Kā atpazīt elitāru īpašumu

Ne viss ir elitārs, kas spīd

Viens no iemesliem, kas traucē augstvērtīgu elitāru projektu attīstību, ir sakāpinātā daudzu uzņēmēju vēlme gūt lielu virspeļņu, uzskata nekustamo īpašumu speciāliste, uzņēmuma «Immostate» pārstāve Ilze Mazurenko. Pēc viņas domām, pie tā lielā mērā ir vainojama iepriekšējo gadu pieredze, kad straujā nekustamo īpašumu tirgus attīstība deva iespēju labi daudz nopelnīt. Vēlme saglabāt tikpat lielus peļņas procentus vienam otram projektu attīstītājam tagad ir kā smags akmens kaklā.

Lai gūtu virspeļņu, tiek lietotas dažādas metodes. Daudzi neelitāri projekti tiek uzdoti par elitāriem. Attīstītāji grēko gan ar projekta vietas izvēli, gan arī ar darbu kvalitāti.

«Ja pavērojam tirgu, jāatzīst, ka daudzi projekti, kas tiek uzdoti par elitāriem, šim līmenim tā īsti nemaz neatbilst. To var teikt pat par vairākiem Vecrīgas projektiem, kas atrodas diezgan labās vietās, taču to kvalitāte, funkcionalitāte un ārējais izskats absolūti neatbilst elitāra īpašuma kritērijiem. Šādus projektus ar mierīgu sirdi iespējams iebūvēt pat Bolderājā, kur tie ļoti labi iederētos,» saka I. Mazurenko.

Viņa piebilst, ka elitāro īpašumu tirdzniecībā diemžēl joprojām visai bieži nostrādā sagrozīta principa «viss, kas ir elitārs, ir arī dārgs» izpratne. «Īpašums, kas atrodas kādā no Imantas iekšpagalmiem, iespiests starp bloku mājām, nekad nebūs elitārs,» saka I. Mazurenko.

«Rietumos, kur nekustamo īpašumu tirgus ir daudz attīstītāks, arī cilvēki ir izglītotāki un prasīgāki. Tā, piemēram, pērkot īpašumu senā pilsētas daļā, restaurētā mājā, kurai ir arhitektoniskā vērtība, viņi būs daudz ieinteresētāki vēsturisku detaļu atjaunošanā un autentisku materiālu izmantošanā. Latvijā diemžēl netrūkst gadījumu, kad vēsturiskas mājas tiek sabojātas ar plastikāta logiem un ģipškartona plāksnēm, kas aizklāj vērtīgus griestu ornamentus ar dažādu laika garam neatbilstošu celtniecības materiālu.»

Arī nekustamo īpašumu uzņēmuma «Baltijas Finanšu aģentūra» komercdirektore Natella Sirmbārde uzskata, ka skaidri definēt — kas tieši ir elitārs īpašums — varētu būt grūti. Ir gan vairākas pazīmes, kuras liecina par īpašuma atbilstību vai neatbilstību elitāra objekta statusam.

«Pirmais kritērijs — tā, protams, ir elitāra vieta. Turklāt šis kritērijs ir spēkā neatkarīgi no tā, vai īpašums atrodas Rīgā, Ņujorkā vai Londonā. Tad vēl jāskatās tādi kritēriji kā arhitektūras kvalitāte, arhitektu atpazīstamība un celtniecības kvalitāte. Savukārt tādi īpašuma parametri kā, piemēram, plānojums, komforta līmenis u. c. jau ir atkarīgi no tā, cik veiksmīgs ir arhitektoniskais risinājums,» saka N. Sirmbārde.

Pēc viņas domām, daudziem Latvijas nekustamo īpašumu pārdevējiem, protams, var pārmest vēlēšanos pasniegt produktu labāku, nekā tas patiesībā ir, taču arī pircējiem būtu skaidrāk jāsaprot un jāapzinās, ko tad īsti viņi pērk.

«Piemēram, Vecrīgas projekti ir pietiekami dārgi, elitāri un prestiži. Tajā pašā laikā vērojama tendence, ka arvien vairāk cilvēku sāk domāt par īpašumu iegādi Klusajā centrā, nevis Vecrīgā, kur atsevišķās vietās, kafejnīcu un bāru tuvumā ir diezgan trokšņains pat vēlā naktī. Tāpat arī ne visus Vecrīgas īpašumus varam saukt par elitāriem. Ja māja ir veca un nav renovēta, ja tajā trūkst nepieciešamo ērtību, par elitāru šādu mājokli nosaukt grūti.

To pašu iespējams attiecināt arī uz Jūrmalu, kas ir izcili skaista un elitāra vieta ar savu īpašo auru. Taču arī tur varam atrast ne pārāk iekārojamus zemes gabalus un īpašumus, kas tikai bojā kopējo ainu. Īpašumus, par kuriem grūti pateikt, ka tie ir 100% ekskluzīvi un elitāri,» saka N. Sirmbārde.

Plašas iespējas jauniem projektiem

«Vieta, vieta un vēlreiz vieta». Šis ir nekustamo īpašumu tirgotāju biežāk piesauktais arguments par labu tā vai cita īpašuma pievilcībai — vai tas būtu elitārs, vai arī cita veida projekts.

Jau ierasts, ka par elitāriem dzīvojamiem rajoniem Latvijā tiek uzskatīta Vecrīga, Rīgas Klusais centrs, daļa Mežaparka un daļa Jūrmalas, lai gan arī tur, protams, ir teritorijas, kas ir mazāk attīstītas un ne tik pievilcīgas. Kā uzskata vairākums ekspertu, jau vistuvākajā nākotnē šiem elitārajiem rajoniem varētu pievienoties jauni.

«Ir pietiekami daudz Rīgas rajonu, par kuriem nerodas ne mazāko šaubu — elitāru projektu attīstībai tie neder un nekad arī nederēs. Tajā pašā laikā iespējas jaunradei Rīgā ir pietiekami plašas.

Tā, piemēram, pasaules pieredze rāda, ka ideāli piemērotas elitāru projektu attīstīšanai ir ūdensmalas. Šādu teritoriju, kur varētu veidoties jaunas perspektīvas elitārās apbūves zonas, Rīgā ir diezgan daudz — Klīversala, Andrejsala, Lucavsala. Arī vairākas citas vietas, piemēram, Ķīšezera otrs krasts pretī Mežaparkam.

Ūdens tuvums nodrošina to, ka jebkurā vietā pilsētas robežās uzcelts objekts var būt elitārs, ja vien šis ūdens ir kuģojams un tieši blakus neatrodas kādi vidi degradējoši objekti. Domāju, ka jau tuvākajā laikā Rīgā ūdensmalu tuvumā varētu parādīties daudzi interesanti projekti, kas radīs jaunus priekšstatus par elitāras apbūves vietām,» saka I. Mazurenko.

Jādomā, ka cilvēku, kas vēlētos iegādāties tur mājokļus, netrūktu. Lai arī brīžiem varbūt rodas iespaids, ka elitāro īpašumu tirgus ir piesātināts, pieprasījums pēc jauniem, interesantiem, patiesi elitāriem projektiem joprojām ir diezgan liels.

Par to ir pārliecināta arī Natella Sirmbārde: «Ja atvērtu kādu Latvijas nekustamo īpašumu žurnālu, varētu redzēt, ka elitāru piedāvājumu ir daudz. Taču, ja aptaujātu cilvēkus, kas vēlas šādus īpašumus iegādāties, izrādītos, ka piedāvājums tomēr ir diezgan ierobežots. Daudzi to, ko vēlas, nemaz nevar atrast, tāpēc domāju, ka dažādiem jauniem projektiem vēl ir pietiekami plašas attīstības iespējas. Piedāvājums elitāru īpašumu tirgū joprojām ir nepietiekams.»

Tik iekārojamie penthouse apartamenti

Ņemot vērā to, ka īsti ekskluzīvi, novatoriski un oriģināli jaunie projekti Latvijas nekustamo īpašumu tirgū neparādās nemaz tik bieži, savukārt pieprasījums pēc tiem ir samērā augsts, ir vērojama attīstītāju vēlme piešķirt projektiem kādu iedomātu virsvērtību.

Tā, piemēram, vairāku jauno projektu reklāmās pircējiem tiek piedāvāti penthouse apartamenti. Lai noskaidrotu, cik pamatoti ir šādi piedāvājumi, vispirms būtu jāsaprot, ko tad īsti apzīmē ar nosaukumu «penthouse apartamenti»?

Par klasisku penthouse pieņemts saukt plašus apartamentus — faktiski atsevišķu savrupmāju, kas uzcelta uz jau izbūvēta debesskrāpja jumta. Penthouse dzimtene ir ASV, kur šādas būves strauju popularitāti ieguva XX gadsimta 20.–30. gados. Kā likums, penthouse tika celti pilsētu dārgākajos un elitārākajos rajonos uz 40 un vairāk stāvu augstiem debesskrāpjiem, un tos varēja atļauties tikai īpaši turīgi ļaudis. Klasiskam penthouse ir ļoti liela dzīvojamā platība — 500 un pat vairāk kvadrātmetru, daudzlīmeņu plānojums, augsti griesti un plaši stiklojumi — bieži vien no grīdas līdz pat griestiem —, kas iziet uz visām četrām debess pusēm un ļauj baudīt pilnvērtīgus pilsētas panorāmas skatus.

Klasisks penthause nav iedomājams arī bez plašām, parasti uz visām četrām debess pusēm izejošām terasēm, uz kurām tika iekārtoti arī miniatūri dārzi un pat peldbaseini. Saprotams, ka šāds elitārs mājoklis, kura celtniecībā pielietotas modernākās tehnoloģijas, nav iedomājams arī bez atsevišķa lifta.

Pēc žurnāla «Forbes» ziņām, par šā gada dārgāko pārdošanā esošo penthouse iespējams uzskatīt trīs stāvus augstus apartamentus ar 6 metrus augstiem griestiem Ņujorkā, par kuriem saimnieki cer saņemt 70 miljonus ASV dolāru. Šis penthouse ir izbūvēts uz kādas viesnīcas jumta pašā pilsētas centrā, un tā pircējiem paveras lieliska iespēja izbaudīt Ņujorkas panorāmu visā tās krāšņumā.

Laika gaitā penthouse jēdziens gan, protams, ir nedaudz transformējies, taču vienalga nav grūti iedomāties, ka klasisks penthouse Latvijā nav sameklējams pat ar uguni. Kaut vai tādēļ vien, ka šeit neatradīsies neviens pietiekami augsts debesskrāpis.

Latvijas tirgū atšķirīga izpratne

«Skaidras izpratnes par to, kas ir penthouse, cilvēkiem Latvijā bieži vien nemaz nav. Daudzu izpratnē tie ir mazliet plašāki un kvalitatīvāki pēdējā stāva dzīvokļi, mansarda dzīvokļi. Latvijā arī nav tādu debesskrāpju kā ASV, tāpēc, ja gribam runāt par vietējiem penthouse, vairāki kritēriji no tiem, kas raksturo šādus īpašumus ASV, protams, būtu jāatmet,» saka N. Sirmbārde.

Pēc viņas domām, ja neņem vērā ēku augstumu, tad penthouse līdzīgus īpašumus Rīgā tomēr var atrast. Tāds, piemēram, ir Preatoni mājoklis Vecrīgā, kas ir ar plašiem stiklojumiem un uzbūvēts uz mājas jumta. Uz to ved arī savs lifts.

Savdabīgu penthouse sev iecerējis izveidot arī kāds daudzdzīvokļu nama projekta «Jūrmalas vilnis» pircējs, kas iegādājies trīs lielus dzīvokļus mājas augšējā, septītajā, stāvā un tos apvienojis, izveidojot sev plašus 500 m² lielus apartamentus ar plašām terasēm. No šī īpašuma paveras skats uz visām četrām debess pusēm, arī uz turpat blakus esošo jūru.

Savukārt I. Mazurenko norāda, ka par penthouse Latvijas izpratnē varētu saukt arī divlīmeņu apartamentus Vaļņu ielā 4 , kur ir gan plaši stiklojumi, gan arī panorāmas skats uz Vecrīgu un pat savs lifts.

I. Mazurenko arī uzsver, ka penthouse vienmēr un visur ir elitārs īpašums, tāpēc nav iedomājams, ka tāds varētu tikt uzbūvēts neelitārā vietā. Citās domās gan acīmredzot ir vairāku jauno projektu attīstītāji — penthouse apartamenti vai penthouse tipa dzīvokļi tiek piedāvāti Imantā, Juglā un citās vietās, kuras ne tuvu nevar saukt par elitārām. Tā kā ar visai atšķirīgo un nereti deformēto terminoloģiju, priekšstatiem par to, kā apzīmēt dažādus mājokļu veidus Latvijas nekustamo īpašumu tirgū, tomēr ir jārēķinās.

Milāna Skumbiņa, «CORAL GROUP» LLC valdes priekšsēdētāja: