Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8962900t1h7166.jpg)
Pašreiz spēkā esošajā Kriminālprocesa likumā zudušas vairākas demokrātiskai valstij raksturīgās tiesiskās normas, un tas valsts varas pārstāvjiem paver plašas iespējas izrēķināties ar politiskajiem un ekonomiskajiem konkurentiem, uzskata «Neatkarīgās» aptaujātie advokāti. Pētot Ģenerālprokuratūras sastādīto apsūdzības rakstu Aivaram Lembergam, «Neatkarīgā» konsultējās ar vairākiem advokātiem par vairāku faktu brīvu interpretāciju, kas atrodama šajā dokumentā. Advokātiem tika vaicātas arī viņu domas par jaunā Kriminālprocesa likuma efektivitāti, kā arī iespējām pirms tiesas precizēt prokurora pieļautās kļūdas. Nevēloties publiski iedziļināties konkrētajā A. Lemberga lietā, advokāti vienbalsīgi atzina jaunā Kriminālprocesa likuma neatbilstību demokrātijas pamatprincipiem, emocionāli stāstīja par daudzajām nepilnībām likumā un uzsvēra, ka to savlaikus nelabošana var novest pie bēdīgām sekām.
Pietiek ar tenkām
Pēc advokātu domām, jaunais likums prokuratūrai paredz milzu tiesības un noņem jebkādu atbildību par nepamatoti izvirzītām apsūdzībām. Savukārt apsūdzētā tiesības kriminālprocesa gaitā ir būtiski sašaurinātas.
Pašlaik kriminālprocesa ierosināšanai pietiek vien ar ziņu iesniegšanu izmeklēšanas iestādei, «kuras norāda uz iespējamu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu». Savukārt krimināllietas ierosināšanai prokuroram atliek vien secināt, ka iesniegtās ziņas norāda uz iespēju, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Tas nozīmē, ka pašreizējā likuma redakcija paver plašas iespējas cīnīties ar konkurentiem politikā un biznesā, jo ikviena kaut cik ticama tenka var kļūt par pamatu procesuālām darbībām. Advokāts Juris Grīnvalds stāstīja: «Tagad parādījusies tendence par jebkuriem apstākļiem sākt kriminālprocesu. Tam zaļo gaismu devis jaunais Kriminālprocesa likums. Vecais Kriminālprocesa kodekss noteica nešaubīgus pamatus krimināllietas likumīgai ierosināšanai. Tagad, lai sāktu kriminālprocesu, pietiek tikai ar šaubām un aizdomām. Tas tikai liecina, ka likumības lata ir ievērojami pazemināta. Tagad cilvēkam bez problēmām var piešķirt aizdomās turētā statusu un viņu gadiem tirdīt.»
Aizstāvība ierobežota
J. Grīnvalds arī norādīja, ka nezina, no kuras valsts tiesību prakses tas ir ņemts. «2002. gada Latvijas Kriminālprocesa kodekss bija daudz demokrātiskāks un tiesiskāks nekā pašreizējais. Tagad Kriminālprocesa likumā pat neeksistē sacīkstes un vienlīdzīguma princips, kas var liecināt tikai par spēli vienos vārtos. Par šo lietu jāsāk nopietni runāt. Tagad viss atkarīgs no prokurora godaprāta. Aizstāvības institūta tiesības ir būtiski ierobežotas.»
Advokāts Mārcis Krūmiņš skaidroja: «Apsūdzētajam ir mazāk tiesību, nekā tas bija pirms tam. Tas notiek tā — tiek sagatavota lieta, aizsūtīta uz tiesu, un tad lai tiesa tiek ar to galā. Prokurors uztur apsūdzību, un tad, ja kaut ko nevar pierādīt, no tā atsakās. Bet tā taču nevar iet uz tiesu.»
Uz jautājumu, vai jaunais Kriminālprocesa likums nepaver iespējas izrēķināties ar nevēlamām personām, M. Krūmiņš atbildēja apstiprinoši: «Jā, protams, protams, tas tā ir.»
Staļina laiki?
Advokāte Guna Kaminska uzsvēra, ka pēc jaunā likuma nav kam prasīt atbildību par brāķi apsūdzībā: «Pietiek ar pamatotām aizdomām, ar pieņēmumu, kam nav kritēriju. Tas nozīmē, ka kāds Jānis var aiziet uz prokuratūru un pavēstīt, ka kāds Pēteris ņem kukuļus. Pēc tam var ierosināt kriminālprocesu un, iespējams, izvirzīt arī apsūdzību. Šeit ir tas moments, ka persona nav aizsargāta. Es negribu teikt, ka iepriekšējais likums bija ideāls, bet tomēr tur bija noteikts materiālu pārbaudes laiks pirms krimināllietas ierosināšanas.»
Viņa atminējās, ka galvenie šāda likuma pieņemšanas steidzinātāji bijuši partijas «Jaunais laiks» pārstāvji: «Bija tāda sajūta, ka tevī nemaz neklausās. Mēs, advokāti, sagatavojām daudz iebildumu — gan redakcionāla rakstura, gan pēc būtības.»
Vaicāta, vai A. Lemberga lieta neliecina, ka prokuratūra ietekmējās no politiskiem viedokļiem, Guna Kaminska teica: «Šis gadījums liecina, ka ietekmējas. Katrā demokrātiskā valstī taču ir bagāti cilvēki. Vai tad, piemēram, Francijā vai Itālijā viņus visus sauc pie atbildības? Turklāt Lemberga lietā bija minēts deviņdesmito gadu sākums, un tad man kā advokātei ir jautājums: vai tās darbības, kas tur kaut kad notika, tagad netiek kvalificētas pēc tāda panta, lai nebūtu iestājies noilgums? Lemberga kungs kādā no intervijām teica, ka viņam ir tiesībsargājošo institūciju atzinumi, ka viņa darbībās nav bijis nekā nelikumīga. Tad uz kāda pamata mēs šos atzinumus tagad apšaubām, un kas par to atbildēs, ja procesa virzītāja lēmumi tajā laikā izrādīsies nepamatoti vai pamatoti? Kādēļ Lembergam par to ir jāatbild? Pieņemsim, Lembergam palīdzēs advokāti, bet, ja viņa vietā atrastos vienkāršais ierindas cilvēks ar minimālo iztikas līmeni? Es, paldies dievam, Staļina laikus neesmu piedzīvojusi, bet man šķiet, ka vismaz aprakstu ziņā mēs tam šobrīd tuvojamies.»
Likums jāgroza
Arī advokāts Aivars Niedre atminējās, ka advokāti likuma sastādīšanas gaitā pret daudz ko iebilduši: «Man jau toreiz pret likumprojektu veidojās kritiska attieksme. Tagad redzam, ka likums, maigi izsakoties, neattaisno cerības, kādas uz to tika liktas.» Viņš cita starpā pauda sašutumu, ka jaunajā likumā nedz apsūdzētajam, nedz viņa aizstāvim nav paredzētas tiesības lūgt prokuroru pārbaudīt vai precizēt atsevišķus lietas apstākļus: «Dažreiz arī prokurors mēdz kļūdīties, kā mēs redzam jau pieminētajā Lemberga lietā. Atcerieties, kāds troksnis bija, kad ierosināja kriminālprocesu pret Repši. Nekas gan tur neiznāca, bet troksnis bija, un tas pats tikpat labi var būt arī citā gadījumā.»
Vaicāts, kas būtu jādara, lai novērstu trūkumus likumā, A. Niedre teica: «Ja jau reiz likums ir pieņemts, tad tagad vajag vērtēt likuma lietošanu praksē un kopā ar praktiķiem veikt attiecīgus grozījumus.»