Vitamīns no saulītes

Pēdējos 3–5 gados medicīnas zinātne visā pasaulē piedzīvojusi īstu D vitamīna pētījumu bumu, atklāti agrāk nezināmi fakti, un radušās jaunas teorijas par tā nozīmi cilvēka organismā. «Māja» aicināja uz sarunu P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģi, medicīnas doktori Ināru Ādamsoni.

D vitamīna avoti

Dabīgā ceļā D vitamīns galvenokārt veidojas mūsu ādā saules ultravioleto B staru ietekmē, kuru viļņu garums ir 290–315 nanometru. Nedaudz to uzņemam arī ar uzturu. Ar D vitamīna nosaukumu apzīmē savstarpēji līdzīgu vielu grupu, no kurām būtiskākās ir D3 vitamīns (holekalciferols) un D2 vitamīns (ergokalciferols). D3 vitamīns sintezējas ādā saules staru ietekmē un ir sastopams dažos dzīvnieku valsts produktos: olas dzeltenumā, treknās zivīs — lašos, mencās, sardīnēs, īpaši zivju aknās, nedaudz arī sviestā. D2 vitamīns ir atsevišķos augu valsts produktos; tas organismā netiek tik veiksmīgi izmantots. Uzņemt vajadzīgo D vitamīna devu tikai ar uzturu vien būtu grūti. Arī saules gaismas mūsu platuma grādos bieži ir par maz.

Nepietiek tikai uzņemt

Lai D vitamīns varētu organismā pildīt savu uzdevumu, jānotiek sarežģītam vielmaiņas procesam, kura viens posms norisinās aknās, otrs — nierēs, rezultātā izveidojas hormonāli aktīva D vitamīna forma, kas tad arī rūpējas par kalcija uzsūkšanos, neļauj kalcijam pārmērīgi izvadīties caur nierēm, veicina tā nonākšanu kaulos. Ja cilvēkam ir slimas aknas vai nieres, vielmaiņas process ir traucēts, un D vitamīns neaktivējas un savas funkcijas neveic.

Kopā ar kalciju

Lai stiprinātu kaulus, cilvēki pērk un lieto dažādus kalcija preparātus: gan bezrecepšu medikamentus, gan uztura bagātinātājus, cenšas ēst kalciju saturošus produktus. Apzinoties D vitamīna svarīgo lomu kalcija pārneses mehānismā, ražotāji visbiežāk piedāvā kalcija preparātus jau kombinācijā ar D vitamīnu, lai kalcijs varētu organismā labi uzsūkties un nogulsnēties kaulos. Lielākajai daļai cilvēku tāda kombinācija ir vispiemērotākā, tomēr katram vajadzētu konsultēties par preparātu izvēli ar savu ārstu. Ja cilvēkam ir nieru bojājums, D vitamīns, kurš ir kombinētajās tabletēs, tālāk nepārvēršas aktīvajā formā. Šādam pacientam jālieto speciāli preparāti saskaņā ar ārsta norādījumiem. Cilvēks, kurš labprāt un daudz ēd piena produktus, uzņem pietiekami lielu kalcija devu, tāpēc atliek papildus nozīmēt tikai D vitamīnu.

D vitamīna trūkums

Nelielam D vitamīna trūkumam nav nekādu specifisku pazīmju, ko cilvēks pats varētu pamanīt. Bet, ja radies izteikts šā vitamīna deficīts, tad gan vecākiem cilvēkiem, gan bērniem un pusaudžiem var veidoties slimība, ko sauc par osteomalāciju, tautā to dēvē par kaulu atmiekšķēšanos. Kaulā trūkst minerālvielu, tas var lūzt no pavisam neliela trieciena. Veciem cilvēkiem D vitamīna trūkums vienlaikus var izpausties gan kā osteoporoze, gan kā osteomalācija.

Par nopietnu D vitamīna deficītu liecina muskuļu problēmas, jo D vitamīns ir vajadzīgs arī normālai muskuļu vielmaiņai. Viena no klasiskām šā vitamīna trūkuma pazīmēm ir muskuļu sāpes un vājums, ātra muskuļu nogurdināmība.

D vitamīna trūkumu var objektīvi pierādīt laboratoriskos izmeklējumos, paņemot asins paraugu no vēnas. «Mēs Latvijā esam veikuši šādas analīzes epizodiski, bet iegūtie dati rāda, ka D vitamīna deficīts ir ārkārtīgi izplatīts,» stāsta I. Ādamsone. «Arī citās pasaules valstīs, kur veikts vairāk šo izmeklējumu, konstatēts, ka faktiski visās vecuma grupās D vitamīna līmenis nav pietiekams. Tas ir zemāks par normu aptuveni pusei sieviešu, kas vecākas par 50 gadiem, 80% sieviešu, kurām ir osteoporoze, un vairāk nekā 90% no tām sievietēm, kurām bijuši osteoporozes izraisīti kaulu lūzumi. Turklāt daļai cilvēku ir ārkārtīgi zems D vitamīna līmenis asinīs, neraugoties uz to, ka viņi kārtīgi lieto D vitamīna preparātus.»

Turpmāk vēl.

Der zināt

• Osteoporozes slimniekiem D vitamīna trūkums ir viens no faktoriem, kas nosaka gūžas kakliņa lūzumu biežumu. Vislielākais šādu lūzumu skaits vērojams ziemeļvalstīs, kur maz saulainu dienu, turklāt ziemas mēnešos lūzumi gadās biežāk nekā vasarā. Dienā lietojot 700–800 SV D vitamīna, gūžas lūzumu risks mazinās par 26%.
• Rodas arvien vairāk pierādījumu tam, ka D vitamīnam ir būtiska nozīme imūnsistēmas darbībā, tā trūkumam varētu būt saistība ar pneimonijas un tuberkulozes attīstību.
• Tiek pētīta D vitamīna ietekme uz reimatoīdo artrītu, iekaisīgām zarnu slimībām, multiplo sklerozi un I tipa cukura diabētu.
• Atsevišķi klīniskie pētījumi rāda, ka D vitamīns spēj ietekmēt asinsspiedienu. Astoņu nedēļu ilgs kurss, kura laikā gados veci cilvēki ik dienu lietoja 800 SV D vitamīna un 1200 mg kalcija, ļāva būtiski pazemināt diastolisko (t. s. apakšējo) asinsspiedienu.
• Epidemioloģiskie novērojumi liecina, ka ziemā, kad kļūst izteiktāks D vitamīna deficīts, pieaug mirstība ar sirds un asinsvadu slimībām.
• Kāds pētījums Jaunzēlandē apstiprina, ka D vitamīns uzlabo plaušu darbību, palīdz elpot vieglāk un dziļāk.
• Epidemioloģiskie pētījumi liecina arī par to, ka, dienā uzņemot 1000 SV vitamīna, var mazināties krūšu, dzemdes, resnās zarnas vēža un citu onkoloģisko slimību risks.
• D vitamīns palīdz ārstēt psoriāzi.