Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8965408t1h5fc9.jpg)
Šobrīd jaunbūvēm ir gana plaša sienu materiālu izvēle. Atliek vien noskaidrot, kādi katram ir plusi un mīnusi. Iespējamo priekšroku dodam tiem, kurus var izmantot saviem spēkiem, speciālistus pieaicinām vienīgi konsultācijām.
Būvmateriālu izvēli nosaka vairāki faktori — izmaksas, izturība, ilgmūžība, ugunsdrošība, siltuminerce (lēni sasilst, lēni atdziest), ekoloģija un vēl vairāki citi. Konkrētas cenas nevaram minēt, jo katrā būvmateriālu tirdzniecības vietā tās atšķiras.
Ķieģeļi
Viens no senākajiem būvmateriāliem, bet kuru pēdējā laikā mazāk izmanto darba un laika ietilpības dēļ.
Plusi. Ķieģelim ir laba siltuminerce, tas ir ugunsizturīgs, salaizturīgs.
Var iztikt bez ārējās apdares, tiesa, tad mūrniekam vajadzīga profesionāla kvalifikācija. Būvējot šādu māju, varēsiet apgalvot, ka tā ir ekoloģiska, protams, ja apdarē vai citās konstrukcijās neizmanto veselībai nelabvēlīgus materiālus.
Mīnusi. Ķieģeļu sienas lēni sasilst un atdziest. Ziemā, aizbraucot uz dažām dienām un atslēdzot apkuri, pēc atgriešanās telpās vēl būs jūtams siltums. Gāzbetona vai keramzīta bloku mājā siltuma būs daudz mazāk. Savukārt, ja ķieģeļu ēka nav kurināta nedēļu vai vairāk, paiet ilgāks laiks, līdz telpas izdodas sasildīt. No keramzīta blokiem celtā mājā tas notiek ātrāk.
Keramzīta (fibo) bloki
Pēc keramzīta blokiem bieži pat ir jāgaida rindā, lai varētu tos iegādāties. Tiem ir dažādi platumi — 100, 150, 200, 250 un 300 mm. Ģimenes mājai ārsienas parasti būvē no 200 vai 250 mm blokiem, starpsienām labi der 100 vai 150 mm.
Svarīgi, ka keramzīta bloku mūrī ik pēc piecām rindām jāliek metāla armatūra, citādi var rasties plaisas. Ēku siltina ar fibrolīta vai polistirola plāksnēm, akmens vai stikla vati.
Plusi. Keramzīta bloki ir viegli, stipri, ātri mūrējami, ar labām siltumizolācijas spējām un siltuminerces radītājiem. Tie ir izturīgi gan pret uguni, gan mitrumu. Būvnieki apgalvo, ka 100% gaisa mitruma vidē keramzīts to uzņem trīs reizes mazāk nekā gāzbetons, tomēr šajā ziņā pārāks tomēr ir vecais labais ķieģelis, kura izturība pret mitrumu ir vēl lielāka.
Keramzīta bloki ir ekoloģisks materiāls, tos var mūrēt saviem spēkiem.
Mīnusi. Keramzīta bloki ir grūtāk apstrādājami nekā gāzbetona, grūtāk ieskrūvēt dībeļus, tie ir smagāki. Šiem blokiem vajadzīga ārējā apdare. Tie ir dārgāki par gāzbetonu.
Gāzbetona bloki
Gāzbetona ārsienām piemēroti 200 vai 250 mm plati bloki, starpsienām pietiek ar 100 vai 120 mm.
Plusi. Māju no gāzbetona arī pašu spēkiem var uzcelt ātri. Šie bloki ir salīdzinoši viegli, ērti apstrādājami ar cirvi, zāģi, kaltu vai urbi. Tiem ir labas siltumizolācijas spējas. Galvenais — gāzbetona bloki ir salīdzinoši lēti.
Mīnusi. Svarīgi, lai gāzbetons nenonāktu saskarē ar mitrumu, jo tas ilgi žūst. Celtnieki uzsver, ka mitrā laikā, beidzot darbu, mūris jāapklāj ar plēvi, lai lietus vai pat migla netiek klāt.
Arbolīta bloki
Arbolīta bloku ražošanai izmanto rupju skaidu un betona maisījumu. Arī tie pieejami dažādos izmēros — 350, 300, 250 un 200 mm plati. Nesošajām sienām parasti izmanto biezākos — 350 mm, starpsienām pietiek ar 200 mm.
Materiāls nav tik izplatīts kā pārējie, tāpēc, sākot realizēt projektu, ieteicams apspriesties ar speciālistiem par arbolīta tehniskajiem datiem, galvenokārt nestspēju.
Plusi. Arbolīta bloki ir ekoloģisks un ugunsdrošs materiāls ar labu siltumizolācijas spēju. Tos viegli apstrādāt ar rokas instrumentiem — cirvi, zāģi un citiem, tāpēc māju var uzcelt pašu spēkiem. Turklāt tas ir lēts materiāls.
Mīnusi. Arbolīta blokiem ir mazāka stiprība nekā gāzbetonam. Tie var deformēties, tāpēc sarežģītāk strādāt. Šie bloki ļoti jāsargā no mitruma. Tiem vajadzīga ārējā apdare.
Baļķi
Firmas, kas piedāvā savus pakalpojumus guļbūvju celtniecībā, jau skaitāmas vairākos desmitos. Mājas būvē gan no virpotiem, gan tēstiem baļķiem. Lai uzceltu kvalitatīvu guļbaļķu ēku, ir nepieciešams krietni daudz zināšanu par kokmateriāla īpašībām. Sākot jau ar materiāla sagādi — no vienas cirsmas, zāģējot ziemā, kad koki guļ un žāvējot dabiskos apstākļos trīs–piecus gadus. Diemžēl mūsu straujais dzīves ritms, arī vēlme ātrāk nopelnīt, to neļauj ievērot. Būvniecības speciālisti neslēpj, ka guļbūve vairāk vai mazāk staigās visu savu mūžu, jo koks, uzsūcot mitrumu, piebriest, bet sausā laikā izžūstot saraujas.
Plusi. Baļķiem ir laba salizturība, tas ir stiprs, ekoloģisks materiāls, kam nav nepieciešama apdare. Tos viegli apstrādāt un sastiprināt. Tiem ir liela siltuminerce.
Mīnusi. Baļķiem ir nepieciešama aizsardzība pret kokgraužiem, trupēšanu un degšanu. Mainīgos mitruma un temperatūras apstākļos baļķi deformējas. Izvēloties guļbūvi, jārēķinās ar ierobežotajām arhitektoniskajām iespējām.