Varakļānu mežziņa nāvi izmeklē policija

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Nedēļas sākumā nošāvies Varakļānu mežzinis Aivars Ciematnieks. Kā raksta laikraksts «Diena», mežziņa nāves apstākļus izmeklē policija.

«Ja man kāds teiktu, ka Aivars varētu izdarīt pašnāvību, es nekad tam neticētu. Viņš bija pieredzējis un apzinīgs mežzinis, kurš ļoti godprātīgi nēsāja savu mundieri,» par Varakļānu mežniecības mežzini stāstījis Madonas virsmežniecības virsmežzinis Arvīds Greidiņš.

Gadījums, kad pirms pusotras nedēļas Madonas rajona Barkavas pagastā mednieki nošāva divus šķirnes suņus, bija pēdējais administratīvais pārkāpums, kuru izskatīja Ciematnieks. Par pašnāvību Rēzeknes policija ierosinājusi kriminālprocesu un sākta izmeklēšana. Savukārt Ciematnieka izmeklēto lietu kopš otrdienas izskata Valsts meža dienesta (VMD) centrālais aparāts. VMD amatpersonas pieļauj, ka uz mežzini varēja būt izdarīts spiediens.

Ciematnieks, kuram šogad būtu apritējuši 50 gadi, «bija ļoti ieturēts cilvēks, kurš nekad ne ar vienu nedalījies savās problēmās,» atminējies Greidiņš, taču, kad abi pagājušosestdien pēdējoreiz satikušies, mežzinis stāstījis par smagām problēmām ģimenē.

«Viņam arī likās, ka kāds viņu vajātu, taču par to sīkāk nestāstīja,» norādījis Greidiņš. Pēc viņa domām, pēdējā Ciematnieka skatītā lieta bija «neviennozīmīga, jo iesaistītas pietiekami augstas amatpersonas». Viens no suņu šāvējiem ir Latvijas Policijas akadēmijas profesors un civiltiesību katedras vadītājs Osvalds Joksts.

VMD ģenerāldirektors Jānis Kinna atzīst, ka abas lietas - mežziņa pašnāvību un medību suņu nošaušanu - var sasaistīt tādā aspektā, ka administratīvā lieta mežzinim bijusi vienīgā «problemātiskā». «Katram kāds piliens vienmēr ir pēdējais. Lietas noskaidrošana ir policijas kompetencē, taču esmu dzirdējis, ka uz mežzini varētu būt izdarīts zināms spiediens,» sacījis Kinna.

Savukārt Joksts uzskata, ka par gadījumu medībās presē sacelta ažiotāža: «Ja varat, atturaties [no tāda materiāla publicēšanas], bet tā ir jūsu problēma. Situācija nav tik viennozīmīga un kā vēl beigsies, paskatīsimies.«

Abi nošautie medību suņi - Rietumsibīrijas laikas piederēja Teiču dabas rezervāta pētījumu daļas vadītājam Uģim Bergmanim. 20.maija vakarā viņš uz stundu vai pusotras bija izlaidis suņus no voljēra, lai iztīrītu mītnes vietu. Nelaime bija notikusi aptuveni 900 metrus no mājām. Par notikušo Bergmanis ziņoja Varakļānu mežniecībai un Madonas policijai, tika ierosināta administratīvā lieta par Medību likuma pārkāpšanu.

Mednieki Joksts un Gundars Trops mežniecībā bija pieteikuši medības uz mežacūkām Joksta privātajā meža platībā. Joksts nenoliedz, ka nošāvis Bergmaņa suņus, taču uzskata, ka rīkojies likumīgi: «Šāvu apzināti, jo klaiņojošie suņi ir jāapšauj. Suņi vēlu vakarā nepilnu stundu siroja pa mežu, dzirdēju, kā tie trenkā stirnas. Kā es varēju atpazīt, ka tas ir medību suns?"

Medību likumā noteikts, ka par klaiņojošiem atzīstami suņi, kas atrodas medību platībās tālāk par 200 metriem no dzīvojamajām mājām bez uzpurņa vai reģistrācijas žetona, taču tas neattiecas uz šķirnes medību suņiem. Par medību noteikumu pārkāpšanu pienākas administratīvais sods no 20 līdz 250 latiem. Kā norāda VMD medību daļas direktors Jānis Baumanis, izdarīts rupjš likuma un ētikas pārkāpums.

Bergmanis apsver iespēju ierosināt tiesā civilprasību pret suņu šāvējiem. Konsultējoties ar kinologiem, viņš aprēķinājis, ka abu suņu vērtība ir aptuveni 2000 latu jeb 120 latu par katra suņa nodzīvoto gadu un vēl summa, kas nepieciešama šīs šķirnes kucēnu iegādei.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu