Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/8976278t1h818c.jpg)
«Viņš labi prot sadalīt pienākumus, pieprasīt rezultātus, viņš ir arī liela autoritāte,» — tā 2003. gada janvārī nule atstādināto Valsts policijas priekšnieku Jāni Zaščirinski raksturoja toreizējais iekšlietu ministrs Māris Gulbis.
Einaru Repši toreiz valdības sēdē interesēja, vai noziedznieki un automašīnu zagļi dabūs trūkties, Aināru Šleseru un Kārli Šadurski — vai cīnīsies ar narkotiku un nelegālā alkohola tirgoņiem, Nilu Muižnieku — vai policijas darbā nebūs cilvēktiesību pārkāpumu u. tml. Jautājumi — kā to prasa attiecīgie amati un partiju karogi. Sieviešu žurnālu varonis Gulbis Zaščirinskim vēl koleģiāli ieteica pilnveidot sadarbību ar presi, oratora un pārliecināšanas spējas.
Tagad iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars prasa atstādināt ordeņoto policijas vadītāju. Laikam tas vienā mirklī zaudējis visas savas spējas. Bet, visticamāk, līdzīgs liktenis piemeklētu jebkuru citu, neatkarīgi no viņa kvalitātēm. Ne tāpēc, ka Valmieras traģēdija ir pārāk kliedzošs notikums, lai neviens nepaliktu nesodīts. Bet gan tāpēc, ka politiķiem valsts struktūru sakārtošana, pirmkārt, asociējas ar priekšnieku atlaišanu, un tāpēc, ka šo struktūru vadītāju atbildības prasīšana tiek jaukta ar politiskās atbildības paģērēšanu no cilvēkiem, kas to neuzņemas. Atkāpšanās vai atstādināšana no amata par pārkāpumiem, kuros pati amatpersona nav bijusi tieši vainīga vai līdzvainīga un kurus tai nav bijušas skaidras iespējas novērst, ir politiskas atbildības prasīšana vai uzņemšanās. Jo īpaši, ja politiskās augšas nepolitiskās policijas apakšas turējušas pusbada stāvoklī, kas nu nekādi nav veicinājis resora nodrošinātību ar labiem kadriem un tehnisko aprīkojumu. Gluži tāpat kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kura vadītāja Ainara Penča galvu uzreiz pēc traģiskā ugunsgrēka Mirdzas Ķempes ielā arī pieprasīja Jaundžeikars. Nez ko sabiedrība atceras vairāk — Jaundžeikara nelokāmo nostāju vai to, ka izmeklēšanas komisija Penča darbībā pārkāpumus nekonstatēja un viņu atjaunoja amatā?
Tā vietā, lai uzņemtos daļu vainas par nejēdzīgu noteikumu apstiprināšanu valdībā, kas radīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rindu skandālu, toreizējais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš visu vainu novēla uz aģentūras direktoru Andri Ozolu, kurš tika atstādināts. Un kāda sakritība, pēc izmeklēšanas komisija attaisnojošā slēdziena, tiesa, jau nākamais ministrs, Ozolu atjaunoja amatā!
Ne bez politiķu pamudinājuma no Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata pēc Speciālo uzdevumu vienības izpletņlēcēju noslīkšanas Daugavā atkāpās Gaidis Andrejs Zeibots. Slavēts pirms iecelšanas amatā 2003. gadā, norakstīts pēc negadījuma.
Par it kā nelegālu ieslodzīto nodarbināšanu iepriekšējā tieslietu ministre Solvita Āboltiņa atstādināja Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju Daili Lūku. Vai nav piemirsuši nomest arī Sergeju Zlatoustovu pēc četru bīstamu noziedznieku aizbēgšanas no Rīgas Centrālcietuma? Kur konsekvence? Tad jau vajadzēja arī patriekt Latvijas Pasta ģenerāldirektoru ja ne pēc pastnieces nogalināšanas Istalsnā, tad pēc tikai laimīgas sagadīšanās rezultātā neīstenotās otrā slepkavības mēģinājuma Audriņos! Bet valsts algotos meteorologus atdot tautas linča tiesai!
Vieglāk ir izmest nekā prasīt darba rezultātus. Rezultāti nav vajadzīgi. Vajadzīgs novelt politisko atbildību, kas būtu jāuzņemas pašiem politiķiem, ministriem, vēl varbūt ministriju valsts sekretāriem, kuru amati arī lielākoties politizēti. Bet ne ierēdniecībai. Kā lasām Satversmē, pat «Valsts prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes» (tāds latviski dīvains formulējums!). Ierēdņi lai strādā, bet, ja nav rezultātu, tad jāpanāk, lai tie būtu, vienalga, izmantojot burkānu vai pātagu, kaut vai nogriežot algu. Neesam tik bagāti ar profesionāļiem, lai ar viņiem tā mētātos, turklāt spēlējoties ne tikai ar viņu individuālajiem likteņiem, bet arī ar veselu resoru un no to darbības atkarīgās sabiedrības tiesībām un jēdzīgu pārvaldi un drošību. Liekam tik jaunu bildi iekšā. Kā tādi sisidras. Un brīnāmies, kādēļ profesionāļi uz augstiem un labi atalgotiem valsts amatiem ar uguni jāmeklē, kādēļ atklātos konkursos tie nepiesakās!