Kāpēc tāda agresija pret gejiem?

Kāpēc Latvijas sabiedrībā vērojama agresīva attieksme pret gejiem?

Vai tā ir cīņa par tikumību? Nē, jo, cīnoties par tikumību, loģiskāk būtu vērsties pret pornogrāfisko materiālu plašo pieejamību, lielo uzsvaru uz seksu plašsaziņas līdzekļos, prostitūciju, vardarbību pret sievietēm, intīmām attiecībām ārpus laulības utt. — šie jautājumi skar visu Latvijas sabiedrību, ne tikai gejus, kuru īpatsvars sabiedrībā ir neliels.

Vai tā ir cīņa par mūsu bērnu drošu nākotni? Nē, jo saistība starp homoseksuālu orientāciju un pedofīliju nav lielāka kā starp pedofīliju un heteroseksuālu orientāciju. Lielākā daļa pedofīlijas gadījumu ir fiksēti ģimenē, kad tēvs seksuāli izmanto savu bērnu, visbiežāk meitu. Gejiem interesē vīrieši, nevis bērni. Turklāt pedofīlija nereti ir saistīta ar varmācību — pedofīls ar varu pakļauj bērnu, izmantojot savu fizisko pārākumu. Līdzīga vardarbības izpausme reizēm ir vērojama attiecībās starp vīrieti un sievieti. Gejiem varmācība nav raksturīga.

Vai tā ir cīņa par kristīgajām vērtībām? Nē. Pati cīņa, ja tā vien nav cīņa ar iekšējiem dēmoniem, ir pretrunā ar Jēzus Kristus mācību — mīlestības un miera filosofiju. Bībelē ir nosodītas jebkādas intīmas attiecības ārpus laulības. Kāpēc gan daļa kristiešu tik ļoti uztraucas tieši par šīs nelielās sabiedrības daļas — geju — morālo stāju? Jāatceras, ka Jēzus Kristus ir sacījis — „netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti. Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots” un «liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs».

Vai tā ir cīņa par to, lai Latviju nepiemeklētu Sodomas un Gomoras liktenis? Nē, jo saskaņā ar Jēzus Kristus sacīto liekulība ir smagāks grēks par sodomiju: piemēram, attiecībā uz pilsētām, kurā valda farizeji jeb liekuļi, Jēzus Kristus saka — «Sodomas zemei būs vieglāk tiesas dienā nekā tev». Vai mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuri ir bez neviena grēka un kuriem būtu tiesības mest pirmo akmeni? Tādu nav. Taču akmeņi krīt kā no pārpilnības raga. Cilvēkiem, kuri uzskata, ka praida rīkošana Rīgas ielās mūsu galvaspilsētu pielīdzinātu Sodomai, nav vērts uztraukties, jo Jēzus Kristus teikto, ka «Sodomas zemei būs vieglāk tiesas dienā nekā tev», jau sen var attiecināt arī uz Rīgu.

Agresija pret gejiem ir cīņa par patriarhālās sistēmas saglabāšanu. Tā ir cīņa par to, lai sabiedrībā noteicēji paliktu heteroseksuāli vīrieši, lai vara arī turpmāk piederētu viņiem. Geji, parādot, ka arī vīrietis var būt pakļautais un seksuālās iekāres apmierināšanas objekts, grauj pašreizējo hierarhizēto sociālo struktūru, kura pasaulē dominē jau vairāk nekā divtūkstoš gadus — kopš tādu lielo reliģiju kā kristietība un islāms rašanās. Līdz tam sievietes un vīrieša loma sabiedrībā bija daudz līdzsvarotāka, netika pielūgts Dievs vīrieša dzimtē, un homoseksuālas attiecības, kā to vēsta vēsturiskās liecības, sākot no alu zīmējumiem, bija visai izplatītas.

Pieminot gejus, parasti tiek skarta homoseksuālo attiecību intīmā puse, un daudziem šķiet, ka tā ir neatraujami saistīta ar izvirtību. Nevar noliegt, ka attiecības starp gejiem bieži vien ir nenoturīgas vai balstās galvenokārt uz fizisku tuvību. Tas lielā mērā ir skaidrojams ar sabiedrības noraidošo attieksmi — kā gan divi homoseksuāli vīrieši var izveidot un uzturēt stabilas attiecības, ja viņiem bailēs no sabiedrības nosodošās attieksmes ir jāslēpj sava orientācija, nepārtraukti jāizliekas un jāmelo saviem vecākiem, draugiem un darba kolēģiem? Šādas attiecības vienmēr ir pakļautas ārējiem apstākļiem, to saglabāšana ne katram ir pa spēkam, tāpēc daudzi geji izvēlas vieglāko ceļu — vienas nakts sakarus. Tas ir dīvaini, taču tipiski, ka sabiedrība nosoda to, ko pati ir radījusi.

Interneta diskusijās par homoseksuālismu vienmēr tiek piesaukts arī anālais sekss kā pierādījums geju samaitātības pakāpei. Tas tik lielu sašutumu izraisa tāpēc, ka doma par seksu starp diviem vīriešiem acīmredzot sāpīgi aizskar to heteroseksuālo vīriešu pašcieņu, kuri ir kvēli patriarhāta aizstāvji. Šādi «veči» nevar samierināties ar domu, ka vīrietis tiek nostādīts vienā līmenī ar sievieti. Tieši tādēļ reti kad tiek nosodīts lesbiešu atainojums erotikā un anālais sekss starp vīrieti un sievieti, lai gan heteroseksuālu pāru, kuri regulāri piekopj anālo seksu, skaitliski ir daudz vairāk nekā homoseksuālu pāru. Lieki piebilst, ka vēršanās pret geju intīmajām attiecībām, vienlaicīgi akceptējot līdzīga veida seksuālos kontaktus vīrieša un sievietes starpā, nav nekas vairāk kā dubultstandarts un liekulība.

Vērojot ikdienas notikumus, rodas iespaids, ka mūsu sabiedrība ir akceptējusi to, ka vīrieši masveidā krāpj sievas, pamet ģimenes ar bērniem un nereti rīkojas vardarbīgi. Tā vien šķiet, ka šajos procesos netiek saskatīti draudi sabiedrībai. Bet tiklīdz kā geji pārstāj slēpt savu seksuālo orientāciju, tā sākas sašutuma vētra par morālo pagrimumu un geju klātbūtnes radītajiem draudiem.

Kam tas ir izdevīgi? Sistēmai, kura kārtību un varu nodrošina ar «smadzeņu skalošanu» un iebaidīšanu. Šī sistēma jau divus gadu tūkstošus nodrošina privilēģijas heteroseksuāliem vīriešiem, un viens no tās galvenajiem balstiem ir kristīgā baznīca. Tas ir pašsaprotami un cilvēcīgi, ka no privilēģijām neviens negrib atteikties, bet vai tās ir visas sabiedrības interesēs? Vēsture ar daudzajiem kariem un citām traģēdijām, kā arī pašreizējā situācija Latvijā pierāda, ka ne. Neiecietība un agresija, ko cilvēks vērš pret citiem, ir kā atspulgs viņa iekšējai pasaulei — tajā trūkst mīlestības un harmonijas. Šāds cilvēks nespēj būt ne mīlošs vīrs, ne tēvs.