Priekā un bēdās. Uz visu mūžu?

Situāciju mainīja likums (to parakstīja Jānis Čakste), kas paredzēja laulības atdalīt no baznīcas un kontroli «uzticēt» civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādēm. Neņemot vērā grozījumus likumā, salīdzinoši maz mūsdienu pāru slēdz laulības baznīcā. Piemēram, šā gada pirmajā pusgadā savus solījumus pie altāra deva 673 no 4789 laulātājiem pāriem.

«Šādu pāru skaits aug,» apgalvo Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles priesteris Ilmārs Tolstovs. Patlaban viņš raksta bakalaura darbu, kurā apskata laulāto attiecības, skarot tādus laulības jēdzienus kā kontrakts, laulāto derība un brīvprātīgs lēmums būt savienotiem uz mūžu.

— Pie kādiem secinājumiem esat nonācis?

Ilmārs Tolstovs: — Laulībā ir visi trīs aspekti. Tā ir vīrieša un sievietes vienošanās būt uzticīgiem un mīlēt vienam otru, bet pirmām kārtām tā ir laulāto derība, kura savu jēgu smeļ tajā derībā, kuru Jēzus Kristus noslēdza ar cilvēci. Baznīcas izpratnē laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Dievs ir iedibinājis laulību vēl Paradīzes dārzā. Tā jau eksistēja pirms kristietības.

— Kāda ir jūsu attieksme pret civillaulību?

— Ja ar civillaulību tiek saprasta laulība ārpus baznīcas ar juridiskām sekām un ja kaut viens no pāra ir kristīts Katoļu baznīcā un oficiāli no tās nav izstājies, tad šāda civillaulība, no baznīcas viedokļa, netiek uzskatīta par laulības sakramentu. Kaut arī no juridiskā viedokļa tā valsts priekšā ir saistoša un derīga laulība. Katolim ir svarīgi saņemt laulības sakramentu tieši katoļu dievnamā. Ja kāds katolis ir reģistrējis savu savienību civiltiesiski, tad pēc tam viņam ir jāsaņem laulības sakraments katoļu dievnamā, jo jebkuras dzimumattiecības ārpus laulības ir Dieva likuma pārkāpums.

— Kāpēc mūsdienu cilvēku prioritāte ir nedefinētas attiecības?

— Cilvēki baidās no atbildības. Mūsdienu sabiedrību raksturo vienkāršota pieeja lietām. Ne visi ir nobrieduši definēt savas attiecības. Cilvēki vispār nav gatavi pieņemt svarīgus lēmumus dzīvē, tie nav droši par savu dzīvi un nākotni. Tāpēc nav brīnums, ka nedefinētas attiecības ir tik bieža parādība sabiedrībā. Cita lieta, ka cilvēki ir bezatbildīgi pret savu dzīvi. Šķiroties cieš viņi paši, apkārtējie, ģimene un bērni.

— Par ko ir jāpadomā katram katolim pirms laulības slēgšanas baznīcā?

— Pats būtiskākais ir pārdomāt, vai tiešām cilvēks ir gatavs dzīvot ar savu izvēlēto pāri visu mūžu. Katoļu laulība nav šķirama. Tāpēc baznīca izvirza jo stingrākas prasības laulātiem. Jāatceras, ka, laulājoties baznīcā, jūs saņemat gan civiltiesisku reģistrāciju, gan laulības sakramentu. Ir pagarināts sagatavošanās laiks pusgada garumā, t. i., jāpiesakās pie priestera ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms laulības noslēgšanas datuma baznīcā. Tagad eksistē īpašie kursi saderinātajiem, kur pārim ir dota iespēja apzināties Laulības sakramenta būtību. Tomēr arī tad, ja pāris jau dzīvo kopā, nelaulāts baznīcā, vai arī ir īsāks termiņš līdz laulībām, visu ir iespējams sakārtot. Ir nepieciešams laikus doties pie katoļu priestera, un tad daudzi jautājumi tiks atrisināti uz vietas.

Kopš 2003. gada pavasara sagatavošanas kursi obligāti jāapmeklē visiem saderinātajiem, kas gatavojas laulāties Katoļu baznīcā. Par to, kā norisinās šie kursi, pastāstīja Daina Žurilo, kura vada nodarbības jaunajiem pāriem: «Divi laulātie pāri («pasniedzējiem» jānodzīvo katoliskā laulībā vismaz trīs gadi) un priesteris, kas vada kursus, saderinātajiem sniedz iespēju pārdomāt laulības dzīvei nozīmīgas tēmas, uzklausīt otra domas, atzīties savās jūtās un gaidās.

Mūsu mērķis ir veicināt dialogu starp vīrieti un sievieti, lai viņi labāk iepazīst viens otru un apzinās, vai tiešām mīl viens otru. Šeit viņi uzzina par citu laulāto pāru pieredzi, saņem no priestera baznīcas mācību par laulību. Pēc šādiem kursiem statistiski apmēram viens pāris no divdesmit maina savu lēmumu.»

«Pirms laulībām baznīcā mēs ar vīru kursos aprunājāmies par visām lietām, par kurām nemaz neiedomājāmies satiekoties. Saderināto kursi mums palīdzēja apzināties laulības būtību visos aspektos,» saka Rudīte Klints, kura jau četrus gadus ir laulībā ar Krišjāni Ozoliņu. «Esmu katoliete, tāpēc laulāšanas katoļu baznīca bija dabisks un loģisks lēmums. Vīrs mani atbalstīja.»

Uz šo pašu jautājumu atbildēja Ļubova un Maksims Avdejevi, kuri slēdza laulību pareizticīgo baznīcā: «Mūsdienās daudzi pāri to dara tikai modes un skaistas pasakas dēļ. Savukārt mums tas bija svarīgs lēmums. Vēl kopš bērnības laulību iedomājāmies tikai baznīcā. Zīmogs dzimtsarakstu nodaļā mums neko neizsaka. Bet, slēdzot laulību baznīcā, tu jūti, ka likteņi ir savienojušies.»

Eksotiski

Cilvēki parasti otrreiz precas tikai tad, ja ir izšķīrušies. Savukārt Pauls un Lāsma Gusti saņēma divas laulību apliecības viena pusgada laikā, turklāt nešķiroties... Vienu, «īsto», Karību salās, un otru, tīri formālu, jau šeit — dzimtsarakstu nodaļā.

Jaunie cilvēki strādā tūrisma jomā. Tāpēc nevienam nebija pārsteigums, kad pāris paziņoja, ka dodas uz Karību salām... precēties. Uzaicinot līdzi draugus, kas bija liecinieki, paņemot uzvalku un kleitu, Pauls un Lāsma aizbrauca uz Svētās Lūcijas salu. Izrādījās, ka viņi nav vienīgie eksotisko laulību piekritēji. Pludmale, saule, palmas, lapene, kur notiek pati laulību ceremonija — šķiet, to rādīja kādā filmā. Patiesībā ārzemēs daudzi kūrorti piedāvā šādu iespēju.

«Šeit laulības notiek pēc starptautiska standarta. Liecinieki ir obligāts noteikums. Ja tu ieradies bez viņiem, var piedāvāt jebko — kaut vai menedžeri vai viesmīli —, tikai izvēlies. Šeit gan nav noteikts, kā jātērpjas. Precies kaut vai peldbiksēs,» stāsta Pauls Gusts, ceļojumu biroja mārketinga vadītājs.

Tomēr Pauls un Lāsma izvēlējās klasisko laulību ģērbšana stilu. Kad beidzās laulību ceremonija, laimīgais pāris devās uz pludmali. Tērpušies smalkajā apģērbā, viņi, sadevušies rokās, skrēja gar jūru.

«Pēc kāda laika kopā ar sievu dosimies uz Karību salām un atkal «apprecēsimies». Tur izdod laulības saišu stiprināšanas sertifikātu. Kāpēc lai neatkārtotu šo pasaku?» teic Pauls.