Tāpat kā mēs, tie katrs dzīvo savā ritmā: kamēr vieni strādā (lasi – zaļo, rieš ziedus, briedina sēklas), citi dodas atvaļinājumā, jo iestājies miera periods, kas daudziem augiem ir vasarā. Daži izbauda svaiga gaisa vannas dārzā, daži – saules peldes uz balkona. Daudzus no tiem pašlaik var pavairot ar spraudeņiem.
- Istabas kļavas jeb abutilones (Abutilon) pēc pirmajiem ziedēšanas mēnešiem ieteicams nedaudz apgriezt. Tās ir ļoti ātraudzīgas, tāpēc vēlams nedaudz apcirpt, saglabājot iepriekš izveidoto krūma (retāk – kociņa) vainaga formu. Dažu zaru saīsināšana nemazina ziedēšanu, bet pat veicina to. Šo augu mīkstās lapas patīk baltspārnēm jeb baltblusiņām, kas mitinās lapu apakšpusē. Ja tās pārmērīgi savairojušās, tad vismaz reizi mēnesī jālieto kāds insekticīds.
- Līdzīgi kā istabas kļavām, arī daturām jeb eņģeļtaurēm šad tad uzbrūk baltblusiņas un tīklērces, ko var apkarot ar kādu insekticīdu, īpašu vērību veltot lapu apakšpusēm. Mēslo bieži un regulāri – vismaz divas, pat trīs reizes nedēļā, izmantojot vājas koncentrācijas (0,1 – 0,2 %) barības šķīdumu.
- Krāsaino ziedu īpašnieces zantedešijas (Zantedeschia) jeb dižkallas var stādīt dārzā, saulainā vietā. Mēslo katru nedēļu. Lai netraumētu sakņu kamolu, tās parasti pierok ar visiem podiem, bet rudenī pirms salnām vēl ziedošas ienes telpās.
- Turpretī orhideju dzimtas skaistules cimbīdijas (Cymbidium) vēlams nedaudz pieēnot no spožās saules. Vasaras mēnešos tām sākas atpūtas laiks. Nakts un dienas āra temperatūras starpība palīdz ieriesties nākamā gada ziedpumpuriem. Cimbīdijas nepārstāda katru gadu – tās (tāpat kā visi epifīti) necieš sakņu traucēšanu. Pirms miera perioda vai pēc tā var papildināt augsnes virskārtu ar svaigu, orhidejām piemērotu zemi.
- Miera periods iestājies arī havortijām (Haworthia) – rozetveida sukulentiem bez stumbra. Šajā laikā tās laista minimāli un nemēslo. Pārstādīt var pirms vai pēc miera perioda. Nedzīvās, atmirušās un bojātās saknes pārstādot jānoņem. Tā kā havortijām ir daudz sāndzinumu, tās stāda platos un lēzenos traukos.
- Jakobīnijas (Jacobinia) sāk bagātīgi ziedēt. Vecie ziedi laikus jāizlauž, tādējādi paverot ceļu jauniem ziediem un dzinumiem. Ja augus bieži iekaltē, tad tos nomoka bruņutis. To uzbrukumus var atvairīt, vienmērīgi laistot augsni un karstās dienās miglojot lapas. Jakobīnijas aug ātri, gada laikā var izaugt 2 m augstas.
- Zied hoijas (Hoya) jeb vaskapuķes, un šajā laikā augsnē jāsaglabā mērens mitrums – labāk vairāk uz sauso pusi nekā uz lieku slapjumu. Hoiju saknes ir ļoti jutīgas pret pārmērīgu mitrumu – lapas vīst, kļūst nespodras un nobirst. Hoijas necieš sastāvējušu gaisu, nevēdinātas telpas. Bagātīgas ziedēšanas laikā hoijas katru nedēļu mēslo ar 0,1 % barības šķīdumu, kas vairāk satur ziedēšanai nepieciešamās vielas. Pastāv uzskats, ka ir arī neziedošas hoijas (aug vairāk nekā 10 gadu, bet nezied). Tad var nogriezt un apsakņot spraudeni no kādas ziedošās hoijas. Tie sakņojas bezgala viegli.
- Pēc noziedēšanas griež kolumneju (Columnea) galotnes spraudeņus. Vienā podā sprauž 4 – 5 spraudeņus, kuru apsakņošanai nepieciešama gaisma, siltums (apmēram +24 °C) un paaugstināts gaisa mitrums, tāpēc tie obligāti jātur zem seguma. Apsakņojušos spraudeņus nepārstāda, bet audzē līdz nākamajam gadam, kad sakuplojušo kolumneju krūmiņu, sakņu kamolu neizjaucot, pārveļ nedaudz lielākā podā. Kolumnejām nepatīk nedz iekaltēšana, nedz pārliešana, bet visu gadu nepieciešams vienmērīgs mitrums.
- Arī mūžzaļos, daudzgadīgos filodendrus (Philodendron), kas priecē ar dažādu krāsu un formu lapām, pēc noziedēšanas pavairo ar galotnes spraudeņiem, retāk – ar lapainiem stumbra spraudeņiem. Liānveida filodendri sāk ziedēt, kad sasnieguši vismaz 1,5 m garumu. Ziedi veidojas tikai auga galotnē, tāpēc katru gadu apgraizīti filodendri nezied. Tāpēc podā stāda vismaz divus trīs augus, tad vienu augu var apgriezt, izmantot galotni par spraudeni, bet pārējās divas uzziedēs.
- Ar galotnes spraudeņiem pavairo katarantes (Catharanthus). Tā kā katarantes zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim, tad nogrieztajam galotnes spraudenim izplūc ziedus un to pumpurus. Ik pa laikam (reizi divos trijos gados) katarantes vajag atjaunot, jo daudzgadīgiem augiem apakšējie stumbri kļūst kaili, bez lapām.
- Gan Lieldienu kaktusus jeb ripsalidopšus (Ripsalidopsis), gan Ziemassvētku kaktusus jeb šlumbergeras (Schlumbergera) pavairo ar plakanajiem stumbra posmiem. Kā spraudeni var izmantot tikai vienu posmu vai vairākus, līdz pat 5 – 7 un vēl vairāk. Spraudeņus liek skābas kūdras substrātā, ko uztur valgu, nevis pārmērīgi mitru, citādi tie slikti sakņojas, savīst, iegūst violeti brūnu nokrāsu vai sapūst.
- Kaktusiem, daudzām mamilāriju sugām var noņemt odziņas, kurās atrodas labi dīgstošas sēklas (no pagājušā gada ziediem). Sēklas attīra no augļa apvalka un sēj uz augsnes, tās dīgst gaismā, tātad sēklas neapsedz ar substrātu.
- Viengadīgās, bagātīgi ziedošās kalceolārijas (Calceolaria) var stādīt kopā ar citiem augiem balkonkastēs, ko izvieto no vēja un lietus aizsargātās vietās. Noziedējušie, interesantie maciņa formas ziedi jāizplūc. Tas palīdzēs uzplaukt pat sīkākajam ziediņam. Ja kalceolārijas audzē gaišās, ne pārāk siltās telpās, tās zied vairākus mēnešus. Nevajag pārlaistīt, jo ilgstošā slapjumā tās cieš no hlorozes.