Atkarība, kas saista daudz stiprāk nekā mīlestība

Lielbritānijā un Krievijā nesen veiktajā aptaujā, vai cilvēki izmanto vai arī vēlas ieviest seksā sadomazohistiskus elementus, 70% aptaujāto atbildēja piekrītoši. Psihiatrs, psihoterapeits un seksologs NIKOLAJS ŠČERBAKOVS atzīmē, ka sadomazohisms kļūst arvien iecienītāks arī Latvijā, un to apstiprina arvien augošais pieprasījums pēc atbilstošiem atribūtiem un pakalpojumiem intīmsalonos.

«Daudzas pacientes man ir stāstījušas, ka viņām ir labs un mīļš vīrs, bet viņas mīlējoties alkst pēc brutalitātes un rupjības, tikai kauns partnerim to pateikt. Kauns un bailes runāt par savām vēlmēm rada plaisu abu attiecībās. Nevajadzētu jau iepriekš pieņemt, ka vīrs to nesapratīs un sievu neatbalstīs. Tiesa, ja abi partneri ir mazohistiski orientēti, var veidoties seksuāla nesaderība,» stāsta seksologs.

«Sadistisks cilvēks gūst baudu, nodarot partnerim sāpes un valdot pār viņu, savukārt mazohists — no pakļaušanās otram un sāpēm. Starp sadistu un mazohistu nav nekādas atšķirības. Šīs noslieces veidošanās mehānisms ir tāds pats, tikai sadists vērš agresiju uz āru, bet mazohists — uz iekšu. Dažādos apstākļos cilvēks šīs lomas maina. Bieži vien cilvēks uzvedas sadistiski, bet iekšēji ir mazohists, un — otrādi,» skaidro ārsts.

Tukšuma un vienmuļības vietā — krāšņās «rotaļas»

Kāpēc cilvēkiem mēdz būt tieksme pēc vardarbīga seksa? N. Ščerbakovs: «Civilizētās valstīs, lai ievērotu uzvedības normas, cilvēki apspiež savu bioloģisko agresivitāti un tādējādi sakrājušos agresiju vairs nespēj valdīt, kas arī ir sadomazohistiska seksa pamatā. Tāpat māmiņas mīļuma trūkums zīdaiņa vecumā atstāj pēdas visā cilvēka mūžā — viņā izveidojas aizsardzības reflekss, pastiprinās sasprindzinājums, iekšēja agresivitāte. Sadomazohistiskas tieksmes var veidoties arī tad, ja māte grūtniecības laikā ir piedzīvojusi lielu stresu.

Viens no šādu vēlmju cēloņiem var būt arī tas, ka cilvēks neredz dzīves jēgu, viņa dzīvi piepilda tikai darbs, jo jācenšas arvien labāk nodrošināt sevi materiāli. Tā kā vienmuļš sekss ātri apnīk un tagad ir pieejama dažāda informācija, šāds cilvēks cenšas padarīt savu dzīvi krāšņāku ar sadomazohistiskām rotaļām. To var salīdzināt ar narkotikām — lai aizpildītu tukšuma sajūtu, gribas arvien vairāk un vairāk. Bieži vien apslēptas agresivitātes izvirdumu veicina pornogrāfisku un vardarbīgu filmu skatīšanās.»

Spēle, nevis dzīve

Sadomazohisma elementi ir jebkurā seksuālajā dzīvē, jo sadistisku uzvedību nosaka vīrieša dzimumhormons testosterons, kura pārpilnība dažkārt mēdz būt arī sievietes organismā. Katrā cilvēkā slēpjas gan sadisms, gan mazohisms, tikai atšķirīgā pakāpē.

Sadisms un mazohisms iekļaujas normālas seksualitātes ietvaros, ja partneri nepārkāpj robežu, kuru otrs spēj izturēt, un apzinās, ka tā ir spēle, nevis dzīve. Turpretim perversijas gadījumā cilvēks apmierinājumu gūst tikai no sadomazohistiskas uzvedības, bet partnera labsajūta viņu neinteresē. Šāda perversija ir jāārstē nevis psihoterapeitam, bet psihiatram, jo tā ir ļoti spēcīga un parasti nav pārvarama tikai ar psiholoģiskiem paņēmieniem.

«Sadomazohistiskas vēlmes nav iespējams apslāpēt, tās var tikai izstumt zemapziņā, kur tās agrāk vai vēlāk sāks darboties kā bumba ar laika degli,» atzīst N. Ščerbakovs. «Diemžēl cilvēki ar sadomazohistisku noslieci bieži vien vispirms nevis izrunājas ar savu otro pusīti, bet meklē citu partneri vai arī nāk pie seksologa. Daži meklē atbilstošu partneri internetā, nereti zaudējot saiti ar realitāti un dzīvojot tikai virtuālajā pasaulē — tiklīdz pienāk laiks satikties reālajā dzīvē, uzreiz meklē citu partneri.

Sadists un mazohists varētu būt ideāli partneri, taču sadomazohistiskās attiecībās nav mīlestības, tikai spēcīga atkarība, kas saista daudz stiprāk nekā mīlestība. Cits jautājums — cik tālu abi atļaujas iet savās attiecībās. Dažreiz sadists kļūst arvien agresīvāks, bet mazohists vairs nevar to izturēt. Turklāt, ja cilvēks ir iekšēji agresīvs, orgasma laikā, kad viņš sevi nekontrolē, viņa rīcībai var būt traģiskas sekas.

Ja cilvēks uzvedas sadistiski sadzīvē, visbiežāk viņš arī intīmajās attiecībās ir sadists vai mazohists. Mazohistiski noskaņota sieviete vienmēr neapzināti meklē sadistisku vīrieti. Vairākums sieviešu, kuras dzīvo ar dzērājiem vīriem, kuri viņas sit, ir mazohistes. Ja cilvēks ilgu laiku sadzīvo ar ciešanām un necenšas savā dzīvē neko mainīt, tas nozīmē, ka viņš ir apmierināts un ieinteresēts šādās attiecībās.

Psihoterapeits uzskata, ka gadījumos, kad fantāzijas ir nepārvaramas un tās neizdodas realizēt ar partneri, var vērsties intīmsalonos pēc atbilstoša pakalpojuma. «Ar svešu cilvēku, kuru vairāk nekad nesatiksim, bieži vien ir vieglāk sarunāties, un sekss ir viens no komunikācijas veidiem starp cilvēkiem,» atzīst seksologs.

«Tikai jāņem vērā, ka sadomazohistisks sekss fantāzijās un realitātē nav gluži viens un tas pats. Realizējot šīs fantāzijas, nekad nevar paredzēt, kādas psiholoģiskas sekas tas var atstāt.»