/nginx/o/2018/07/13/8946755t1h8d57.jpg)
Jo tuvāk vēlēšanas, jo Valsts prezidentei vairāk darba, atsviežot atpakaļ populistiskā bezatbildībā izvirtušajiem Saeimas deputātiem likumus, kuri pieņemti, cerot, ka prezidente tos noraidīs. Vispirms bija likums par «čekas maisu» atvēršanu, kas bija iespēja no tribīnes izbļaustīt sevi par čekistu apkarotājiem, kuluāru sarunās neslēpjot cerību, ka prezidente to neizsludinās. Vēl ciniskāka divkosība ir ceturtdien pieņemtais Darba likums, kurā pēc melnsimtnieka Jāņa Šmita (LPP) ierosinājuma tika izsvītrots aizliegums diskriminēt cilvēkus pēc seksuālās orientācijas, pieņemot darbā. Latvija paliek vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā likumdevēji atbalstījuši šādu diskrimināciju, klaji pārkāpdami valstij saistošo ES likumdošanu.
Mācītājs Šmits laikam ceļas un guļas ar domām par krimināli sodāmām darbībām — pedofiliju, zoofiliju; patiesi satraucies par seksuālo orientāciju izskatās Leopolds Ozoliņš (ZZS) un vēl daži. Taču lielākoties centieni diskriminēt un pat pielīdzināt kriminālnoziedzniekiem homoseksuālistus kā nacistu un komunistu laikos ir mērķtiecīga naida kurināšana, ar ko pirms vēlēšanām piesegt savu politisko impotenci. Divkosības kalngalus rāda «zaļie zemnieki», kuri Saeimā ar Ingrīdu Ūdri priekšgalā atbalstīja Šmita priekšlikumu, bet kuru partijas biedrenes Dagnijas Staķes vadītā Labklājības ministrija nu aicina prezidenti likumu neizsludināt. Daudz neatpaliek Tautas partija, kas balsoja par likuma pieņemšanu, taču partijas biedri premjerministrs Aigars Kalvītis un ārlietu ministrs Artis Pabriks nu pārmet deputātiem apzinātu situācijas saasināšanu pirms vēlēšanām. Diemžēl šī laikam gan nebūs pēdējā cūcība, ko Saeimas politiķi pirms vēlēšanām sastrādās, zinot, ka prezidente to tā kā tā nepieļaus.