Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8929786t1h410b.jpg)
Iekšlietu ministri Latvijā ir kā īstā banānu valstiņā — pašreizējais pieļāvis kukuļņemšanā pieķerta policista paaugstināšanu amatā, iepriekšējais publiski melojis par apdraudējumiem valsts drošībai, vēl viens pirms tam esot dzērumā lauzies iekšā naktsklubā ar specvienību un suņiem. Rodas sajūta, ka iekšlietu ministri Latvijā ir bīstami sabiedrībai, kuras drošība tiem būtu jāsargā.
Par «jaunā demokrāta», bijušā JL biedra Māra Gulbja kā Repšes valdības iekšlietu ministra iebrukumu naktsklubā uzzinājām ceturtdien no viņa nakts gaitu partnera Aināra Šlesera (LPP), kad Saeima diskutēja par pieprasījumu pašreizējam ministram no «mācītāju» partijas Dzintaram Jaundžeikaram par kukuļņemšanā pieķertā ekonomikas policijas darbinieka paaugstināšanu amatā un par citiem korupcijas gadījumiem policijā.
2003.gada pavasarī Gulbis, būdams dzērumā, izsaucis policijas specvienību ar suņiem, lai viesnīcā Reval Hotel Latvija it kā meklētu narkotikas, jo neesot bez biļetes ielaists naktsklubā Voodoo, stāstīja Šlesers.
Acīmredzot kaut kā tā ir bijis, un Gulbis aizstāvēdamies vienīgi noliedza, ka bija dzēris, apgalvoja, ka narkotikas esot atradis, un paziņoja, ka Šlesers piedāvājis viņam kukuli par aiziešanu no JL. Arī nav neticami, zinot brīnumu ar uzreiz piecu jurkāniešu piepešu pāriešanu Šlesera «ticībā», kad bija jātaisa Emša mazākumvaldība, un Jūrmalas kukuļdošanas skandālu, pēc kura Šleseram nācās aiziet no satiksmes ministra amata. Turklāt Gulbis, kā zināms, no JL tomēr aizgāja, ja arī nav droši zināms, vai kāds viņam kaut ko bija piedāvājis. Taču bijušā iekšlietu ministra līdzšinējā klusēšana par kukuļa piedāvājumu, ja tāds ir bijis, ir kārtējā šķebinoši daiļrunīgā liecība par Latvijas politikas taisīšanas virtuvi vai arī kārtējie politiķa meli, ja tā nav bijis. (Gulbis, starp citu, tā arī nav atcerējies, ko īsti viņam kāzās lielā kastē uzdāvināja Ventspils mērs Aivars Lembergs, kuru viņš nu gribētu par premjerministru vai vismaz par savu vilcēju vai stūmēju Saeimas vēlēšanās.)
Cita mēroga melos Augstākās Tiesas Senāts nupat pieķēris iepriekšējo «mācītāju» iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu. Jēkabsons intervijā laikrakstam Latvijas Avīze pērn 8.novembrī sniedzis patiesībai neatbilstošu informāciju par to, ka drošības iestāžu rīcībā 2005.gada rudenī nav bijis informācijas par Krievijas vajātā uzņēmēja Borisa Berezovska bīstamību Latvijas valstij, secināts Senāta spriedumā, ar kuru noraidīta Berezovska sūdzība par viņa iekļaušanu Latvijā nevēlamo personu sarakstā.
«Ģenerālprokuratūra un citas tiesībsargājošās iestādes atzina, ka nav tādas informācijas, ka Berezovskis būtu veicis noziedzīgas darbības vai ka viņš būtu bīstams šai valstij,» intervijā apgalvoja Jēkabsons, kas pirms tam bija melojis, ka neesot ar Berezovski ticies. Senāts konstatēja, ka šādu informāciju Jēkabsonam neviens nav sniedzis, gluži otrādi — viņa rīcībā bija drošības policijas vēstule, kurā bija norādīts, ka Berezovska «turpmākās vizītes varētu radīt paaugstināta apdraudējuma līmeni Latvijas nacionālajām interesēm.«
Kā atceramies, Rīgā ar Berezovski skrēja tikties gan «zaļā zemniece» Ingrīda Ūdre, gan «zaļā» premjerministra Emša padomnieces, pēc tam Jēkabsona biroja vadītājas Ilonas Līces vīrs Roberts, gan TP mākoņtēvs Andris Šķēle, bet Jēkabsons pat braucis pie šā uz Londonu.
Ja atceramies, Emsis pat apgalvoja, ka Berezovskim ar valsts drošību ir tāds pats sakars kā «Allažu kazām». Latvijas valsts drošību patiešām apdraud nevis Berezovskis, bet gan Latvijas pērkamie un melīgie politiķi.