Astrīda Kārkliņa: Tas ir mans dzīvnieks

Astrīda Kārkliņa. Nodarbošanās: Latvijas Kinoloģiskās federācijas dzīvnieku aizsardzības grupas vadītāja.

Zodiaka zīme: Vēzis.

Pašlaik svarīgākais: savā personiskajā dzīvē atrast sirdsmieru.

1. Vai jums ir mājdzīvnieks?

Jā, protams, divi suņi un pieci kaķi. Tie ir mani sapņu suņi, pēc kuriem es iepriekš tiecos un kurus arī izdevās iegūt. Suņu puikam ir 11,5 gadi, meitiņai – deviņi gadi, tie ir zeltainie retrīveri. Kad es viņus pirmoreiz ieraudzīju Kārlim Zariņam, biju kā apmāta, man nekad iepriekš suņi nebija bijuši. Minči ir pievākti kur kurais, ir dažādos vecumos, parastie mistkastnieki.

2. Kur atstājat savu mīluli, kad dodaties garākā komandējumā?

Līdz šim vienmēr man šo iespēju deva vīrs – izrauties no mājas. Šobrīd ir citādi, es vēl nezinu, kā risināšu. Man ir tādi jauki cilvēki kaimiņos, ar kuriem ceru sarunāt uz kādu nakti palikt vai uz pāris dienām arī manā dzīvesvietā, kas pazīst manus dzīvniekus.

3. Kā būtu labāk dzīvniekam: dzīvot vienam vai sagādāt viņam kompanjonu?

Viss atkarīgs no dzīvnieka. Suns ir bara dzīvnieks, viņam vajag šo kompāniju. Manā uztverē – pareizi, ja suns ieņem cilvēka dzīvē drauga un kompanjona lomu, nevis kā agrāk sarga funkcijas.

Tagad tās var uzticēt visādām firmām, signalizācijai.

4. Vai esat ceļojusi kopā ar savu četrkājaino draugu? Tikai pa Latviju esam diezgan daudz braukājuši. Ja šie dzīvnieki ir tik jauki sabiedrībai, ne tikai mums, īpašniekiem, tad ar viņiem ceļot ir prieks, un to novērtē arī cita sabiedrība. Mēs varējām braukt uz jebkuru vietu un tikai priecējām, neviens neteica: "Vai, novāciet savus suņus!" Viņi ir tīkami pārējai sabiedrībai, tagad ceļot var arī uz ārzemēm, vaļā ir robežas. Kāpēc ne, ja tie ir mūsu draugi un kompanjoni?

5. Jūsu viedoklis: vai pilsētas dzīvoklī ieteicams turēt dzīvnieku?

Tāds uzstādījums nav pareizs pēc būtības. Tikpat labi varētu būt kāds kaķis, kas mierīgi labi var justies trīsistabu dzīvoklī. Kaķis vispār nav klaiņojošs dzīvnieks, viņš dzīvo uz vietas. Viņš var izskraidīties, kaķim nav tik liela vajadzība pēc kompānijas kā sunim. Ir arī mazi sunīši, kas neprasa tik lielas fiziskas aktivitātes. Ja to var nodrošināt pilsētas dzīvoklī, kāpēc ne?

6. Ko vajadzētu ievērot ikvienam saimniekam dzīvnieku labturībā neatkarīgi, kur dzīvo pats un viņa mīlulis?

Izprast šo dzīvnieku, zināt, kas ir vajadzīgs šim dzīvniekam, lai viņš labi justos. Kad mēs iegādājamies kādu mantu, lasām instrukciju, pētām, kādu pogu spiest. Tāpat jāzina viss, kāds dzīvniekam vajadzīgs režīms. Tā ir cita suga, tas nav cilvēks, viņam ir daudz vajadzību, kas jāizprot, atcerēties – necilvēciskot dzīvniekus, tā viena no kļūdām, ņemt vērā, ka tas ir citas sugas pārstāvis.

7. Vai pērkat savam mājdzīvniekam kādas rotaļlietas un apģērbu?

Apģērbu nē, respektēju, ka ir kādi īsspalvainie, kam ziemā salst, un viņiem apģērbs būtu vajadzīgs. Kāpēc ne? Rotaļlietas – kādas lietas, kas palielina viņu labklājību, kas dod viņiem kaut kādu spēles prieku, labu noskaņojumu.

8. Esat pati izskolojusi savu suni vai uzticējāt to profesionāļiem?

Pirmo suni uzticēju profesionāļiem. Ir šķirnes, kurām suņu skola ļoti ieteicama. Tā ir joma, kurā mēs neesam speciālisti. Tā ir tāda liela, agrāk nezināma lieta, diezgan sarežģīta lieta – jāiemācās otras dzīvas būtnes psiholoģija. Tieši tam ir suņu skolas.

9. Kā varat savienot savu ikdienu ar rūpēm par dzīvnieku?

Grūti, ilgas stundas esmu prom. Mēģinu kompensēt – no rītiem izstaigāties vairāk, arī vakaros. Paldies Dievam, ka viņi nav tik trakulīgi kā jaunībā, viņi piecieš. Viņi zina, ka saimniece noteikti atnāks, un tad mēs ejam staigāt pa mežu, viņi nenervozē.

10. Ja būtu iespēja, kādu mājdzīvnieku vēl iegādātos?

Man patīk daudz dzīvnieciņu. Es gribu zivis, es gribu trusi, kaķi, suņi man ir, bez tiem es nevaru iedomāties savu dzīvi. Man patīk vērot, kā zivis peld, mani vilina zemūdens kustība.

Uz augšu