai padarītu šo instrumentu neefektīvu. Šādu rīcību var salīdzināt ar lata devalvāciju, attiecinot to tikai uz vides jomu. Turklāt jāuzsver, ka Latvijas uzņēmumi līdz šim nav demonstrējuši vēlmi emisijas samazināt, bet gan izmantojuši iespēju nopelnīt ar kvotu pārdošanu. Tā, piemēram, VAS „Latvenergo” 2006. gadā ar lieko emisiju kvotu pārdošanu nopelnīja ap 14 miljoniem latu.
Nepieciešamību palielināt piešķirtās CO2 emisiju kvotas Ministru kabinets un atbildīgās ministrijas skaidro ar tautsaimniecības straujo izaugsmi, taču faktiski šīs kvotas ir nepieciešamas diviem atsevišķiem projektiem: jaunajai „Cemex” Brocēnu cementa rūpnīcai, kas kā kurināmo pamatā plānot izmantot sasmalcinātus atkritumus un akmeņogles, un „Latvenergo” plānotajai ogļu kondensācijas elektrostacijai Kurzemē. Abi šie projekti saistās ar ievērojamu vides piesārņojumu ne tikai CO2 emisiju veidā, bet arī citu videi un veselībai kaitīgu vielu noplūdi un tos pat varētu uzskatīti par sliktiem piemēriem tehnoloģiju izvēles ziņā.
Vides nevalstiskās organizācijas kopā ar ekspertiem vides un enerģētikas jomā ir sagatavojušas Ilgtspējīgas enerģētikas attīstības vīziju Latvijai līdz 2050.gadam, kas paredz šajā periodā samazināt Latvijas enerģētikas sektora CO2 emisijas līdz nulles līmenim. Šīs vīzijas realizācija ne tikai nodrošinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, bet arī mazinātu mūsu radīto slodzi uz vidi, veicinātu vietējo ekonomisko attīstību, atstājot finanšu līdzekļus valstī, ilgtermiņā veicinātu ekonomisko attīstību un ilgi gaidīto inovāciju ienākšanu uzņēmējdarbībā.