Vārds «orgasms» cēlies no grieķu vārda «orgao», kas burtiskā tulkojumā nozīmē — kvēlot kaislē. Angļi orgasmu dēvē par šķavām zem jostasvietas, franči — par mazo nāvi. Daļa patiesības ir katrā eifēmismā, jo orgasms ir baudas kulminācija dzimumtuvības laikā. Orgasmu var sasniegt gan dzimumakta laikā, gan bez tā.
@ Orgasms ir seksuālā uzbudinājuma izlāde, saistīta ar baudas sajūtu. Orgasma brīdī dzimumorgānos notiek asins pieplūduma un muskuļu saspringuma strauja samazināšanās; sākumā — konvulsīvu izlāžu veidā, vēlāk daudz mierīgāk, atgriežot organismu normālas funkcionēšanas režīmā.
@ Fizioloģiski orgasms sākas ar dzimumorgānu ritmisku saraušanos. 3–5 kontrakcijas maksts apakšējā trešdaļā, arī dzemdē, tiek uzskatītas par vāju orgasmu, 6–8 — spēcīgs orgasms, 9–12 kontrakcijas — ļoti spēcīgs orgasms. Orgasma laikā paātrinās elpošana un sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens.
@ Orgasma izpausmes ir ļoti individuālas. Katrai sievietei ir sava tikai viņai raksturīga orgastiska reakcija. Ja uzbudinājums bijis ļoti spēcīgs, bet orgasms nav sekojis, sasprindzinājums saglabājas ilgāku laiku. Ja tā notiek regulāri, var rasties nepatīkamas sekas — gan emocionāli, gan fiziski.
@ Izjūtas, kādas pārņem orgasma laikā, var tikai sajust, taču precīzi un nepārprotami aprakstīt ir grūti kaut vai tāpēc, ka orgasmi ir dažādi un katrs cilvēks tos izjūt atšķirīgi.