Roks zem jumta

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: EPA-AFI

Lai gan šādos klimatiskajos apstākļos ir visai pagrūti iedomāties, kā varētu skanēt rokmūzika apjumtās telpās (ar šausmām nāk prātā tikai bezgaiss Lenija Krevica koncertā pērn Skonto hallē), pavisam drīz būs iemesls to noskaidrot – jau trešdien, 5. jūlijā, Arēnā Rīga uzstāsies slavenais rokeris Billijs Aidols.

Pirmoreiz Latvijā

Slavenā Billija Aidola uzstāšanās Arēnā Rīga notiks viņa Eiropas koncertturnejā. Pie mums dziedātājs ieradīsies no Sanktpēterburgas, bet jau nākamajā dienā koncertēs Viļņā. Plānots, ka koncertā būs dzirdamas gan dziesmas no Aidola pēdējā albuma Devil's Playground, gan iepriekšējo gadu grāvēji, kuru viņam ir ne mazums. Jau notikušajos turnejas koncertos fani pārliecinājušies, ka Billijs Aidols ir kvēla dedzīguma pilns un viņa nerimstošā enerģija spēj aizraut jebkuru.

Par koncerta tehniskajām niansēm pagaidām sīkāku ziņu nav (Arēnas Rīga telpas vismaz neliek šaubīties par skaņas kvalitāti), tāpat par Aidola prasībām koncerta organizatoriem. Zināms vien tas, ka viņa iesildītāju loma uzticēta pašmāju grupai SuperHuman. Tā pastāv tikai divus gadus, taču grupas sastāvā esošie mūziķi plašākai auditorijai nebūs nezināmi: vokālists Kristians Korns (darbojies dažādos popprojektos), ģitārists Uldis Blaževičs (ex Exit), basists Eduards Matuļs (ex Peec lietus un Bardo Splash) un bundzinieks Dmitrijs Visuns (ex Rubin Carter un Bardo Splash). Ņemot vērā, ka par saviem iedvesmotājiem SuperHuman sauc tādas komandas kā Motley Crue, Zakk Wylde & Black Label Society, Alice In Chains, Velvet Revolver u. tml., tad Aidola iesildītāju lomā šī grupa varētu iejusties visnotaļ labi.

Ar MTV starpniecību

Bet nu – par pašu Billiju Aidolu. Patiesībā viņš ir Viljams Maikls Alberts Brods, dzimis 1955. gada 30. novembrī Midlseksā Anglijā. Kādu gadu nolauzis Saseksas universitātē, Brods atjēdzās pankroka grupā Bromley Contingent, kur gan ilgi nenoturējās, un jau kā Billijs Aidols ģitārista ampluā parādījās grupā Chelsea.

Puisis pamazām kļuva par izteiktu līderi un, ķēries pie mikrofona, 1976. gadā izveidoja savu formāciju Generation X, kas kā pirmā no angļu punk rock pārstāvjiem iefiltrējās Top Of The Pops tabulās. Pēc trim izdotiem albumiem 1981. gadā dziedātājs pārcēlās uz Ņujorku, lai sāktu solokarjeru. Štatos viņš iepazinās ar Kiss menedžeri Bilu Okoinu, kas jaunajam censonim palīdzēja izdot EP Don"t Stop un tikt pie līguma ar ierakstu kompāniju Chrysalis. 1982. gadā ar ģitārista Stīva Stīvensa palīdzību klajā nāca albums Billy Idol, un, kā saudzīgi bilst mūzikas kritiķi, tam bija «zināmi panākumi».

Komerciālā ziņā slavas dziesmas šai ripai dziedāt tiešām varbūt nebija iemesla, tomēr divi tajā iekļautie hiti – White Wedding un Dancing With Myself – ir populāri vēl šobaltdien. Par saviem panākumiem šiem gabaliem jāpateicas tolaik pavisam jaunajam mūzikas telekanālam MTV, kam bija nepieciešami arī šādi spuraini tēli. Aidols un vēl arī Duran Duran – tieši MTV atklāja un popularizēja šīs nākotnes superzvaigznes.

Kad dzelzi nekaļ, kamēr tā karsta

Par superzvaigzni Aidols kļuva pāris gadu vēlāk, kad tika izdots disks Rebel Yell. Bez tituldziesmas arī gabali Eyes Without A Face un Flesh For Fantasy uz ilgu laiku ieperinājās amerikāņu hitparādēs un okupēja radiostacijas un TV kanālus. Nu jau Aidols varēja doties koncertturnejās hedlainera statusā, taču šie panākumi viņam pašam nez kāpēc radīja tikai problēmas. Pat nākamā diska iznākšana tika atlikta uz trim gadiem.

Lai gan albumā Whiplash Smile bija tādi superhiti kā To Be A Lover un Sweet Sixteen, kopumā šis darbs tika vērtēts kā visnotaļ pavājš. Pēc inerces to gan pirka pamatīgos apjomos, bet kritiķu atsauksmes vairs nebija tik cildinošas. Turklāt dziedātāju pameta ilggadējais viņa sadarbības partneris Stīvenss (viņš nodibināja savu Steve Stevens» Atomic Playboy). Situāciju nedaudz laboja izlase Vital Idol ar hita Money Money koncertversiju, taču ar to nekas nebija līdzēts.

Strauji uz leju

80. gadu beigās dziedātājs piedalījās rokoperas Tommy iestudējumā, taču drīz vien sākās likstas ar veselību. Pēc diska Charmed Life klajā nākšanas Aidols avarēja ar motociklu, gandrīz zaudējot kāju un uz laiku pat paliekot daļēji paralizēts. Pat dziesmas Cradle Of Love videoklipu nācās filmēt tā, ka redzama tikai rokera ķermeņa augšdaļa.

Knapi atguvies no šīs likstas, Billijs iekūlās nākamajās. 1993. gadā izdotajā CD Cyberpunk mūziķis nolēma paeksperimentēt ar techno skaņām, bet klausītāji šādu Aidolu nepieņēma. Albums ar lielu troksni izgāzās. Tā vai cita iemesla dēļ dziedātājs aizrāvās ar narkotikām un reiz tās pārdozēja, ka gandrīz nonāca ciemos pie Dženisas Džoplinas, Džima Morisona, Džimija Hendriksa, Sida Višeza, Kurta Kobeina un citiem spīdekļiem.

Vēl pie visa sliktais puisis saskārās arī ar cita rakstura problēmām. Piemēram, viņš tika apsūdzēts grupas Kiss dalībnieka Pītera Krisa bijušās draudzenes Šerlēnas Tompsones izvarošanas mēģinājumā. 90. gados Aidola zvaigzne strauji tuvojās norietam, un atmiņas par šo mūziķi uzjundīja tikai techno dance grupa Scooter, kas izstrādāja ļoti veiksmīgas Rebel Yell un Eyes Without A Face koverversijas deju mūzikas stilā.

Ar solījumiem atgriezt pagātnē

Ilgu laiku no Aidola nebija jaunu ziņu, bet tūkstošgades beigās viņš atkal pievērsās aktīvai koncertdarbībai. Interesanti, ka tolaik mūziķa pavadošajā sastāvā ietilpa arī savulaik Padomju Savienībā slavenās grupas Zemļjaņe basģitārists Aleksandrs Krivcovs.

2002. gadā dienasgaismu ieraudzīja Billija labāko dziesmu izlase Storytellers, kurā viņš prezentēja arī savu jauno pavadošo sastāvu: ģitārists Stīvs Stīvenss, basists Stīvs Makgrāts un bundzinieks Marks Šulmans (ex Foreigner). Pēc ntos gadus ilgušā radošā pārtraukuma pērn martā iznāca Aidola jaunākais studijas darbs Devil"s Playground, kurā, pēc paša domām, esot apvienots Generation X laiku spēks, Rebel Yell noskaņas un visa labākā apkopojums no viņa lielākajiem hitiem. Ko gan viņam citu bija teikt...

Pēdējos gados no pankroka dumpinieciskuma Aidola daiļradē gan nav ne vēsts, jo viņš vairāk spiež uz melodiska popa un hārdroka krustojuma, tomēr tas nav būtiski: dziedātāja kompozīcijās ir kaut kas tāds, kas pilnīgi prasās pēc kājas uz mašīnas gāzes pedāļa vai ātruma motocikla seglos. Tieši šo noskaņu klausītāji gaidīja no Aidola pirms divdesmit gadiem un gaidīs arī tagad. Vai sagaidīs? Pilnīgi noteikti.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu