Dēlīšu jumti

Jumta klājums ar šindeļiem ir jau aizmirsts. Meistars atceras, ka pēdējoreiz redzējis dēlīšus gropējam apmēram pirms 50 gadiem (pēc Otrā pasaules kara šindeļu jumtus sita kūtīm). Vēlāk tos varēja sastapt, vienīgi nojaucot veco muižu ēku jumtus, jo agrākos laikos šindeļus klāja arī zem dakstiņiem ziemā sapūstā sniega ūdeņu novadīšanai.

Tagad dēlīšus reti kur gropē (vienīgi atjaunojot vēsturisku ēku jumtus), tos sastrādā ar šindeļzāģiem, tāpēc klasiskā izpratnē tos pat nevarētu saukt par šindeļiem.

Neimpregnētu dēlīšu jumta mūžs ir 20–25 gadi, bet, regulāri pielabojot, pat 30 gadu. Ja jumta segumu impregnē vai nokrāso, laika zobs to sāk grauzt 40 gadu vecumā. Dēlīšu jumts nerada kondensātu, tas nodrošina telpās veselīgu klimatu.

Niedres, plēstās jumtu skaidas, šindeļi (gropēti konusveida dēlīši), parastie zāģētie dēlīši, lubiņas (no egļu klučiem plēsti 1–1,5 cm biezi dēlīši) ir ekoloģiski tīri, elpojoši, klusi, silti, izskatīgi dabiskie jumta segumi. Taču tiem nepieciešama speciāla kopšana un ir salīdzinoši īss kalpošanas mūžs (izņemot niedru jumtus).

Izejmateriāls

Jumta dēlīšus gatavo no baltalkšņa un melnalkšņa, kuru koksne labi uzsūc dažādus impregnēšanas līdzekļus. Turpretim priede un egle ir grūti piesūcināma, jo koksnē daudz sveķu.

Dēlīšiem ir derīgi koki vismaz 15 cm diametrā, taču ne resnāki par 30 cm, jo tad tos nevar caurzāģēt. Jumta klājmateriālu gatavo tikai siltā laikā (parasti, kad pavasarī gaisa temperatūra ir virs +10°C), jo pēc sazāģēšanas dēlīšus tūlīt piesūcina ar dabisku antiseptiķi — difanu (ražo Latvijas Valsts лoksnes ķīmijas institūts, maksā Ls 4 iepakojumā).

Sazāģētus, bet neizžāvētus dēlīšus liek vannā ar ūdenī atšķaidītu difana pulveri (attiecības konkrētam mērķim norādītas uz iepakojuma) un tur 15–20 minūtes. Var apstrādāt arī ar sausu pulveri.

Jumta latām izmanto vienīgi skujkoku, jo melnalksnis un baltalksnis deformējas. Latām jāatvēl vislabākais materiāls. Ja ekonomijas nolūkos paredzēts izmantot collīgos nomalīšus (7–8 cm platumā), tad vienīgi centros.

Klāšana

Uz jumta spārēm uzsit 4 x 5 cm latas. To savstarpējie attālumi (starp latu centriem) — 30 cm, izņemot starp pirmo (pažobeles) un otro latu, kur attālums starp centriem ir 25 cm. Turklāt pirmajai latai jābūt 1 cm biezākai (5 x 5 cm) par pārējām vai virs parastās latas jāuzliek viens jumta dēlītis. Kāpēc? Ja visas latas būs vienādas, radīsies vizuālais iespaids, ka pažobele ir nolauzta.

Klājot pirmo rindu, dēlīšus zāģē uz pusēm (35 vai 38 cm), veidojot skujiņu. Taču dēlīšu jumtus var klāt trijos veidos, un katram no tiem ir savi mīnusi. Vienpusējais klājums — visas dēlīšu rindas uz vienu pusi — nespēj nodrošināt pietiekami daudz gaisa spraugu, un jumts nežūst. Gludais segums — divi dēlīši blakus, trešais pa vidu — arī nenodrošina optimālu gaisa plūsmu, turklāt jumts nav tik silts kā divos iepriekšējos variantos. Uz jumta klāt dēlīšus vienā kārtā nav ekonomiski.

Lai rindas izveidotos ideāli taisnas, talkā ņem šablonu. To veido no apmēram 2 m gara dēļa (malai jābūt ideāli taisnai) un diviem 30 cm gariem dēļiem, kurus piesit pie garā dēļa perpendikulāri tā plaknei.

Lai nodrošinātu katrai dēlīšu rindai 30 cm platu apakšējo malu, sākot klāt jaunu rindu, šablonu, lai tas nenoslīd, viegli piesit pie latas divās vietās ar šindeļu naglu.

Tad uzliek 3–4 dēlīšus un pienaglo (katram viena nagliņa). Ja latiņa ir nepareizi pielikta, var rasties brāķis. Taču, ja viss izdarīts precīzi, faktiski katrs dēlītis ir piesists ar trim nagliņām.

Ja nepieciešams noārdīt vecu šindeļu jumtu vai brāķi, ņem talkā neasu lāpstu, triec zem dēlīšiem, un tie viegli atlec.

Izejmateriālam jābūt kvalitatīvam. Ja tajā trāpījies zars — jābrāķē. Nelielus defektus var paslēpt, liekot to dēlīša daļu, kas ar nākamo rindu nosedzas, uz augšu.

Dēlīši ir gatavi sišanai uz jumta, kad pēc impregnēšanas apžuvuši un vairs nesmērē rokas (pēc 2–3 nedēļām).

Uzturēšana

Pēc gada diviem, kad jumts nosēdies, to krāso ar zviedru krāsu, ko var pagatavot katrs pats. Savāra rudzu miltus, dzelzs vitriolu, nedaudz pernicas, dabisko pigmentu. Atdzesē. Ar šo virumu jumtu nedrīkst krāsot saulē, jo tas ļoti ātri žūst. Neēvelētas detaļas ātri piesūcas ar krāsu un kļūst vizuāli līdzenākas. Tā kā tas ir dabisks produkts, pēc desmit gadiem zviedru krāsa ir daļēji sadalījusies, tāpēc krāsošanu atkārto.

Dēlīšu jumtu nav ieteicams noklāt ar sintētiskajām krāsām, jo tad koks neelpo un pamazām iet bojā, bojājot arī pašu ēku.

Meistara receptes

- Skaidbetons (monolītais, klāj 35 cm biezumā). 7 daļas zāģskaidu (90% skujkoku, 10% lapkoku); 2 daļas kaļķa, 1 daļa cementa, 2 daļas sijātas grants.

- Smilšbetona skursteņu ķieģeļi (vectēva recepte): cements un sijāta grants (rupjākā frakcija 7–8 mm) attiecībā 1:8, skursteņa galvām — 1:6. Grants sijāšanai var izmantot vecās krievu dzelzs sietu gultas.

Gan skaidbetona, gan smilšbetona ražošanai izmanto 400. markas cementu.

Izgatavotos ķieģeļus liek uz speciāliem paliktņiem, lai tie nesaskartos ar zemi, un 7 dienas reizi diennaktī aplaista ar ūdeni no lejkannas. Ķieģeļus nedrīkst žāvēt saulē, dienā apsedz ar melnu plēvi. Pēc 29–30 dienām ķieģeļi gatavi.

No šādiem ķieģeļiem celti skursteņi kalpo 80–100 gadu.

Uzziņa

Jumta dēlīša garums — 75 cm

Platums — 9 cm

Biezums — 8–9 mm

Pieļaujamā garuma nobīde var būt 2–3 cm, jo daļa no dēlīša paliek neredzama (zem nākamās kārtas), taču, ja dēlītis platāks par 9 cm, tas plaisā.

Padomi

- Mājai ar dēlīšu jumta segumu ļoti svarīga ir pareiza skursteņa ekspluatācija. Tas ne vien regulāri jātīra, bet arī jāievieto dzirksteļu ķērājs.

- Ja jumta konstrukcijā ir logi, dēlīšus iestrādā zem skārda.

- Savienojuma vietās liek trīs dēlīšus, lai stūrī nenoplūst ūdens.

- Zem dēlīšu jumta klāj vēja plēvi un tātad pako arī ar akmens vati vienīgi tad, ja bēniņu stāvu apdzīvo.

- Ja bēniņus neapdzīvo, dēlīšu jumtu nesiltina un vēja plēvi papildus neklāj.

- Dēlīšu jumtam koka čukurs nav nepieciešams. Jāzina valdošo vēju virziens. Un jumts jāsāk likt no pretējās puses, veidojot jumta spicē - cm pārkari.

- Dēlīšu jumtu var apstrādāt arī ar pinoteksu.