Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8958865t1ha22f.jpg)
Alkohola tirdzniecības ierobežojums nakts stundās pagaidām nav sasniedzis cerēto mērķi mazināt apreibinošo dzērienu patēriņu. Skaitļi liecina, ka grādīgo dziru, īpaši stipros alkoholiskos dzērienus, ļaudis lieto aizvien vairāk.
Sīvais izkonkurē miestiņu
Sabiedrības «pieķeršanos» alkoholam apliecina gan spirtoto dzērienu patēriņa pieaugums uz vienu iedzīvotāju, gan iekasētā akcīzes nodokļa pieaugums, alkohola realizācijas apjoma un alkoholiķu skaita pieaugums, kā arī citi rādītāji. Piepildījušies arī tirdzniecības ierobežojumu pretinieku pareģojumi par nelegālā alkohola tirdzniecības vietu skaita pieaugumu. Oficiālas statistikas par tā dēvētajām točkām policijai nav, bet skaidrs ir viens: mazāk to nav kļuvis. Izmantojot likuma saudzību, kas pirmo reizi pieķerto «krutkas» tirgotāju ļauj sodīt vien ar naudas sodu, kriminālatbildību paredzot tikai otrajā pieķeršanas reizē, nelegālā sīvā tirgoņi nemitīgi mainās, bet viņu bizness zeļ un plaukst. Kopš 2002. gada, kad Saeima pieņēma lēmumu no pulksten 22 līdz 8 rītā liegt veikalos tirgot stipros grādīgos dzērienus (alu sākotnēji drīkstēja pārdot, tagad arī to naktī netirgo), sīvā patēriņš ir tikai palielinājies.
Narkoloģijas valsts aģentūras direktore Astrīda Stirna RB atzīst, ka ne pārāk strauji, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, alkohola patēriņš pieaug. Piemēram, 2004. gadā kopējais patēriņš uz vienu iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem bija 8,9 litri alkohola gadā, bet 2005. gadā jau 10,2 litri. Visvairāk alkoholu lieto ļaudis vecumā no 30 līdz 40 gadiem: aptuveni 80% no tiem ir vīrieši, tomēr pēdējos gados arī sievietēm aizvien vairāk tīk iedzert. Slikta tendence ir stipro dzērienu patēriņa pieaugums. Atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kur ļaudis vairāk izvēlas alu, vīnu un citus ne pārāk stiprus dzērienus, Latvijā aptuveni puse izdzertā alkohola ir stiprie dzērieni – degvīns, konjaks, viskijs u.c. A. Stirna domā, ka viens no iemesliem ir cena, proti, Latvijā alkohols joprojām ir salīdzinoši lēts. «Nedomāju, ka alkohola tirdzniecības ierobežojumi šo vai citu faktu dēļ būtu jāatceļ, jo ir jau arī labas lietas: dzērāju pie stūres kļūst mazāk, pusaudžu klaiņošana mazinājusies. Alkohola patēriņa pieaugumā likums nav jāvaino. Vienkārši tam trūkst kontroles. Piemēram, gandrīz katrs ir redzējis, ka nepilngadīgiem jauniešiem nav problēmu nopirkt alkoholu,» secina A. Stirna. Viņasprāt, rūpīgāk kontrolējot esošo likumu ievērošanu, negatīvās sekas mazināsies. Vienlaikus vērts padomāt par alkohola, īpaši alus reklāmu ierobežošanu televīzijā, jo īpaši jauniešus tās ļoti ietekmē. A. Stirna atzīst, ka alkoholisma un dzeršanas apkarošana nav valsts prioritāšu sarakstā, par ko liecina fakts, ka Veselības ministrijas izstrādātās «Alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programmas 2004.–2008. gadam» īstenošanai joprojām nav piešķirta nauda.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi pieaug
To, ka alkohols ir cieņā, arī pastāvot tirdzniecības ierobežojumiem, apliecina akcīzes nodokļa ieņēmumi. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāves Agnetes Buštes sniegtā informācija liecina, ka šogad par alkoholiskajiem dzērieniem plānots iekasēt akcīzes nodokli 71,5 miljonu latu apmērā, kas ir par astoņiem procentiem vairāk nekā pērn. Akcīzes nodokļa ieņēmumu gada plāns paaugstināts, ņemot vērā divus apstākļus: no šā gada 1. janvāra tika paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes stiprajiem dzērieniem (no 550 līdz 630 latiem par 100 litriem absolūtā alkohola) un alum (no 1,22 latiem līdz 1,30 latiem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu). Otrs iemesls ir alkohola kopējo realizācijas apjomu palielinājums 2005. gadā par 30 procentiem, salīdzinot ar 2004. gadu.
Rosinās mainīt ierobežojumus
RB aptaujātie eksperti alkohola tirdzniecības ierobežošanas rezultātus vērtē pretrunīgi. Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs uzskata: uz likumu liktās cerības, ka cilvēki mazāk dzers, nav attaisnojušās. «Tas tikai iznīcinājis mazos diennakts veikalus, kam alkohols bija liela daļa no apgrozījuma. Mēs apsveram iespēju Ekonomikas ministrijā rosināt atsākt alkohola tirdzniecību bez ierobežojumiem mazajos veikalos. Vai arī ierobežojumu paildzināt, alkoholu neļaujot tirgot pēc divpadsmitiem naktī,» norāda H. Danusēvičs. Viņaprāt, dzeršanu sekmē joprojām zemais iedzīvotāju dzīves līmenis, kā arī saturīgas izklaides iespēju trūkums. «Pārāk daudz pie mums domā par dažādiem aizliegumiem, bet nekas netiek darīts, lai mazinātu vēlmi brīvajā laikā dzert, nevis laiku pavadīt lietderīgi,» domā H. Danusēvičs. Savukārt Saeimas deputāts, narkologs Jānis Strazdiņš (ZZS) uzskata: ja nebūtu tirdzniecības ierobežojumu, «zaļā pūķa» nodarītais posts būtu daudz lielāks. J. Strazdiņš ir pārliecināts, ka dzeršanu sekmē plašais alkohola, īpaši alus reklāmu klāsts televīzijā, pudelēm greznotie veikalu skatlogi, dzērienu zemās cenas u.c. «Ierobežojot šos faktorus, neko nepanāksim. Jāstrādā ar profilaksi, mainot dzīvesstilu un vērtības,» uzskata J. Strazdiņš.
***
FAKTI
Stacionāros ar alkoholisma diagnozi ārstēto skaits
Gads 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005.
Skaits 9798 8744 8862 8915 9262 10201