/nginx/o/2018/07/13/8957053t1hda03.jpg)
Pirmo reizi dodoties ar bērniem autoceļojumā, grūti izdomāt, kas jāņem līdzi, kā jāsapako lietas, kā jāplāno pats ceļojums. Lai nebūtu jāmācās tikai no savām kļūdām, lūk - pieredzējušas ceļotājas, piecu bērnu mammas Annas Lundellas padomi.
Jumta bagāžnieks
Jumta bagāžniekā visērtāk pakot lielas, mīkstas somas – tādējādi tā tilpums tiek izmantots vislabāk. Somas ir noderīgi pakot pa tēmām – piemēram, soma «Peldēšanai», soma «Nakts viesnīcā», soma «Apstājamies ko iekost jeb Pauze».
Piemēram, kad izdomājam pieturēt kādā ceļmalas apstāšanās vietā, lai izlocītu kājas – atveram jumta bagāžnieku un izņemam somu «Pauze». Tur atrodas ēdamais, dzeramais, tualetes papīrs, mitrās salvetes, papīra dvielīši. Un – bumba, kas bērniem ļoti iecienīta un veicina izkustēšanos!
Kad tuvojas vakars un nonākam pie viesnīcas – ņemam līdzi somu «Nakts viesnīcā» – tur jau mums glīti sapakotas zobu birstes, pidžamas, grāmatiņa ar vakara pasaciņu un viss nākamajam rītam vajadzīgais.
Citudien varbūt apstājamies kādā pludmalē – nu kārta somai «Peldēšana» – ar dvieļiem, peldriņķiem un peldkostīmiem. Nekādas rakšanās pa visu mašīnu, meklēšanas un neatrašanas. Alleluja!
Ja ieplānots pārbrauciens ar nakšņošanu uz kuģa – piemēram, ja dodamies uz Zviedriju vai Somiju –, «Kuģa» somas saturs apmēram tas pats, kas «Viesnīcas» somai. Vēl varbūt noder tabletes pret sliktu dūšu, arī kādas rotaļlietas vai spēles, kārtis laika kavēšanai.
Brīvība ir luksuss
Ir tāda paruna, ka ceļš ir svarīgāks nekā galamērķis. Sākumā ir grūti to piemērot autoceļojumam. Annas ģimenei pirmajos ceļojumos likās būtiski pēc iespējas ātrāk nonākt galapunktā, tāpēc viņi mēdza braukt visu nakti, kamēr bērni guļ, pie reizes ietaupot arī izdevumus par viesnīcām. Bet cik tas ir viegli un interesanti? Pēc septiņu gadu pieredzes Eiropas ceļos Anna iesaka ceļojumu veikt īsākos etapos. Tā ir brīvība – ļauties impulsam, apstāties kādā interesantā vietā, iepriekš neieplānoti nopeldēties gleznainā līcītī, ieturēties jaukā restorāniņā, sekojot ceļa rādītājam, iegriezties kādā blakusceļā – varbūt tieši tur atrodam kaut ko iepriekš neparedzētu un mums saistošu!
Pieci bērni un divi pieaugušie
Daudzi Annas paziņas brīnās, kā tas iespējams – ceļot ar tik daudziem bērniem. Annai ir savas viltībiņas. Piemēram, ļoti svarīgi ir iesaistīt bērnus ceļojuma plānošanā. Visu pavasari viņi sapņo par vasaras ceļojumu un plāno to – sapņi un gaidas ir puse no ceļojuma jaukuma. Ja, piemēram, ieplānots brauciens uz Itāliju, viņi biežāk gatavo itāļu ēdienus, iemāca bērniem dažas frāzes itāliski, paņem bibliotēkā grāmatas par Itāliju lielajiem un bilžu grāmatas mazajiem...
Laika kavēšana
Anna raksta: kad esam sakravājuši mašīnā gan mantas, gan sevi, pamājuši ardievas mūsu mājai, sākas piedzīvojums! Bet paiet nedaudz minūšu, un, tikko esam nokļuvuši līdz šosejai, divus gadus vecā Alise jau grib atrasties galapunktā - Itālijā. «Mamma, kad būsim atbraukuši!? Kad būsim galāāā???!!!"
Klasisks gadījums, vai ne? Tad jāķeras pie klasiskiem glābšanas riņķiem.
Lielākā daļa bērnu labprāt skaita sarkanas (vai citas krāsas) mašīnas. Citi skaita govis. Vai baznīcas. Īstenībā skaitāmās lietas var būt jebkādas – spēle kā tāda piesaistīs bērnu uzmanību.
Annas bērniem patīk skaitīt mīļas tantes un onkuļus. Bērniem ir papīrs un zīmulis. Kad aizmugurē tuvojas kāda mašīna vai arī apdzen, vai arī Anna kādu apdzen – tad bērni māj sveicienu tajā mašīnā sēdošajiem. Mīļie onkuļi un tantes māj pretī, un bērni tos reģistrē. Šī spēle tiešām iecienīta – Annas bērni tā var māt stundām ilgi.
Var spēlēt autobingo - šim nolūkam mājās iepriekš jāsagatavo kartītes ar 4x4 vai 5x5 rūtiņām, kurās ieraksta vai iezīmē dažādas ceļa zīmes, zirgu, putnu, autobusu, policijas mašīnu – lietas, ko ar lielu varbūtību var ieraudzīt pa ceļam. Tad bērni ievelk krustiņu tai rūtiņā, kuras saturu ierauga dabā. Noteikumus var izdomāt un variēt paši – uzvar tas, kas aizpildījis vienu rindiņu vai visu kartīti. Man šķiet, var nopirkt arī gatavas šādas kartītes.
Annas vidējiem bērniem patīk tamborēt. Viņiem ir katram sava tamboradata un dzijas kamols – ticat vai neticat, bet tamborēšana iet pilnā sparā.
Vecākie bērni savukārt ņem līdzi grāmatas no bibliotēkas.
Vēl iecienīti laika pavadīšanas veidi ir kopīga dziedāšana, «es lādēju kuģīti» u.tml.
Minēšanas spēle - viens iedomājas kādu lietu. Pārējie drīkst uzdot jautājumus, uz kuriem var atbildēt ar jā vai nē. Uzvar tas, kurš atmin iedomāto. Tā ir laba spēle. Ja pacenšas, jautājumus var izdomāt ļoti smieklīgus.
Noderīgas lietas ir CD pleijers un diski ar iecienīto mūziku vai pasakām, krāsojamās grāmatiņas un zīmuļi, krustvārdu mīklu žurnāli, grāmatiņas ar dažādiem uzdevumiem.
Varbūt arī ceļojuma šahs vai dambrete, ja bērni to pieprot. Kārtis.
Daži praktiski padomi
Neņemiet līdzi pārāk daudz mantu, padomājiet par pakošanu. Gandrīz visos kempingos/viesnīcās ir iespēja veļas mazgāšanai.
Par to veļas mazgāšanu – veļas mašīnas jau ir gan, bet mums tomēr ir nācies iegriezties arī tādos kempingos, kur iepriekš jāpasūta laiks uz veļas mazgāšanu. Tas, protams, nerada problēmas, ja kempingā uzturas ilgāku laiku. Bet ja vakarā atbrauc un no rīta aizbrauc – ko tad? Tāpēc mēs tomēr ņemam līdzi drēbes tā, lai pietiktu visām dienām. Apakšveļu un zeķītes gan nav problēmas izmazgāt zem krāna un pa nakti izžāvēt.
Neņemiet līdzi pārāk daudz ēdamā, to var nopirkt pa ceļam.
Nu, tas relatīvi – atkarībā, uz cik dārgu valsti brauc (kaut gan Latvijas cenas nu jau tuvojas cenām citās Eiropas valstīs).
Pārbaudiet, vai bērni mašīnā ir droši piesprādzēti – drošības josta iet pāri bērna krūtīm, nevis kaklam.
Ja braucēju mašīnā ir daudz – jumta bagāžnieks ir laba lieta! Nav obligāti tāds jāpērk, varbūt var īrēt vai aizņemties.
Neaizmirstiet paņemt līdzi laika kavējamās lietas bērniem un neaizmirstiet, ka šī soma jāņem mašīnas salonā, tāpat arī soma ar pa ceļam graužamajiem našķiem un mitrajām salvetēm.
Paņemiet līdzi zāles pret sliktu dūšu. Atcerieties, ka konfekšu ēšana lielos daudzumos arī var izraisīt sliktu dūšu.
Diezgan noderīgs ir guļamspilventiņš, lai iesnaužoties ir uz kā atspiest galvu. Piedevām tam ir mājas smarža. To esam izmēģinājuši. Bet kaut kā īsti nenoderēja. Nenoderēja arī tādi mēnessveida uz kakla uzliekami piepūšami spilventiņi – bērni čīkstēja, ka esot karsti un neesot ērti.
Ja braucat vasarā, burvīga lieta ir saules aizsargi logiem – kaut arī mašīnā varbūt ir kondicionētājs, tomēr, ja saule spīd tieši virsū, ir nežēlīgi karsti.
Sagatavots sadarbībā ar portālu «Tavai ģimenei Calis.lv"