Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8963120t1h8976.jpg)
Tāds ir saplāksnis – gandrīz universāla pielietojuma celtniecības, remontu un apdares materiāls, ko vismaz 1000 veidos un izstrādājumos, sākot no mēbelēm līdz rotaļlietām.
Nedaudz vēstures
Saplākšņa ražošanas tradīcijas Latvijā aizsākušās jau pirms 133 gadiem, dažādos vēstures posmos piedzīvojot gan attīstību, gan stagnāciju, gan atdzimšanu. Nozares veterāns ir 1873. gadā dibinātā rūpnīca «Latvijas Bērzs», tad 1923. gadā sāka strādāt «Furniers», kur ražoja pat speciālu aviācijas saplāksni, bet 1929. gadā par tālaika modernāko finiera rūpnīcu kļuva «Lignums». Latvijas finierrūpniecības attīstība turpinājās līdz Otrajam pasaules karam. Padomju laikā šīs trīs rūpnīcas apvienoja, taču ražošana tik un tā tuvojās sabrukumam. Nozares atdzimšana sākās pēc neatkarības atgūšanas un a/s «Latvijas Finieris» izveides. Gandrīz 15 darbības gados modernizētajā uzņēmumā strauji pieaudzis ražošanas un pārdošanas apjoms, kas padarījis to par vadošo saplākšņu ražotāju Baltijā. Daudzveidīgā produkcija top 6 ražotnēs: «Latvijas bērzs», «Furniers», «Lignums», «Troja» ( dibināta 1992. g.), «Hapaks» (1996. g.), kuri atrodas Rīgā, un «Verems», kas 1999. gadā izveidota Latgalē Vērēmu pagastā. Akciju sabiedrība eksportē 91% produkcijas un atbilstoši plašajām aktivitātēm starptautiskajā tirgū tai jau ir savas pārstāvniecības 11 valstīs. «Latvijas Finiera» mērķis ir kļūt par vadošo bērza saplākšņa produktu ražotāju pasaulē. Patlaban produkcijas kvalitāte ir Somijas izstrādājumu līmenī, no kura atpaliek reģionā lielākie konkurenti Polijā un Krievijā. Latvijas saplāksnis top no pašmāju bērza koksnes, apliecinot, ka tas ir viens no efektīvākajiem vietējo resursu izmantošanas veidiem.
Paneļi
Latvijā ražo divu standarta izmēra saplākšņus 1,5 x 3 m un 1,22 x 2,44 m. Izejmateriāls ir bērza finierkluči, kurus pēc diennakts mirkšanas pakarstā ūdenī (48 °C) nomizo, noloba, izžāvē, šķiro, līmē, presē, apzāģē, slīpē un apstrādā atbilstoši paredzētajai vajadzībai, bet koksnes atlikumus pārstrādā šķeldā. Iepazīstoties ar ražotnēm Rīgā, var redzēt ne tikai mūsdienīgu ražošanas procesu, bet arī produkcijas pielietojumu. Pārvaldes telpu elegantajos interjeros saplāksnis redzams visur – no mēbelēm un durvīm līdz sienu, griestu un grīdu apdarei. Tā ir daiļrunīga uzņēmuma produkcijas vizītkarte, kas atklāj tā universālo pielietojumu un nekādi neatgādina padomju laika priekšnieku tumšbrūni lakoto paneļu kabinetus. Izskatā nevainojamā, ekoloģiski nekaitīgā apdares materiāla pamatā ir apmēram 1,5 mm bieza bērza finiera kārta.
Grīdas
Pareizi piestiprinot un rūpīgi apdarinot saplāksni, var iegūt ne mazāk augstvērtīgu un dekoratīvu grīdu kā parkets. To nodrošina caurspīdīga (lakošana) vai (un) dekoratīva apdare. Visbiežāk šim nolūkam lieto 18 – 21 mm biezu materiālu. Izmantojot lielformāta plāksnes, grīda kļūst stingrāka, tai mazāk šuvju, tātad arī top ātrāk. Saplāksnis kā grīdas materiāls ir ekonomiski izdevīgs, tā apdares izmaksas ir nelielas. Jo īpaši saprātīgi ir izmantot par apmēram 40 % lētākos atgriezumus. Saplāksni izmanto ne tikai jaunām, bet arī tā sauktajām melnajām grīdām, kurām der zemākas šķiras materiāls. Uz šādas pamatnes droši var klāt linoleju, mīksto segumu vai parketu, kas ne vienmēr iespējams uz dēļu grīdas. Ja grīdu ierīko telpās ar paaugstinātu mitrumu, piedāvājumā ir ūdensizturīgais saplāksnis.
Griesti
Izmantojot dažādu konfigurāciju un izmēru plātnītes vai līstītes, iespējams dekoratīvi apšūt arī griestus, veidojot interesantu interjeru un vienlaikus apslēpjot celtniecības defektus. Parasti izmanto 6 – 9 mm saplāksni. Te paveras plašas atgriezumu izmantošanas iespējas. Saplākšņa stiprinājuma vietas vislabāk nosegt ar dekoratīvām līstēm. Šādu griestu kvalitāte un oriģinalitāte atkarīga tikai no meistara izdomas, gaumes un prasmes. Variantu, kā veidot griestu apšuvumu, ir bezgala daudz. Ja griesti nav gludi, tie veidoti, piemēram, no neēvelētiem dēļiem, tos var noklāt ar tumšu papīru vai kartonu, lai pamatne caur atstarpēm kontrastētu ar apšuvumu.
Sienas
Iekšsienas var apšūt ar veselām plātnēm, atgriezumiem vai arī pēc klienta specifikācijas rūpnieciski sagatavotiem paneļiem. Pēc kvalitatīvas apdares (slīpēšanas un lakošanas) saplāksnis ir ļoti dekoratīvs apdares materiāls, it īpaši lakošana izceļ tā koksni. Apšuvumu var ierīkot gan celtniecības gaitā, gan veicot mājokļa remontu. Piemēram, siltinot sienas no iekšpuses, izolācijas materiālu visērtāk nosegt ar dekoratīvu saplāksni, it sevišķi, ja plātnes var piestiprināt tieši – pienaglot vai pieskrūvēt ar dekoratīvajām naglām vai skrūvēm. Šajā gadījumā plātņu biezums var būt ap 5 mm. Ja tās stiprina pie nelīdzenas koka virsmas vai mūra, vajadzīgs latu režģis.
Kāpnes
Kāpņu izgatavošanai piemērots parastais un laminētais saplāksnis (atgriezumi) gan ārējām, gan iekšējām, kā arī vecu kāpņu atjaunošanai. Viss atkarīgs no atbilstoša saplākšņa izvēles pakāpieniem un pildiņiem. Kāpnēm interjerā nepieciešams 9 – 12 mm laminētais saplāksnis ar gludo sietveida pārklājumu (pret slīdēšanu), ārējām kāpnēm un terasēm attiecīgi šāds 30 mm saplāksnis. Materiāla cena ir ap 7 latiem par m2 vai Ls 20 par plātni, taču vienmēr izmantojami ir lētie atgriezumi. Pēc pakāpienu piegriešanas to maliņas nokrāso ar mitrumizturīgu krāsu 2 – 3 kārtās.
Viss pārējais
Saplākšņa apdarē izmanto dažādus materiālus ( plastiku, pret ultravioletajiem stariem noturīgo melamīna filmu, fenola filmu ar dažādu reljefu, papīru, laku, gludo vai reljefa sietu, krāsu, cēlkoka finierējumu u.c.), kas nodrošina tam daudzveidīgu pielietojumu. Ir saplākšņi, kas piemēroti ārsienu apdarei, un ir tādi, kuri neaizstājami mājlopu aizgaldiem vai pārvadāšanas treileru grīdām, un vēl tādi, kuri vajadzīgi kuģu, jahtu un laivu aprīkošanai un iekārtošanai. No Latvijas saplākšņa izgatavo arī mēbeles, plauktus un platformas, rampas un skatuves, pat nelielus tiltiņus, veikalu un noliktavu aprīkojumu. Tas ir izdevīgs veidņu materiāls betonēšanas darbiem, ceļa zīmju un piktogrammu izgatavošanai.
Bērniem un jauniešiem
Šūpuļzirdziņš jau sen ir «Latvijas Finiera» klasiska vērtība. Taču arī tā veidols mainās. Dizaineri radījuši jaunas modifikācijas šūpuļkrēsliņus «Ola» un «Sienāzis», kas vēl tiek testēti, taču «Ola» jau ieguvusi 1. vietu šī gada Latvijas dizaina konkursā. Diemžēl saplākšņa rotaļlietu tirgus nav liels, jo zirdziņus izmanto vairākas paaudzes. Tikmēr arvien lielāks pieprasījums rodas pēc skrituļošanas parku elementiem, kurus, tāpat kā rotaļlietas, izgatavo ražotnē «Troja». Skeitparka rampas jau iegādājušās 11 Latvijas pašvaldības. Pirms diviem gadiem pie «Trojas» izveidotais skrituļparks kļuvis par Pārdaugavas jauniešu iecienītu aktīvās atpūtas vietu. Vienlaikus tā kalpo kā saplākšņa izmēģināšanas poligons, kur ražotāji pārbauda sietveida apdares nodiluma un rampu elementu mehānisko izturību.
Saplāksni ļoti efektīvi var izmantot bērnu rotaļlaukumu, piemēram, slīdkalniņu, veidošanā. Šis materiāls rosina daudz radošu ideju profesionāliem dizaineriem, interjeristiem un konstruktoriem un to ir vērts iepazīt jebkuram praktiskam cilvēkam.