Kopš 1. maija Latvijas iedzīvotājiem paplašinājušās darba iespējas ārzemēs – par darba tirgus atvēršanu paziņojušas Somija, Grieķija, Spānija un Portugāle. Mest gaisā cepures, kliedzot «urrā!», darba meklētāji tomēr nesteidz, jo atalgojums šajās zemēs ir zemāks nekā Īrijā vai Lielbritānijā, turklāt ceļā stājas valodas barjera.
Īrija un Lielbritānija drošākas
Atceļot darbaspēka kustības ierobežojumus, Somija, Grieķija, Spānija un Portugāle pievienojušās Latvijas darba meklētāju jau iecienītajām Īrijai, Lielbritānijai un Zviedrijai, kas savu darba tirgu austrumeiropiešiem atvēra jau 2004. gada 1. maijā līdz ar ES paplašināšanos. Dodoties strādāt uz šīm valstīm, jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem vairs nav vajadzīga darba atļauja. Atstājot spēkā darba atļauju sistēmu, no 2006. gada 1. maija ierobežojumi nedaudz mīkstināti arī Beļģijā, Francijā, Itālijā un Luksemburgā – šeit iebraukšana atvieglota atsevišķu deficīto profesiju pārstāvjiem.
Aptaujātie darbā iekārtošanas firmu pārstāvji stāsta, ka darba meklētāji sajūsmu par jaunajām darba iespējām pagaidām neizrāda. «Neliela interese ir, taču masveida aizbraukšanas buma, kā tas ir ar Īriju un Angliju, nav un nebūs,» prognozē darbā iekārtošanas kompānijas «CEF Recruitment» izpilddirektors Raivis Čilipāns. Viņa pārstāvētais uzņēmums pašlaik pēta «jaunpienākušo» valstu tirgus, meklējot sadarbības partnerus, taču «Spānijā, Portugālē un Grieķijā ir grūti atrast cilvēkus, uz kuriem varētu simtprocentīgi paļauties, jo tur ir attīstīta nelegālā nodarbinātība. Arī līdz šim piekrāpto darba meklētāju skaits šajās zemēs bijis augsts».
Nezinot somu valodu, perspektīvu maz
Savukārt Somijā, kas Latvijai atrodas vistuvāk un būtu izdevīga transporta ziņā, jārēķinās ar spēcīgu igauņu konkurenci. Vairāki desmiti tūkstošu Igaunijas iedzīvotāju Somijā strādā jau kopš pievienošanās ES. Turklāt liela daļa no viņiem pārvalda somu valodu. «Somija negaida lielu darbaspēka pieplūdumu,» teic Somijas vēstniecības Latvijā ārlietu sekretārs Mikko Kivikoski. Viņš uzskata, ka visvairāk darbs Somijā interesē igauņus, taču «tie, kas ir gribējuši, jau uz Somiju ir atbraukuši un strādā». Viņaprāt, Latvijas iedzīvotājiem tāpat kā līdz šim arī turpmāk būs izdevīgāk doties uz Lielbritāniju un Īriju, jo «tur jau atrodas ievērojama latviešu komūna un ir vieglāk startēt darba tirgū, arī darba samaksa ir konkurētspējīgāka».
Atceļot ierobežojumus, Somijas valdību vadījuši pragmatiski apsvērumi – samazināt birokrātiskos šķēršļus darbaspēka kustības procesiem, kas jau intensīvi noris, kā arī piesaistīt papildu darbarokas pakalpojumu sektorā un celtniecībā. M. Kivikoski ir pārliecināts, ka augstas kvalifikācijas speciālistiem darbu Somijā ir iespējams iegūt pat bez somu valodas zināšanām.
Spānijā trūkst elektriķu un santehniķu
Uz milzu ieceļotāju pūļiem negatavojas arī Spānija. Pēc Spānijas Darba ministrijas inspektora Francisko Gonzalesa de Lena informācijas, Spānijā akūti trūkst kvalificētu elektriķu un santehniķu. Viesstrādniekus gaida arī mazkvalificētajās profesijās, kuras paši spāņi uzskata par zemu atalgotām un strādā nelabprāt: viesnīcās, veikalos, bērnu aukles utt.
«Neapšaubāmi, izredzes atrast labāku darbu ir tiem, kas pārvalda spāņu valodu. Bet mūsu valdības interesēs nav cilvēkus dalīt pēc nacionālās piederības un gādāt, lai izglītoti cilvēki ar labām profesionālām iemaņām brauktu tikai sezonas laikā novākt, piemēram, vīnogas,» tā, izklāstot Spānijas nostāju darba tirgus atvēršanas jautājumā, «Latvijas Avīzei» sacīja Spānijas vēstnieks Latvijā Emilo Lorenco Serra. Jau tagad esot piemēri, kad latvieši daudzus gadus strādā spāņu kompānijās, piemēram, par autovadītājiem.
«Vai nu mēs ielaižam valstī 15 000 poļu, vai arī mums jāļauj iebraukt 15 000 afrikāņu,» aizstāvot darba tirgus atvēršanu, izteicies IESE Biznesa skolas Madridē biznesa vadības profesors Hose Ramons Pi. Šādi viņš norādījis uz izvēli starp austrumeiropiešiem un tiem afrikāņu tūkstošiem, kas ik gadu pa jūru pārpildītās laivās cenšas nelegāli iekļūt Spānijā. Viens no būtiskiem pamatojumiem – nepieciešams ieplūdināt naudu Spānijas pensiju sistēmā, kas patlaban esot tuvu krīzei, un šim nolūkam ārzemju viesstrādnieku maksātie nodokļi lieti noderēs.
Valodu mācīšanās buma vēl nav
Kā nesen kādā radioraidījumā izteicās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, līdz ar darba tirgus atvēršanu varētu pieaugt pieprasījums pēc intensīvajiem svešvalodu kursiem, lai ātri apgūtu valodas pamatus un tad – uz priekšu darba meklējumos. Valodu apmācības centros pagaidām nejūt, ka augtu interese par spāņu, portugāļu, grieķu un somu valodām. «Kursiem piesakās tikpat daudz cik parasti,» informēja «Berlitz valodu centrā», kur, sākot no iesācēju līmeņa, iespējams apgūt spāņu mēli. Arī Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centrā, kas piedāvā mācīties somu valodu, kursu apmeklētāju skaits nav audzis. Ātra valodas apguve nav lēts prieks – nedēļas individuālā trīsdesmit sešu stundu apmācība «Berlitz valodu centrā» maksā 780 latu. Tās laikā tiek apgūti 500 vārdi. Ar šādu vārdu krājumu, protams, nepietiek, lai izklāstītu savu viedokli pieņemšanā vai biznesa sarunās, taču tūrisma braucieniem vai vienkārša darba veikšanai gana.