Visas minerālvielas nepieciešamajā daudzumā var uzņemt ar ikdienas uzturu – tīri teorētiski. Tomēr jo īpaši pilsētnieki attālinājušies no dzīvesveida, kādu cilvēkam paredzējusi daba. Viens no būtiskiem elementiem, ko organisms nespēj sintezēt, ir jods.
Palīdz piedzimt veselam
Agrāk joda deficītu saistīja tikai ar kāksli – palielinātu vairogdziedzeri. Tagad zināms, ka jodam daudz lielāka iedarbība ir uz cilvēka smadzenēm to attīstības stadijā. Jods ietekmē arī vielu enerģētisko apmaiņu un organisma temperatūru.
Grūtniecēm joda trūkums var izraisīt postošas sekas augļa attīstības procesiem, veicināt priekšlaicīgas dzemdības un dažādas grūtniecības komplikācijas. Ja auglis vai jaundzimušais nav pakļauts pietiekamai mātes vairogdziedzera hormonu iedarbībai, ir vērojams mazs svars piedzimstot, pazeminās izdzīvošanas iespējas, var būt garīgās attīstības un augšanas traucējumi. Šādi bērni aug apātiski un garīgi atpalikuši, nespēj veikt pilnvērtīgas kustības un pat runāt un dzirdēt, var būt redzes zudums.
Būdams vairogdziedzera hormonu sastāvdaļa, jods piedalās vielmaiņā. Ja tā pietrūkst, pazeminās vairogdziedzera funkcijas, novērojams vājums, nespēks. Tādēļ jods ir svarīgs vairogdziedzera saslimšanu, strumas un kretinisma (vissmagākā smadzeņu bojājuma pakāpe ar dažādas pakāpes attīstības defektiem – mazs augums, muskuļu spasticitāte u.c. nervu un muskuļu anomālijas) profilakses līdzeklis.
Bez pārspīlējuma
Lai gan pārmērīga joda uzņemšana ir nevēlama, sekas tomēr nav tik smagas kā joda deficīta gadījumā.
Jodu pārdozējot, rodas nervozitāte, uzbudinātība un var attīstīties t.s. joda izraisītais hipertiroīdisms. Reizēm pārmērīgi liels joda daudzums var bloķēt vairogdziedzera hormonu ražošanu, izraisot tā aktivitātes samazināšanos. Ja gados vecāki cilvēki, kam ir kākslis, pēkšņi sāk uzņemt jodu lielā daudzumā, vairogdziedzerī var attīstīties mezgliņi, kas nekontrolēti ražo par daudz hormona. Tas savukārt var palielināt vairogdziedzera vēža risku.
Cilvēki ar t.s. autoimūnām vairogdziedzera slimībām vai arī tie, kam šāda iedzimta tendence ir vērojama ģimenē, var būt jutīgāki pret jodu.
Pārmērīgas lietošanas negatīvās sekas ir paaugstināta tiroīdstimulējošā hormona jeb TSH pārprodukcijas izpausmes: viegla uzbudināmība, nervozitāte, karstuma sajūta. Var būt metāliska garša un sausums mutē, dedzinoša sajūta, nātrene, tūska un citas alerģijas izpausmes, pastiprināta siekalu izdalīšanās.
Lai novērstu nevēlamas blaknes, joda preparātus nav vēlams lietot pirms radioloģiskas izmeklēšanas.
Zivīs – visvairāk
Jods konstantā daudzumā ir jūras ūdenī, tādēļ vislabākais tā avots ir jūras zivis un jūras produkti. Uz zemes un saldūdenī izplatība ir visai nevienmērīga, un saldūdens zivīs joda līmenis var būt atkarīgs no tā satura ūdenī.
Arī cita veida pārtikā joda daudzums var būt mainīgs. Jods uzkrājas pienā, līdz ar to piena produkti vienmēr satur vairāk joda. Tas ir arī olās. No augiem vislielākais joda saturs ir spinātu lapās.
Visbagātākais joda avots ir jodētā sāls un citi produkti ar speciālu joda piedevu, kaut gan grūti noteikt, cik joda uzņemam ikdienā, jo tā saturs uz produktiem norādīts netiek. To var aptuveni aprēķināt, zinot, cik patērē sāls, gaļas, piena un jūras produktu, kā arī kompleksos vitamīnus. Ēdienam pievienotais kālija jodīds vārot jodu gan zaudē.
Precīzākus joda mērījumus organismā nosaka, laboratorijā veicot urīna paraugu analīzi – tā izdalās ap 90% joda.
Tabletē un tinktūrā
Kad ir pierādīts joda deficīts, aptiekās ir nopērkami iekšķīgi lietojami preparāti tā kompensēšanai: Kelpamax (joda saturs – 150 Āg), grūtniecēm – Folio (joda deva – 200 Āg, papildu – folskābe).
Minerālvielu un vitamīnu kompleksus (Centrum, Vitamax, ActaVit), kur jods ir ieteicamās diennakts devas robežās (līdz 150 Āg) iesaka, kad ir vitamīnu un minerālvielu trūkums organismā: atveseļošanās periodā pēc dažādām slimībām vai, ja ir nepilnvertīgs uzturs, palielinātas fiziskas slodzes, kā arī pavasarī, kad sarūk uzturā uzņemto dabisko vitamīnu daudzums utt.
Jodu pievieno arī antioksidantu (Antioksivit) un vielmaiņas veicināšanas līdzekļiem (Spirulina, Greipfrūta un ananasa ekstrakta tabletes svara kontrolei).
Joda šķīdumu spirtā (2,5 un 5%) lieto ārīgi – brūču (nobrāzumu) malu un ādas iekaisumu dezinficēšanai. Kā antibakteriāls līdzeklis tas darbojas Lugola šķīdumā ar glicerīnu (tajā joda koncentrācija ir mazāka). Ar to smērē kaklu angīnas laikā. Kakla iekaisumiem piemērots arī aerosols «Jox».
Lietošanas ērtībai izgatavots Lekker-Jods zīmulis – porains materiāls, kas piesūcināts ar jodu. Vēl tālāk gājuši citi ražotāji – ne Betadine šķīdums (tīrā veidā vai atšķaidot ar ūdeni attiecībās 1:10 – brūču apstrādāšanai), ne ziede nesmērē.
Kataraktas papildārstēšanai izmantojams 2% kālija jodīda šķīdums acu pilienu veidā Potasium iodide.
Nepieciešamību lietot iekšķīgos joda preparātus nosaka ārsti. Citādāk ar komplekso vitamīnu izvēli, taču, lietojot jodēto sāli, joda papildu devas nav nepieciešamas.
Konsultēja farmaceite Jeļena Dilendorfa. Izmantota Sabiedrības veselības aģentūras informācija.
Uzziņa
Cilvēka organismam nepieciešamais joda daudzums (Āg):