Liepnieka un Rolšteina nodibinājums iesūdz tiesā Mūrnieci

FOTO: AFI

Nodibinājuma «Sabiedrības par vārda brīvību» pārstāvji — premjera biroja vadītājs Jurģis Liepnieks un firmas «PR Laboratorija» rīkotājdirektors Kaspars Rolšteins — Rīgas apgabaltiesā ir iesūdzējuši Saeimas Pretkorupcijas komisijas vadītāju Lindu Mūrnieci (JL), prasot atsaukt viņas «nepatiesi izplatītās ziņas».

Kā aģentūru LETA informēja Rolšteins, tiesā vērsusies arī «PR Laboratorija», prasot piedzīt 49 000 latu no Mūrnieces par goda un cieņas aizskārumu. Rolšteins un Liepnieks prasībā aicina atsaukt Mūrnieces izteikumus, ka nodibinājums, iespējams, izmantojis Rīgas Austrumu slimnīcas naudu, lai finansētu Tautas partijas (TP) ministrus slavinošās reklāmas.

Rolšteins stāstīja, ka prasība tiesā iesniegta, jo valsts amatpersona neargumentēti izteikusies, turklāt Mūrniece kā Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas vadītājai ir autoritāte, kurā sabiedrība ieklausās.

Ja sabiedrisko attiecību kompānija tiesā uzvarēs un piedzīs no Mūrnieces 49 000 latu, šo summu nodibinājums izmantošot pozitīvisma veicināšanas kampaņām, teica Rolšteins.

Savukārt partija «Jaunais laiks» (JL), atbildot uz šo prasību tiesā, izplatījusi paziņojumu, kurā, atzīstot katra cilvēka un organizācijas tiesības vērsties tiesā, pauž viedokli, ka «konkrēto darbību mērķis ir traucēt Saeimas komisijas darbu un ietekmēt pretkorupcijas komisijas vadību».

Kā aģentūrai LETA teica Mūrniece, viņa ir pārliecināta, ka prasības iesniedzēju mērķis nekādā gadījumā nav noskaidrot patiesību, jo to varot izdarīt nekavējoties — «publiskojot TP nelegālās pirmsvēlēšanu kampaņas finansētāju sarakstu». «Šādā veidā TP cenšas savā nelegālajā pirmsvēlēšanu kampaņā iesaistīt arī tiesu varu,» uzskata JL.

JL aicina Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) nekavējoties atklāt sabiedrībai «TP nelegālās pirmsvēlēšanu kampaņas finansētājus», aģentūru LETA informēja JL preses sekretārs Didzis Šmits.

Satversmes 28. pants noteic, ka Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par, amatu izpildot, izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu pildot, izplata godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās ir nepatiesas, vai godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.

Jūlija sākumā komerctelevīzijās parādījās reklāmas klipi, kuros ar medicīnas, kultūras jomu un zinātni saistīti cilvēki cildina Kalvīti, kultūras ministri Helēnu Demakovu (TP) un veselības ministru Gundaru Bērziņu (TP). Šāda satura džingli patlaban skan arī vairākās radiostacijās.

Biedrības «Sabiedrība par vārda brīvību», kas apmaksājusi šos videoklipus un džinglus, interneta mājaslapā teikts, ka kampaņa «Jums ir tiesības zināt šo viedokli» uzsākta, lai atspēkotu masu medijos dominējošās sliktās ziņas, kas sabiedrību iemācījušas «domāt slikti par sevi, savu valsti, saviem tautiešiem un līdzpilsoņiem». Biedrības «Sabiedrība par vārda brīvību» dibinātāji ir premjera biroja vadītājs Liepnieks un «Creative Laboratory» rīkotājdirektors Kaspars Rolšteins.

Uz augšu