Tuvāko pāris gadu laikā maizes cenas divkāršosies, bet jau šoruden par aptuveni 10 procentiem dārgākas kļūs olas un arī maizes kukulītis maksās par pāris santīmiem vairāk.
Maizes cenas divkāršosies
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Maiznieku biedrības priekšsēdētājs Valdis Circenis informē, ka sausās vasaras dēļ būtiski pieaugs graudu iepirkuma cenas, līdz ar to tās būs jāceļ arī miltu ražotājiem. Oktobrī ar viņiem tiks slēgti jaunie līgumi, un novembrī būs zināms, cik lielā mērā vasaras sausums laukos ietekmēs katra klaipiņa cenu Rīgas veikalos. Speciālists piebilst, ka šis nav vienīgais iemesls, kādēļ maizīte kļūst dārgāka, — pieaug arī darbaspēka, transporta izmaksas u.c. «Tādējādi inflācija rada jaunu inflāciju. Maizes cena ir pieaugusi jau šobrīd, tas notiek pakāpeniski,» viņš skaidro.
Speciālists uzsver, ka ražotāji jādala divās grupās: lielās fabrikas, kuras cep maizi tuneļkrāsnīs, un mazie vai vidējie ražotāji, kas vairāk izmanto roku darbu. Parasti vidējo cenu pieaugumu rēķina tieši rūpnieciski izgatavotajai maizei, un rudenī tas varētu būt 10–15 procenti, kas naudas izteiksmē ir apmēram divi trīs santīmi par vidēji lielu kukulīti. Mazās ceptuvēs izceptai maizei, kas jau tāpat ir dārgāka, cenas pieaugums varētu būt lielāks. Circenis piebilst, ka arī pērn maizes cenas kāpušas — pētījumi liecina, ka «vidējam industriālam produktam» — baltmaizei tās palielinājušās par 18, rudzu maizei — par 15, bet tostermaizei — par 8 procentiem.
Līdzināsimies Eiropai
Circenis ir pārliecināts, ka cenas kāps arī nākamajos gados, jo Latvijā maize ir stipri lētāka nekā citās ES dalībvalstīs. Šāda starpība vienotajā tirgū ilgi saglabāties nevar. Maizes izstrādājumu ir ļoti daudz, katrā valstī tie ir dažādi, tāpēc salīdzināt ir grūti. Taču vidējs rūpnieciski ražots 400 gramu baltmaizes kukulītis vai aptuveni 700 gramu rupjmaizes kukulis vecajās, attīstītākajās ES valstīs maksā 2–2,5 eiro. Polijā, Čehijā vai Ungārijā līdzīgu izstrādājumu cena ir ap vienu eiro jeb 70 santīmiem. Visticamāk, pēc apmēram diviem gadiem arī Latvijā nāksies maksāt tikpat. Biedrības priekšsēdētājs piebilst, ka maize Latvijā ir viens no lētākajiem produktiem un, piemēram, dārzeņi šogad kļuvuši ļoti dārgi. Pietiekami zemu cenu ļauj uzturēt lielā konkurence ražotāju starpā.
Dārgāks būs viss
Circeņa teikto apstiprina arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) direktore Ingūna Gulbe. «Nekas lētāks nepaliks. Pieaug darbaspēka izmaksas, degvielas cenas, elektrības tarifi. Daudziem pārtikas produktiem iepakojuma izejviela ir nafta, uz tā rēķina būs jūtams kāpums,» viņa stāsta. Tomēr pieaugums katrai produktu grupai būs atšķirīgs, un tas tieši atkarīgs no situācijas ES tirgū. Piemēram, piena produkti dārgāki nekļūs, jo cenas Latvijā jau sasniegušas ES līmeni. Ja ražotāji iedomātos prasīt vēl dārgāk, viņus izkonkurētu lētāks piens, krējums vai siers no kaimiņvalstīm. Arī cūkgaļa nekļūs dārgāka, jo līdzīgas kvalitātes gaļai Latvijā un citās ES valstīs cena ir aptuveni vienāda. Tiesa, citur Eiropā piedāvā daudz vairāk augstas kvalitātes gaļas, kas atbilstoši ir arī dārgāka. Savukārt tādiem produktiem kā maize, olas un liellopu gaļa cenas kāps būtiski.
Resursu sadārdzinājums un šīs vasaras sausuma izraisītais lopbarības graudu trūkums liek ražotājiem pacelt olu cenas par aptuveni 10 procentiem — to jau mēneša vidū paziņojis «Balticovo» valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs. Pēc viņa teiktā, olu cenas būtiski nav mainījušās vairākus gadus. Savukārt visu galveno izejvielu un pakalpojumu cenas gada laikā cēlušās stipri, un tas palielinājis olu pašizmaksu par 15 procentiem. Tātad, ja šobrīd desmit olas veikalā maksā, piemēram, 63 santīmus, jārēķinās, ka būs jāmaksā 68–69 santīmi.
Pieaugums — likumsakarīgs
Arī Gulbe saka, ka olu cenas ilgi bijušas stabilas un to pieaugums ir likumsakarīgs. Tomēr tas vairāk izskaidrojams tieši ar resursu sadārdzinājumu, nevis ar graudu cenu kāpumu. Speciāliste aizrāda, ka šobrīd var iestāties lietaināks laiks un visi samirkušie graudi tiks izmantoti lopbarībai. Tādējādi, iespējams, dējējvistu pārtika, atšķirībā no rīdzinieku lietotās, šoruden nemaz nepadārdzināsies.
LTVC apkopotā statistika liecina, ka olu cenas 2006. gada pirmajā pusgadā par 5 procentiem pārsniedz iepriekšējā gada līmeni. Līdzīgā mērā palielinājušās taukvielu cenas. Šokolādes cenas palielinājušās par 5–10 procentiem, bet visvairāk — par 21 procentu — augušas kafijas cenas. Tas saistīts ar kafijas pupiņu cenu pieaugumu pasaules tirgū.