Latvijas čempionāta izslēgšanas spēles, kur šonedēļ tapa zināmi visi četri pusfinālisti, lielā mērā norisinās arī Baltijas basketbola zīmē – trim klubiem cīnoties par vienīgo Latvijai atvēlēto «wild card» SEB BBL turnīrā. Par to, kā nākamsezon tiks spēlēts triju Baltijas valstu kopējais basketbols, pagaidām gan ir vairāk jautājumu nekā atbilžu – vismaz Latvijas kontekstā noteikti. Tomēr ragavas jāsāk kalt jau vasarā.
Līdzšinējās divās BBL sezonās šā turnīra formāts bijis atšķirīgs – sadalīti divās divīzijās, pērn tajā startēja 24 klubi, bet šosezon (atsakoties no dalījuma līmeņos) komandu skaits bija sarucis līdz 17. Gandrīz droši, ka nākamais solis uzņemtajā virzienā tiks sperts arī nākamajā sezonā un cīņā par Baltijas līgas čempiona nosaukumu dosies vēl par trim komandām mazāk – tikai 14. Tā nav tikai sakritība, un netiek slēpts arī galamērķis – mūsu apstākļiem piemērotākais variants, kurā BBL spēlētu 10–12 patiešām spēcīgāko un profesionālāko klubu, kas spēj nodrošināt konkurētspējīgas komandas izveidi. Pārējās komandas tikmēr «audzētu muskuļus» Lietuvas, Latvijas un Igaunijas nacionālajās līgās – protams, paturot prātā iespēju sasniegt līmeni, kad iespējams pretendēt uz vietu BBL kompānijā. Projektā paredzēts, ka garantētu vietu līgā nākamsezon saglabās deviņas labākās komandas, un līdz ar to vienkārša matemātika (pierēķinot trīs wild card) ļauj noprast, ka 2007. gada rudenī Baltijas līgā startēs vairs tikai ducis klubu.
Lai gan spēku samērus objektīvāk ataino un arī līdzjutējiem noteikti vieglāk uztverams aizvadītajā sezonā izmantotais formāts, kad regulārā čempionāta gaitā katra komanda spēlē ar katru, nākamajā sezonā situācija atkal tiks sarežģīta – 14 komandas tiks sadalītas divas spēku samēru ziņā līdzvērtīgās grupās pa septiņām katrā. Priekšlikums nāca no Lietuvas puses un saistīts ar dienvidu kaimiņu plāniem līdzās Baltijas mačiem atjaunot arī pastāvīgas Lietuvas līgas sacensības, kas savukārt prasa sabalansēt spēļu skaitu. Nesenais «Final Six» turnīra iznākums tikai palielinājis lietuviešu morālās tiesības diktēt savus noteikumus Baltijā, un tiem nāksies pieskaņoties arī latviešiem un igauņiem. Vēl samazinātais spēļu skaits Baltijas līgā nozīmē, ka par vietējās līgas iespējamām reformām jādomā arī Latvijā. Varianti ir dažādi: iespējams, LBL atgriezīsies visi spēcīgākie klubi, tāpat var būt, ka BBL komandas tiksies ar atsevišķiem LBL klubiem, bet apspriestas tiek arī citas iespējas. Šajā jautājumā atšķirīgi viedokļi un pretrunas pastāv arī pašas Basketbola savienības ietvaros.
Viens no Baltijas līgas kontekstā aktuālākajiem jautājumiem vismaz Latvijā jau ilgāku laiku ir Rīgas ASK iespējamā spēlēšana šajā turnīrā. Lēmums vienīgo wild card sadalīt pēc sportiskiem principiem varbūt ir cēls un taisnīgs, taču apdraud BBL izsenis deklarētos principus, ka šajā turnīrā pirmām kārtām jāspēlē lielākajiem un turīgākajiem klubiem, kas spēj nodrošināt gan pienācīgus komandas profesionālos un sportiskos standartus, gan skatītāju auditoriju tribīnēs un pie televizoru ekrāniem. Pagaidām šķiet, ka ASK dara visu, lai atbilstu šiem kritērijiem, un pirmā Latvijas čempionāta ceturtdaļfinālspēle pret «Lāčplēša alu» apliecināja, ka arī sportiskajā ziņā šai komandai būtu vieta BBL. Taču, lai to iegūtu, ASK vēl priekšā pietiekami tāls ceļš – ne tikai jāaizstāv pietiekami slidenais +14 rezultāts atbildes mačā Valmierā, bet arī jāuzvar vēl vismaz vienā sērijā (pusfinālā vai cīņā par 3. vietu). Kļūdās tie, kas uzskata, ka ASK vieta Baltijas līgā tiks atrasta jebkurā gadījumā – lietuvieši noskaņoti stingri turēties pie nospraustā kursa pakāpeniski samazināt klubu skaitu BBL, un ASK (vai, piemēram, igauņu, kas arī noteikti gribētu iefīrēt līgā savu trešo komandu) dēļ neviens neies mainīt visus plānus un ieceres. Galu galā paši vien vainīgi – wild card bija piešķirta un neviens netraucēja to atdot tam, kam būtu vajadzējis.
Tiesa, nevar izslēgt arī kādas neparedzētas izmaiņas – kā, piemēram, pērn, kad starpsezonā bankrotēja Alītas klubs, atbrīvojot savu vietu līgā. Aizvadītajā sezonā tikko galus savilka cits Lietuvas klubs «Atletas», un pilnīgi iespējams, ka drīzumā to varētu piemeklēt līdzīgs liktenis (galu galā Kauņā pietiek arī ar «Žalgiri»). Taču šobrīd tās ir tikai varbūtības teorijas, un iespējams, ka visi punkti uz i tiks salikti tepat, Latvijas čempionātā, nevis BBL kabinetos. Skaidrību par nākamo sezonu gan gribētos gūt pēc iespējas drīzāk, taču pagaidām tās ieviešanā pārāk daudz neatbildētu jautājumu – tostarp pašiem klubiem, kam šobrīd labākajā gadījumā ir tikai nojausma par savu nākamās sezonas budžetu, iespējām un mērķiem. Vispirms jāpabeidz šī sezona.
Rīgas ASK izredzes spēlēt Baltijas līgā jau nākamsezon atkarīgas tikai no pašiem tā spēlētājiem.