/nginx/o/2018/07/13/8957347t1h5ba2.jpg)
Kā noris prostatas adenomas attīstība vīrietim? Kā to ietekmē uzturs un dzīvesveids?
Pensionārs A. Krūmiņš no Valkas rajona
Atbild P. Stradiņa klīniskās slimnīcas Uroloģojas centra vadītājs EGILS VJATERS: «Labdabīga prostatas adenoma jeb hiperplāzija (palielināšanās) šūnu līmenī skar ikvienu vīrieti pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas, jo tā ir normāla novecošanas procesa sastāvdaļa. Prostatas hiperplāzijai ir trīs stadijas. Pirmā skar ikvienu vīrieti, taču slimība noris bez simptomiem un sūdzībām. Otrā slimības stadijā parādās simptomi – grūtības uzsākt urinēt, vāja strūkla, biežāka vajadzība apmeklēt tualeti ne tikai dienā, bet arī naktī u. c. Trešajā stadijā slimība pacientam izraisa nopietnas komplikācijas, piemēram, urīnpūšļa akmeņus vai nieru darbības traucējumus, kad palīdzēt var tikai operācija. Diemžēl vēl joprojām daudzi vīrieši pie urologa iet tikai tad, kad slimība ir ielaista.
Lai gan prostatas hiperplāzija ir progresējoša slimība, visiem vīriešiem tā neattīstās vienlīdz strauji. Pētījumi rāda, ka slimības trešo stadiju sasniedz tikai apmēram 10% vīriešu. Urologu mērķis ir noteikt, kuriem pacientiem slimība varētu attīstīties ļoti strauji, un aizkavēt tās progresēšanu. To nosakot, mūsdienās vadās pēc trim kritērijiem: priekšdziedzera izmēra jeb tilpuma (jo lielāks priekšdziedzera izmērs, jo lielāka iespēja, ka slimība progresēs ātrāk), prostatas specifiskā antigēna (PSA) analīzes (ja PSA lielāks par 1,3 – 1,5) un vecuma (risks strauji pieaug pēc 60 gadu vecuma). Piemēram, ja pie ārsta ierodas 50 gadus vecs vīrietis, kura prostatas tilpums ir mazāks par 40 gramiem, bet PSA – par 1,3, iespējams droši prognozēt, ka šim cilvēkam prostatas hiperplāzija neradīs nopietnas problēmas nākotnē. Savukārt pacientiem ar augstu riska pakāpi laikus jāsāk lietot medikamenti, kas samazina prostatas tilpumu un aizkavē tās palielināšanos.
Diemžēl nav ticamu pierādījumu, ka ar dzīvesveidu, fiziskajiem vingrinājumiem vai diētu būtu iespējams novērst priekšdziedzera palielināšanos. Saskaņā ar dažiem pētījumiem tā lēnāk palielinoties vīriešiem, kas biežāk nodarbojas ar seksu. Taču zināms, ka Āzijas valstīs vīrieši daudz retāk slimo ar prostatas adenomu un vēzi nekā Eiropā vai Amerikā. Piemēram, Rietumu valstīs lielākajai daļai (90%) vīriešu 70 gadu vecumā novēro labdabīgo prostatas palielināšanos, bet Japānā un Ķīnā – tikai 10%. Speciālisti uzskata, ka šo slimību attīstību aizkavē Austrumu virtuve, kur galveno vietu ieņem nepiesātinātās taukskābes (zivis un citas jūras veltes), balastvielas un tā saucamie fitoestrogēni – augu hormoni, kurus satur sojas produkti.»