Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8927854t1h650f.jpg)
Kādos gadījumos drīkst mainīt darba dienas ilgumu?
Normālais darba dienas ilgums nedrīkst pārsniegt 8 stundas. Tomēr pastāv atsevišķi izņēmumi. Piemēram:
- ja ir noteikta sešu dienu darba nedēļa, darba dienas ilgums nedrīkst pārsniegt 7 stundas,
- ja darbinieki, kas pakļauti īpašam riskam, šajā darbā ir nodarbināti ne mazāk kā 50 procentus no normālā dienas vai nedēļas darba laika, darba dienas ilgums viņiem nedrīkst pārsniegt 7 stundas.
Ja iepriekš minētajiem darbiniekiem ir noteikta sešu dienu darba nedēļa, darba dienas ilgums viņiem nedrīkst pārsniegt 6 stundas.
Kāds ir atļautais darba laiks nepilngadīgām personām?
Attiecībā uz personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu, likums nosaka atsevišķus darba laika ierobežojumus atkarībā no personas vecuma.
Strādājošais bērns — ikviena persona, jaunāka par 15 gadiem, vai persona no 15 līdz 18 gadu vecumam, ja tā turpina iegūt pamatizglītību. Bērni nevar strādāt vairāk par 2 stundām dienā un 10 stundām nedēļā skolas periodā vai vairāk par četrām stundām dienā un 20 stundām nedēļā skolu brīvlaikā.
Strādājošais pusaudzis — ikviena persona no 15 līdz 18 gadu vecumam, kura vairs neiegūst pamatizglītību. Pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par 7 stundām dienā un ilgāk par 35 stundām nedēļā.
- Ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, papildus darbam turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību vai profesionālo izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā un nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.
- Persona, kura vēl nav sasniegusi 18 gadu vecumu, nedrīkst strādāt vairāk par piecām dienām nedēļā.
Vai darba devējs ir tiesīgs pieprasīt, lai es strādāju virsstundas? Un kāds ir atļautais virsstundu skaits?
Virsstundu darbs nozīmē jebkuru darbu, ko darbinieks veic virs normālā darba laika. Tas ir atļauts, ja darbinieks un darba devējs par to rakstveidā ir vienojušies. Darba devējam ir tiesības bez darbinieka rakstveida piekrišanas nodarbināt viņu virsstundu darbā tikai šādos izņēmuma gadījumos:
- ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības, piemēram, kad sabiedrības vajadzības apkalpojošos uzņēmumos (gāzes, elektrības, ūdens apgāde) nepieciešams novērst radušos bojājumus;
- lai novērstu nepārvaramās varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, piemēram, ugunsgrēka, plūdu gadījumā;
- steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā, piemēram, kad iesāktos darbus nevar pārtraukt, nesabojājot apstrādājamos materiālus vai pagatavojamos priekšmetus.
Darbinieks nedrīkst strādāt vairāk par 144 virsstundām četru mēnešu periodā.
Kam ir tiesības uz mācību atvaļinājumu?
Darbiniekam ir tiesības pieprasīt mācību atvaļinājumu valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai. Šāda atvaļinājuma ilgums nevar būt īsāks par 20 darba dienām gadā. Darbiniekam par šo laiku ir tiesības saņemt darba algu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, pa šo laiku izmaksā vidējo izpeļņu!
Koplīgumā vai darba līgumā var noteikt, ka mācību atvaļinājums tiek piešķirts darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē — ar darba samaksas saglabāšanu vai bez tās (DL 157. panta 1. daļa).