Stēvija

I. G. Valmierā

Kā audzējama stēvija? Pērn tā nokalta, bet atjaunoju.

Vilma K. Rīgas rajonā

Stēvija (Stevia rebaudiana) ir daudzgadīgs asteru dzimtas augs, savvaļā aug Dienvidamerikā. Pie mums to audzē kā kultūraugu ziemas siltumnīcās, oranžērijās vai arī kā istabas augu. Tā veido kuplu, 30–40 cm augstu puskrūmu ar 2–3 cm garām lapām, zied jūlijā, augustā ar sīkiem, baltiem ziediņiem. Lai augs kārtīgi sakuplotu un dotu lielu lapu masu, nevajadzētu pieļaut ziedēšanu — ziediņi jāizgriež, līdzko tie sāk veidoties.

Stēvijas sēj martā, aprīlī podiņos vai kastītēs. Substrātu gatavo, sajaucot vienādās daļās kompostu ar smilšmāla augsni. Smalkajām sēkliņām uzsijā plānu substrāta kārtu vai vidēji rupju, mitru granti, +25...+28ºC temperatūrā tās uzdīgst 14–20 dienās. Dīgtspēju parasti saglabā divus trīs mēnešus. Bieži vien Latvijā nopērkamās sēklas jau ir vecas, tādēļ dīgst slikti vai neuzdīgst nemaz. Pie mums dīgtspējīgas sēklas iegūt nevar. Sēklaudžus, kad tie sasnieguši 20–30 cm garumu, galotņo, tā veicinot ātrāku sāndzinumu veidošanos.

Šo augu viegli pavairot ar galotnes spraudeņiem, kuri sakņojas komposta un smilšmāla maisījumā siltumā, gaismā, zem plēves pārseguma (var izmantot arī kādu apsakņošanās stimulatoru, piemēram, germīnu). Normālu sakņu sistēmu spraudenis parasti izveido četrās piecās nedēļās. Tad noņem pārsegumus un stāda podos.

Stēvijai tīk siltums, optimālā audzēšanas temperatūra ir +22...+28ºC. Pēc salnām (jūnijā) augu var novietot uz balkona, labi vēdināmā siltumnīcā, ierakt ar visu podu lecektī vai dārzā saulainā, no vēja aizsargātā vietā, trūdvielām bagātā zemē (kūdrainā augsnē stēvija nīkuļo). Var arī ierakt audzēt telpā gaišā vietā. Veģetācijas periodā stēviju mēslo ik pēc 4–5 dienām, piemēram, ar vircu (attiecībā 1:10) vai minerālmēslojumu «Vito». Augu nekad nedrīkst iekaltēt, augsnei jābūt vienmērīgi mitrai — ne par sausu, ne par slapju. Ja saknes ilgstoši ir slapjumā, tās noslāpst, lapas nodzeltē, arī stipri iekaltēti augi parasti iznīkst, jo saknes vairs nespēj uzņemt ūdeni un barības vielas.

Rudenī, kad gaisa temperatūra naktīs noslīd zem +12ºC, stēviju pārvieto telpās, saīsina viengadīgos dzinumus (par trešdaļu vai uz pusi). Ziemošanai piemērota gaiša istaba, kur gaisa temperatūra ir +5...+10ºC — ja telpa ilgstoši būs vēsāka, stēvija neizdzīvos. Miera periodā augu laista minimāli (augsnei jābūt viegli mitrai), turklāt ar siltu ūdeni (par pāris grādiem siltāku nekā temperatūra telpā). Augs šajā laikā daļēji nomet lapas.

Lai augs sāktu dzīt jaunās atvases, februāra beigās vai marta sākumā stēvijai nepieciešams vairāk siltuma (diennakts temperatūrai telpās jābūt +20...+22ºC), tad arī uzsāk papildmēslošanu un pavairošanu, apsakņojot jaunos dzinumus.

Augs satur steviozīdu — dabiskas izcelsmes vielu, kas ir 300 reižu saldāka par cukuru, tādēļ diabētiķi to var izmantot uzturā kā cukura aizstājēju. Stēvija nostiprina imūnsistēmu, uzlabo gremošanu, normalizē asinsriti un ir ieteicama arī cilvēkiem ar lieko svaru.

No svaigām stēvijas lapām var gatavot sīrupu (dzinumus ar lapām sasmalcina, pārlej ar +60ºC karstu ūdeni un divas trīs dienas ļauj ievilkties), ko pievieno ēdieniem cukura vietā. No kaltētām lapām iegūst pulveri, ko arī lieto ēdienu saldināšanai.

Stēviju stādi bija pārdošanā Dārzkopības entuziastu kluba «Tomāts» rīkotajā izstādē «Tomātu parāde», kas no 23. līdz 27. augustam notika Latvijas Dabas muzejā. Nākamgad maijā tos tirgos arī Grobiņas privātajā botāniskajā dārzā (Liepājas rajonā). Savukārt SIA «Schetelig» (Rīgā, Mūkusalas ielā 41b), iepriekš pasūtot, iespējams nopirkt stēvijas sēklas; iepakojuma cena Ls 1,40.

Konsultēja z/s «Neslinko» vadītāja Elga Bražūne un Grobiņas privātā botāniskā dārza saimnieks Ilmārs Graudiņš.