20 gadi kopš lielākās kodolkatastrofas cilvēces vēsturē

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: EPA-AFI

Trešdien visā pasaulē ar piemiņas pasākumiem un protestiem tiek pieminēta Černobiļas katastrofas 20. gadadiena. Černobiļas atomelektrostacijas avārija, lielākā civilā kodolkatastrofa vēsturē, notika naktī uz 1986. gada 26. aprīli. Tā radīja 500 reižu lielāku radioaktīvo piesārņojumu nekā ASV atombumbas, kas Otrā pasaules kara beigās tika nomestas uz Japānas pilsētām.

Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātu glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku un karavīru. Pēc spēcīgā apstarojuma glābēji izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā un ilgā nāvē.

Avārijas seku likvidēšanā piedalījās aptuveni 600 000 cilvēku no bijušās Padomju Savienības, starp kuriem bija vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju — no tiem 3000 kļuva invalīdi, bet nomira gandrīz 500 cilvēku.

Pēc avārijas radioaktīvais piesārņojums ar nokrišņiem izplatījās pār lielām teritorijām Eiropā, īpaši skarot pašu Ukrainu, kā arī Baltkrieviju un tuvējos Krievijas rajonus. Avārijas dēļ Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā izpostīti gandrīz 800 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes un 700 000 hektāru mežu. Pēc Ukrainas Veselības aizsardzības ministrijas datiem, šajā valstī vien no avārijas radītā piesārņojuma cietuši aptuveni pieci miljoni cilvēku, ieskaitot 600 000 avārijas seku «likvidētāju», kas turpmākajos gados tika izmantoti attīrīšanas darbos, un bērnus, kas tobrīd vēl nebija nākuši pasaulē.

Pasaules Veselības organizācija lēš, ka priekšlaikus miruši 170 000 cietušo. Tā arī prognozē, ka nākamo desmit gadu laikā aptuveni desmit tūkstošiem cilvēku, kas dzimuši Černobiļas apkaimē avārijas laikā vai turpmākajos gados, iespējami vairogdziedzera audzēji.

Pēc 20 gadiem Černobiļas atomelektrostacijas teritorija joprojām ir bīstamā zona, un Ukrainas zinātniekiem nav nekādas iespējas kaut ko noskaidrot par procesiem, kas notiek reaktora iekšpusē, kā arī par aptuveni 200 tonnu kodoldegvielas stāvokli. Turklāt steidzīgi būvētā sarkofāga stāvoklis ir pasliktinājies, tā sienās parādījušās plaisas.

Černobiļas katastrofas seku novēršana prasījusi milzīgus finanšu līdzekļus. Ukraina aprēķinājusi, ka līdz 2015. gadam tā būs iztērējusi līdz 170 miljardiem ASV dolāru, bet Baltkrievija pēdējo divdesmit gadu laikā ciestos zaudējumus aprēķinājusi aptuveni 235 miljardu dolāru apmērā.

Vairāk nekā 20 valstis apsolījušas finansējumu gandrīz miljarda dolāru apmērā, lai uzbūvētu jaunu tērauda karkasu pāri sagrautajam ceturtajam reaktoram.

«Černobiļas katastrofa nav tikai Ukrainas jautājums, bet tas skar daudzus cilvēkus,» norādīja Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, pirmdien atklājot starptautisku konferenci par katastrofas sekām. Šajā triju dienu sanāksmē piedalās Eiropas Savienības ārlietu komisāre Benita Ferero-Valdnere līdz ar amatpersonām no vairākām ANO institūcijām, arī no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras un Pasaules Veselības organizācijas.

Piemiņas ceremonijas Ukrainā sākās jau vēlu otrdienas vakarā netālu no Černobiļas atomelektrostacijas ceturtā reaktora, kas pēc neveiksmīgiem eksperimentiem eksplodēja plkst. 1.23 naktī. Agrā trešdienas rītā Slavutičas ciematā, kurā dzīvo aptuveni 3700 joprojām stacijā strādājošo cilvēku, tika iededzinātas svecītes. Piemiņas pasākumi notiks arī Kijevā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu