Lolita Roze: Tas ir mans dzīvnieks

Lolita Roze. Nodarbošanās - laikraksta TV atpūta redaktore.

Zodiaka zīme: Auns.

Pašlaik svarīgākais: palaist laikraksta jauno modeli, kas iznāks jaunnedēļ.

1. Vai jums ir mājdzīvnieks?

Protams, šobrīd ir viens suns – kaukāziešu jauktene Džūlija. Viņa ir trīs vai četrus gadus veca, paņēmu no patversmes Līčos. Nomira iepriekšējais suns, kuram tika iedota mūža maize. Man negribējās pat uz mājām iet, jo pietrūka tas, kā sagaida suns. Vienā brīdī iekrita acīs Džūlija, man bija līdzi dēls, un viņš teica, ka sunim ir mūsu iepriekšējā suņa actiņas.

2. Kur atstājat savu mīluli, kad dodaties garākā komandējumā?

Kaut kā man palaimējies: kopš tā laika, kad man ir māja ar suņiem, pirms tam bija kaķi, nav vajadzējis doties garākos komandējumos. Man nebūtu mierīga sirds, atstājot bērnu un dzīvniekus vienus pašus mājās.

3. Kā būtu labāk dzīvniekam: dzīvot vienam vai sagādāt viņam kompanjonu?

Ir atsevišķas šķirnes, kurām patīk, ka ir kompānija, ka nav visu dienu vieni. Arī no suņu psiholoģijas, ir tādi nervozie, kuri nespēj būt vieni. Kopumā dzīvnieki, suņi, pierod pie cilvēka un nevis pie vietas. Viņam ir būtiski un svarīgi, lai saimnieks reizi dienā atnāk un samīļo, un tas laiks, ko viņi pavada kopā, ir kvalitatīvs.

4. Vai esat ceļojusi kopā ar savu četrkājaino draugu? Tālāk par Baltijas valstīm ne – Lietuvā un Igaunijā. Viss iespējams, arī vietās, kurās būts, ir pretimnākoši cilvēki. Es nemeklēju speciālas viesu mājas, iepriekš nezvanu un nesaku, ka būsim ar suni. Tas tā vairāk noticis spontāni. Kad aizbraucu un jautāju, vai mēs varēsim pie jums ar suni iet krogā vai kafejnīcā, viņi redz to suni un saimnieku, uzreiz gatavi dzīvnieku samīļot, viss notiek. Mana pieredze ir tāda.

5. Jūsu viedoklis: vai pilsētas dzīvoklī ieteicams turēt dzīvnieku?

Es nedomāju, ka sadisms ir turēt visus mazos terjerus, čivauvas dzīvokļos. Tie ir klasiski dzīvokļu suņi, liela daļa saimnieku viņus izvēlas kā interjera priekšmetus. Ja izvēlas taksi vai kokeru, mopsi vai mazos franču buldodziņus un ja ar viņiem saimnieki regulāri iet pastaigās, viss ir kārtībā. Tie ir pilsētas suņi.

6. Ko vajadzētu ievērot ikvienam saimniekam dzīvnieku labturībā neatkarīgi, kur dzīvo pats un viņa mīlulis? Laukos ķēdes suņi ir jāpalaiž vaļā vai ar viņiem jāiet pastaigās. Kad ar viņiem izstaigājas, tad, palaisti vaļā, nenokodīs kaimiņu vistas vai nesakodīs cilvēkus. Galvenais – būt atbildīgiem: tas ietver medicīnisko aprūpi, kopšanu, barošanu, arī domāt par dzīvnieku sterilizāciju un kastrāciju, lai viņi nevairojas un nav podos jāslīcina vai patversmēs jāiemet kastēs kucēni un kaķēni.

7. Vai pērkat savam mājdzīvniekam kādas rotaļlietas un apģērbu?

Nē. Tā kā Džūlija ir kaukāziešu jauktene, viņai pat vasaras kažoks ir par biezu. Bijusi doma, ka vajadzētu tādu kā lietusmēteli, jo ārā jāiet jebkuros laika apstākļos, citādi pārāk ilgi žūst kažoks pat pēc izslaucīšanas. Rotaļlietas – tikai nedaudz – kādas pāris bumbiņas, bet bezjēgā nē.

8. Esat pati izskolojusi savu suni vai uzticējāt to profesionāļiem?

Pati gāju uz suņu skolu, mācījāmies tikai elementāras lietas, kas sunim pilsētā jāzina: iet blakus pie pavadas, neskriet pakaļ riteņbraucējiem vai sportistiem, sēdēt, bet nekādas baigās gudrības kā dresētiem suņiem.

9. Kā varat savienot savu ikdienu ar rūpēm par dzīvnieku?

Mans princips: ja tas ir liela auguma suns, tad dienā minimums vajag 40 minūšu izstaigāties. Iegājies tāds ritms – kad nav ziema, braucam izskrieties uz Mežaparku, ap sešiem, pusseptiņiem, lai septiņos esmu atpakaļ un varu bērnu pavadīt uz skolu.

10. Ja būtu iespēja, kādu mājdzīvnieku vēl iegādātos?

Man gribētos kaķi, bērns arī to lūdz, jo iepriekšējais nesen nomira. Nākamais būs atkal no patversmes. Redzu, ka arī Džūlija to vēlas. Tiklīdz viņa ierauga kādu kaķi uz ielas, tā koķetē.

Uz augšu