Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8964491t1h5cd9.jpg)
Jumtu seguma tirdzniecības firma «Libanons» pasūtījusi pētījumu par būvniecības tradīcijām un īpatnībām Latvijā. Izrādās — 80% iedzīvotāju vislabāk vēlētos dzīvot privātmājā un tikai 10% jaunā daudzdzīvokļu mājā. Interesants arī fakts, ka aptuveni 70% latviešu savu privātmāju ceļ vai būvdarbus vada paši, nesaistoties ar profesionālām būvfirmām. Cittautiešu vēlme pašiem uzbūvēt savu māju nav tik aktuāla un to dara tikai 40% respondentu.
Kāpēc gan latvieši pārāk neuzticas būvfirmām? AS «Libanons» direktors Vilnis Bērmanis to skaidro gan ar latviešu mentalitāti, kas savas mājas uzcelšanu uzskata par vienu no dzīves uzdevumiem, gan skopumu un nevēlēšanos maksāt citiem, gan ar populāro mītu, ka firmu pakalpojumi esot ļoti dārgi. Prakse gan rādot, ka, strādājot pašiem, ne līdzekļu, ne laika ekonomija neiznākot, jo kā likums sākotnēji sastādītā izmaksu tāme tiekot pārsniegta divas reizes, bet plānotais darba laiks — trīs reizes. Neskatoties uz šādiem pareģojumiem, latvietis būvfirmu savas mājas celtniecībā pielaistu vienīgi tad, ja par to labu vārdu aizliktu kāds paziņa. Latvijā būvniecības tirgus darbojas pēc atsauksmēm un rekomendācijām. Tas nozīmē — ja kāds pazīstams cilvēks celtniecības firmu nopels, tad nekāda sadarbība nenotiks, neraugoties uz līgumā paredzētām laika, izmaksu un kvalitātes garantijām. Tiesa, sievietes ir mazliet atšķirīgās domās un nav tik pārliecinātas, ka būvniecības kvalitāti iespējams nodrošināt pašu spēkiem. Sievietes būvfirmām uzticas trīs reizes biežāk nekā vīrieši, kuros joprojām mītot pārliecība, ka viņi visu spēj paši.
Lēmumu par topošās mājas vizuālo izskatu pieņemot tās īpašnieki, bet profesionāļi tiekot pieaicināti tikai 20% gadījumu. Gan vīrieši, gan sievietes uzskatot, ka ir galvenie šā lēmuma pieņēmēji. Praksē gan esot tā, ka vīrieši izvēloties materiālus, bet sievietes formu un krāsas.
Izrādās, ka mājas ārējais izskats latviešiem ir ļoti svarīgs un īpašu uzmanību mūsu tautieši pievēršot logu un jumta izskatam. Šīs ir lietas, uz kurām nauda netiekot ekonomēta. Ja esot jāizvēlas — vai iegādāties modernu virtuves iekārtu, sadzīves vai izklaides tehniku vai uzlikt kārtīgu jumtu un ielikt labas kvalitātes logus, priekšroka tiekot dota jumtam un logiem. Tam, ka jumts tomēr ir svarīgāks par skaistu virtuvi, piekrītot arī sievietes.
Uz jautājumu, kam jūs tērētu liekus 1000 latus, 60% aptaujāto esot atbildējuši, ka mājas labiekārtošanai, 40% ceļotu, bet pavisam nedaudzi bijuši tik drosmīgi un atbildējuši, ka tērētu to skaistumkopšanai. Starp citu, latviešu un cittautiešu atbildes uz šo jautājumu esot atšķirīgas. Latvieši ceļotu divas reizes retāk nekā cittautieši, viņi labāk lielo naudu iztērētu mājas iekārtošanai. Tātad latvieši joprojām savu māju un vidi ap to uzskata par vienu no dzīves pamatvērtībām, kur vislabāk iespējams izpausties katra personībai.
Kaut arī V. Bērmanis uzskata, ka ar gadiem attieksme pret būvfirmām mainīšoties un tāpat kā reti kurš vairs pats labojot savu mašīnu, tāpat arī reti kurš būvēšot savu māju pats, bet uzticēšot to profesionāļiem.
Tomēr, ņemot vērā pētījumā iegūto informāciju, «Libanons» secinājusi, ka materiālus jumtiem lietderīgi tirgot ne tikai vairumtirdzniecības bāzēs un būvmateriālu veikalos, kur tos pamatā pērk profesionāļi, bet arī salonā, kur ar individuālu pieeju katram visu par jumtiem varēšot uzzināt tie, kas savu privātmāju no pamatiem līdz jumtam būvē paši. Tāpēc arī «Libanons» atvēris pirmo jumtu segumu tirdzniecības salonveikalu Latvijā un domā, ka mazumtirdzniecības apjoms tuvākajā laikā pieaugs par 70%.
Un kas gan nosaka jumta seguma izvēli? Izrādās, viss ir diezgan vienkārši — vairākums cilvēku jaunajos privātmāju ciematos izvēloties tādu jumtu, kādu jau uzlikuši kaimiņi.