Pēdējos mēnešus dzīvoju tādā kā emocionālā krīzē. Viss šķita pelēks un vienmuļš, nekāda prieka. Priekšnieks, kā vienmēr, par niekiem brēc, kafejnīcā pārdevēja arī šķiet tāda sabozusies, sabiedriskajā transportā visi kāpj uz kājām, stumdās, grūstās un nezina, kur lai liekas...
Tā jau cilvēks var galīgi prātā sajukt... Pat mana sieviete Ilze palikusi pierasta, garlaicīga un apnicīga, kļuvusi tāda vēsāka pret mani, jo es nebiju viņai veltījis pietiekami daudz rūpju.
Un tieši šī pēdējā atziņa mani ļoti satrauca! Štrunts par priekšnieku un visu pārējo, bet VIŅA (!), mana vienīgā un lieliskā... Sirds sažņaudzās! Man kļuva bail, ka viņas mērs būs pilns, Ilze sakravās savus koferus... Droši vien nepaliktu viens, bet vai es gribēju kādu citu — NĒ!!!
Daudz par to domāju, jo gribēju tikt skaidrībā, kas īsti notiek — vai tiešām pasaule ir kļuvusi bezkrāsaina, vai arī manas sajūtas ir notrulinājušās tiktāl, ka es pat nesaskatu to skaistumu, kas agrāk bija man apkārt.
Un es tiku skaidrībā! Izrādās, ka visbiežāk mēs paši iedomājamies, ka mums kaut kā pietrūkst, lai gan patiesībā mums tas ir blakus un dažkārt pat lielā daudzumā, tikai mēs to nebaudām. Kā MUĻĶI, es teiktu!
Cienījamie vīrieši, kolēģi, biedri, ja jums liekas, ka jūsu sievas (sievietes) ir kļuvušas neinteresantas un no graciozām daiļavām pārvērtušās par pelēkajām pelēm, tad pavērojiet viņas centīgāk...
a) Vai atceraties, cik ļoti jums patika skūpstīt viņas lūpas, kad tikko bijāt iepazinušies? Cik valdzinoši tās prata smaidīt! Un kā ir tagad? Paskatieties taču, tās ir tās pašas pilnīgās, kaislīgās, sulīgās un saldās lūpas, kas agrāk, tikai jūs (arī es pirms laiciņa) kā muļķi nespējat saskatīt to spirgtumu!
Pavēroju Ilzi vienvakar, kad viņa jau bija aizgājusi gulēt, bet es sēdēju pie kārtējā darba plāna... Viņa smaidīja miegā, tādām maigām, viegli sārtām un jutekliskām lūpām. Un es gandrīz kļuvu traks, cik ļoti man gribējās tās noskūpstīt...
b) Vai atceraties tās dziļās zilās/zaļās/brūnās acis, kurās varēja nogrimt? Tik mīklainas, tik noslēpumainas, tik intriģējošas... Tas kairinošais skatiens, ar kādu viņa raudzījās jūsos it kā kaut kas viņai būtu aiz ādas. Tas skatiens. Skaistās acis! Iespējams, ka tieši šīs acis ar savu apbrīnu un savu uzticību padarīja jūs par tiem, kas jūs esat.
c) Pievērsiet uzmanību, kā viņa kustas, cik viņa lokana un izdarīga. Cik viegli viņa darbojas, darot mājas darbus.
Un saprotiet taču, tas augums, siltais un pulsējošais, tas viss ir jūsu! Tā maigā, samtainā āda, kas smaržo pēc kāda patīkama ķermeņa kopšanas līdzekļa vai jūsu pašu dāvinātajām smaržām, tā ir jūsu līdz pēdējam centimetram!
Tajā pašā vakarā, kad lūkojos uz Ilzes kārdinošajām lūpām, pieskāros viņas ādai — tik maiga... traks var palikt... Un mati tik mīksti un patīkami.
d) Glāsti, glāsti... Jā! Esmu dzirdējis vīriešus sakām, ka tas nav vajadzīgs, es agrāk arī tā biju domājis, bet tā NAV TAISNĪBA! Atzīstiet, ir lieliski, kad viņa jūs glāsta, pārlaiž savu silto plaukstu pār jūsu krūtīm vai muguru, padraiskojas uz pēcpuses un maigām, līganām kustībām apber jūsu ķermeni ar siltiem glāstiem... Kaislīgākas kaķenītes vēl ielaidīs nadziņus jūsu miesā, bet tas taču ir TIK patīkami, vai ne? Un cik iedvesmojoši tās prot mūs apskaut... Uh... Kārtīgs apskāviens ir tikpat vērts kā futbola mačs pie alus kausa un draugu lokā, vismaz man tā ir...
Ilzei ir skaistas rokas. Koptas un maigas. Viņa vienmēr lieto roku aizsargkrēmu. Es agrāk tam nepievērsu uzmanību un pat dažbrīd dusmojos, ka viņa tik daudz naudas tērē dažādiem krēmiem, bet bija vajadzīgs tikai neilgs mirklis, lai apjēgtu, kāpēc tas ir vajadzīgs.
e) Varbūt jums kādreiz liekas, ka viņa intīmajā sfērā ir kļuvusi pasīva? Tie ir nieki, padomājiet, kad pēdējo reizi paši esiet sarīkojuši medusmēneša cienīgu vakaru ar šampanieti, svecēm, mūziku, ziediem un maigām rotaļām?
Es domāju, ka tas nav vajadzīgs, bet sievietēm tas ir ļoti vajadzīgs!!! Jūs nevarat pat iedomāties, cik jūsu sieviete tad būs apmierināta un priecīga... Arī mums patīk, ja par mums rūpējas, taču sievietēm ne tikai patīk, viņām VAJAG, lai par viņām kāds rūpējas!!!
Pasniedziet savai sievietei gultā kafiju ar grauzdiņiem un skūpstu tūlīt pēc tam, kad viņa ir atvērusi acis — viņa staros, ticiet man, es reiz pamēģināju, un tagad nevaru to nedarīt, jo mana Ilze ir laimīga tādos brīžos.
f) Pavērojiet, kāda jūsu sieviete ir savā būtībā! Vai viņa ir aukstasinīga aprēķinātāja, karjeriste, bet varbūt emocionāla, sievišķīga, smalkjūtīga, inteliģenta, karstasinīga itāļu bella vai arī konservatīva kā britu princese, vai lepna kā Zeltmatīte no pasakas, čakla kā Pelnrušķīte vai neaizsargāta kā Sniegbaltīte?
Manā Ilzē ir no katras pa drusciņai, un dažkārt ir grūti saprast, ko viņa domā, ko vēlas, bet es tik un tā esmu viņā iemīlējies, tāpēc, ka viņa ir PATIESA — kad gribas raudāt — raud, gribas smieties — smejas, grib pakašķēties — arī atradīs kādu iemeslu (lai gan kašķējas viņa reti!).
Kas jums jūsu sieviete ir? Ko viņa jums nozīmē, un kāpēc jūs esat ar viņu kopā? Vai esat pamanījuši, kā viņa jūs sargā, rūpējas par jums? Es nebiju pamanījis, un tas gandrīz sagrāva manu dzīvi, es gandrīz pats izstūmu no savas nākotnes to vienīgo sievieti, kas prot tā par mani rūpēties. Tagad zinu, ko nozīmē rūpēties par otru, par to, kas tev ir līdzās...
Es paspēju pēdējā brīdī saglābt savu dzīvi un nesalaist visu galīgā dēlī... Padomājiet, vai jūs paspēsiet?
Varbūt viņai ne katru dienu ir gludi skūtas kājas un šokolādes iedegums, svaigi mazgāti mati vai svaiga elpa, bet kurš tad no mums spēj būt ideāls 24 stundas diennaktī? Tomēr ir svarīgi saprast, ka šis cilvēks, iespējams, jums ir dāvājis pašu labāko no sevis, bet jūs to pat neesat pamanījuši. Bet, ja esat, tad neesat novērtējuši.
Padariet savas sievietes apmierinātas. Jo, kā zināms, apmierināts cilvēks ir laimīgs, un laimīgi cilvēki padara arī apkārtējo dzīvi laimīgu.
Aivis Jaunozols, 26 gadus vecs
P. S. Redakcija neatbild par «BT» rakstu saturu un to autentiskumu.