Kamēr dzērumā braukušie izguļ dzērumu un izcieš sodu, Iekšlietu ministrija (IeM) maksā prāvu summu 22 firmām, kas Latvijā atbild par konfiscēto transportlīdzekļu evakuāciju un pienācīgu aprūpi. Diemžēl dzērājšoferi ne vienmēr spēj atzīt savu vainu, un, iespējams, tieši tas kalpojis par iemeslu ugunsgrēkam autostāvvietā Siguldā.
Pagājušajā nedēļā SIA «Auto Sigulda» maksas stāvvietā notikušais ugunsgrēks, kurā daļēji vai pilnībā sadega 12 spēkratu, ir pirmais precedents, kas liek nopietnāk pievērst uzmanību, cik lielā drošībā atrodas policijas konfiscētie spēkrati un kas segs to īpašniekiem nodarītos zaudējumus. Izskatās, ka šajā konkrētajā gadījumā gan vainojama varētu būt pašu dzērājšoferu atriebības kāre.
SIA «Auto Sigulda» ir noslēgts līgums ar IeM aģentūru «Materiālās rezerves» (MR) par atsavināto transportlīdzekļu uzglabāšanu. «Pilsoņi regulāri mēģināja vienoties ar stāvvietām, lai tās atdod evakuēto transportlīdzekli bez kvīts par soda samaksāšanu. Tā ir normāla parādība, kad mēģina draudēt, ka būs nepatikšanas vai ka viņi paši saviem spēkiem izņems automašīnu,» «Neatkarīgajai» pastāstīja SIA «Stabu 58», kura apakšuzņēmums ir SIA «Auto Sigulda», valdes loceklis Vilnis Antonišķis.
Šobrīd vēl notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu ļaunprātīgās dedzināšanas iespējamos vainīgos un lietas apstākļus. Visas Siguldā degušās automašīnas bija izņemtas un nodotas MR glabāšanā, skaidroja Rīgas rajona policijas pārvaldes priekšnieka palīdze Marina Čapa.
Kad policija nolemj sastādīt lēmumu par automašīnas izņemšanu un tās uzticēšanu MR, ceļu policists un autoglabātavas darbinieki aizpilda mašīnas nodošanas un pieņemšanas aktu, tā nodrošinot īpašniekam tiesības automobili saņemt atpakaļ tieši tādā pašā stāvoklī, kāda tas ticis izņemts, teica IeM preses sekretāre Laura Karnīte. Autoglabātavas darbinieki, pieņemot auto, to fotografē, lai fiksētu automašīnas stāvokli pieņemšanas brīdī.
Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš uzsvēra, ka tieši spēkrata nodošanas un pieņemšanas akta veidlapas aizpildīšana ir viena no svarīgākajām darbībām, kas jāveic pie automašīnas aizturēšanas. «Protams, Ceļu policija šādus aktus vienmēr sastāda, turklāt dara to ļoti rūpīgi,» apgalvoja E. Zivtiņš.
Kā skaidroja L. Karnīte, auto izņemšana ir komplekss pakalpojums, ko Latvijā veic kopumā 22 firmas, uzņemoties atbildību, sākot ar auto evakuāciju un beidzot ar autoglabātavas apsaimniekošanu. Vienas automašīnas uzglabāšana valstij izmaksā trīs četrus latus dienā, mašīnas evakuācija izmaksā ne vairāk kā 13 latu. Šis pakalpojums ir apdrošināts pret dažādām nelaimēm, kas var piemeklēt izņemtos transportlīdzekļus. Tāpēc jebkuri kaitējumi, kas automašīnai nodarīti izņemšanas vai aizturēšanas laikā, īpašniekam tiks atmaksāti un tos aprēķinās, vadoties pēc nodošanas un pieņemšanas akta.
Savukārt izmaksas, kas jāsedz šoferiem, ir paredzētais sods par pārkāpumu, un, ja īpašnieks 15 darba dienu laikā neierodas pēc sava spēkrata, kā tas viņam noteikts tiesas lēmumā, tad jāsamaksā MR par auto glabāšanu ārpus termiņa. Vienīgi gadījumos, ja īpašnieks par spēkratu neizrāda interesi trīs mēnešus pēc tiesas lēmumā noteiktā termiņa, MR ir tiesības mašīnu realizēt valsts interesēs. «Izstrādājot likumu un noteikumus par auto konfiskāciju, netika pievērsta uzmanība, cik tas valstī izmaksās,» secināja L. Karnīte.
Lai īpašnieks saņemtu atpakaļ savu transportlīdzekli, jāuzrāda kvīts, kurā norādīts, ka samaksāts sods par izdarīto pārkāpumu. Taču ne visi ir tik godprātīgi, tāpēc izņemto transportlīdzekļu uzglabāšanas vietās ik dienu notiek incidenti.
Evakuēto auto īpašniekus varot sadalīt divās grupās – puse ir godīgi cilvēki, otra puse rīko skandālus un meklē iespējas apiet likumu. «Nāk cilvēki, kas paziņo, ka viņus neinteresē Ministru kabineta noteikumi un viņi grib saņemt savu auto atpakaļ, nesamaksājuši sodu,» stāsta V. Antonišķis. «Kāds šāds kungs visu dienu nosēdēja stāvvietā un, nesaņēmis auto, uzrakstīja iesniegumu, ka mēs esam viņa mašīnu nozaguši!»
Tāpat automašīnu īpašnieki, saņemot atpakaļ savus evakuētos braucamrīkus, bieži vien mēģina iestāstīt, ka tie stāvvietā sabojāti. «Kāds cilvēks, saņemot atpakaļ auto, mēģināja iestāstīt, ka viņam esot bijušas citas riepas. Taču, evakuējot auto, obligāta prasība ir tā nofotografēšana,» informē V. Antonišķis.
Automašīnas uzglabāšanas vietās ir visdažādākās. «Mums ir visas mašīnu markas, sākot ar kamaziem un autovilcējiem,» smejas V. Antonišķis. Siguldā sadegušās mašīnas bijušas vecas — neviena nebija jaunāka par 18 gadiem. «Automašīnas ar pūlēm varēja nosaukt par automašīnām,» viņš atzīst, «varbūt šeit vietā ir pieminēt vecum veco parunu, ka auto īpašnieki ir laimīgi divas reizes — kad nopērk auto un kad to pārdod. Šobrīd faktiski tas arī notiks. Jo sadegušo auto īpašnieki saņems kompensāciju, kas ir atbilstoša tirgus vērtībai.» Jāņem gan vērā, ka mašīnu īpašniekiem vispirms nāksies nomaksāt savus sodus, un tikai pēc tam viņi varēs saņemt kompensāciju par sadegušajām automašīnām.