Vai tu pareizi lieto... muguru?

— Kādi ir izplatītākie muguras sāpju cēloņi?

— Pavasarī un vasaras sākumā, kad daļa cilvēku strauji atsāk ziemā pārtrauktās aktivitātes, piemēram, dārzā, muguras sāpes rada neierastā fiziskā slodze. Tās visbiežāk ir nevis mugurkaula, bet paravertebrālo muskuļu sāpes.

Man jāatgādina atkal un atkal, ka ilgstoša piespiedu poza var radīt sāpes jebkurā locītavā, ieskaitot mugurkaulu. No dabas lemts, ka mugurkaula galvenā funkcija ir noturēt ķermeni vertikāli. Novirzoties no vertikālā stāvokļa, parādās muguras muskuļu pārslodze, jo, tiklīdz cilvēks kā svārsts noliecas uz priekšu, tā muguras muskuļiem jāsāk strādāt, lai noturētu visu ķermeņa svaru, pretojoties gravitācijas spēkam. Ja ievēro optimālu — vertikālu — stāju, muskuļi strādā sabalansēti un mēs varam izvairīties no sāpēm. Vēl jāatceras, ka mugurkauls nav domāts, lai cilātu smagumus — šim nolūkam mums ir rokas un kājas.

Krūškurvja un vēdera dobuma orgāni — plaušas, sirds, zarnas u.c. — ar savu saišu sistēmu ir piestiprināti pie mugurkaula, turklāt tie atrodas nepārtrauktā kustībā. Ja kādā daļā rodas kustības ierobežojums, cita daļa ir spiesta strādāt ātrāk, nepareizā kustība tiek nodota caur saišu aparātu uz mugurkaulu, un funkcionālie traucējumi vēdera dobuma vai krūškurvja orgānos var provocēt sāpes mugurā. Dažādas rētas, ginekoloģiskās operācijas, trūces, žultspūšļa kaites, arī aizcietējumi var būt pietiekams iemesls muguras sāpēm.

Nereti, pacientiem par lielu pārsteigumu, izmeklējot jāsecina, ka sāpes muguras lejasdaļā rodas no problēmas galvaskausa pamatnes apvidū, bet galvassāpju cēlonis ir krustos.

— Mediķi bieži atgādina: sāp mugura — ej pie ārsta. Vai cilvēki nāk laikus?

— Kā nu kurš. Cilvēks, kuram bijušas šādas problēmas un kurš atradis ārstu vai metodi, kas palīdz ar sāpēm tikt galā, parasti ļoti labi apzinās, kurā brīdī ir jāmeklē ārsts vai jālieto medikamenti, jāsāk iet uz fizikālās medicīnas procedūrām, kad vajadzīga akupunktūra, vingrinājumi utt. Ar šādiem cilvēkiem, kuri pietiekami labi izprot savu ķermeni, strādāt ir visvienkāršāk, jo viņi zina: ja sāpes pāris dienu laikā nepāriet, jāzvana ārstam. Pacienti, kuriem ir pirmreizējas muguras sāpes, uz tām reaģē dažādi. Daļa krīt panikā un ir gatavi nakts vidū skriet pēc palīdzības, bet ārsts izmeklējot un izvērtējot secina, ka nav pamata lielam satraukumam. Savukārt otra daļa pārāk ilgi nesāk neko, bet mokās, gaida un cer, ka sāpes pāries. Daži cieš mēnešiem. Jo ilgāk velkas slimība vai sāpju epizode, jo vairāk muskuļi pielāgojas sāpēm un veido pretsāpju pozu, kas nostiprinās muskuļu atmiņā un saglabājas, kad sāpju faktors varbūt jau likvidējies; cilvēks saglabā asimetrisku stāju, kas atkal sāk provocēt sāpes.

Daudzi domā, ka mugurkauls sāp vienīgi diska patoloģiju dēļ, un baidās, ka būs jāoperē. Patiesībā jāoperē tikai ap 5% gadījumu, bet pārējos var ārstēt konservatīvi, nostiprinot muskulatūras korseti, attīstot muskuļu spēku, apgūstot optimālas kustības, nepieciešamības gadījumā neizslēdzot arī medikamentus.

— Tautā valda uzskats: ja sāp mugura, tad vajag izsildīties pirtī vai vannā. Vai vajag?

— Līdz pirmajam Latviešu ārstu kongresam, kas notika 1989. gadā, gan ārsti, gan pacienti bija pārliecināti, ka sildīt vajag. Kongresā sastaptajiem Rietumu pasaules ārstiem bija liels izbrīns par šo uzskatu, jo citur pasaulē pret akūtām pēkšņām sāpēm lieto aukstumu. Audos izdalās bioloģiski aktīvas vielas, kas kairina nervu galus — to mēs caur centrālo nervu sistēmu uztveram kā sāpes. Rezultātā paplašinās sīkie asinsvadi, asins formelementi izplūst mīkstajos audos, līdz ar to asinīs esošās bioloģiski aktīvās vielas vēl vairāk kairina sāpīgo vietu. Ja uzliek aukstumu, sīkie asinsvadi momentā sašaurinās, mazinās asinsapgāde un sāpes neprogresē. Siltumu pirmajās trīs dienās iesaka nelietot. Tomēr gana daudz cilvēku uz savas ādas ir pārbaudījuši siltuma efektivitāti vai vienkārši intuitīvi jūt, ka tas palīdzēs noņemt sāpes. Tādā gadījumā der ieklausīties sevī un ticēt. Ja sāpīgā vieta ir sakarsusi, vairāk to sildīt nevajag, jo tā mēs varam provocēt sāpju pastiprināšanos. Ja sāpīgā vieta ir izteikti pietūkusi, siltums var tūsku palielināt, sevišķi — akūtu sāpju epizodē. Kad akūtais periods ir beidzies un sākas atveseļošanās process, tad siltums ir vajadzīgs, jo tas lokāli intensificē asinsriti un uzlabo pašsajūtu. Ir cilvēki, kuriem atvēsinošas ziedes vai aukstas kompreses tikai pasliktina pašsajūtu, viņu asinsrites sistēma ir pastiprināti jutīga pret aukstumu — tad vajadzīgs miers un sāpīgās vietas piespiešana, piemēram, uzliekot stingrāku pārsēju vai guļot paliekot zem tās spilventiņu.

— Kas šajā situācijā jāsaprot ar vārdu «miers» — vai nedrīkst kustēties?

— Tas nozīmē, ka sāpes nevajag mērķtiecīgi provocēt, piemēram, nepareizi kustoties, kaut vai grozoties gultā. Kad es parādu, kā var izdarīt kustību bez sāpēm, pacients spēj pagriezties, piecelties un kustēties daudz brīvāk un nesāpīgāk. Ja kustības sagādā sāpes, palīdz speciālisti, kas velta uzmanību kustību fizioloģijai: rehabilitologi, fizioterapeiti un manuālās medicīnas ārsti, kas praktizē manuālo terapiju un lietišķo kinezioloģiju, osteopāti u. c.

— Populāras ir dažādas ziedes. Ko tās dod?

— Runājot par ziedēm, atceros laiku pirms 15 gadiem, kad nācās sacīt: ziniet, ir tāda ziede finalgons, bet to šeit, Latvijā, nevar dabūt, tikai Polijā vai pie profesionāliem augstas klases sportistiem. Toreiz bija iespaids, ka uz cilvēkiem, kuriem izdevās dabūt šo burvju ziedi, tā iedarbojas simtprocentīgi. Tagad, kad ziedi var nopirkt jebkurā aptiekā, tās efektivitāte ir krasi samazinājusies... Jā, tam, ko tu vari dabūt bez piepūles, acīmredzot vairs nav tādas ticības. Mana attieksme pret ziedēm ir nosacīti neitrāla: ja palīdz — lai lieto. Ziedei ir jāsniedz atvieglojuma sajūta: kad uzziež, sāpēm uz kādu laiku jāpazūd vai būtiski jāsamazinās.

— Kā ar iekšķīgi lietojamiem medikamentiem?

— Ar tiem ir līdzīgi. Moderniem pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem efekts tiek solīts pēc pirmās tabletes stundas laikā vai pat vēl ātrāk. Ja nav izmaiņu, var būt runa par atkārtotu devu, bet, ja 2–3 dienu laikā nav pilnīgi nekāda efekta, tad jādomā par preparāta nomaiņu. Ir arī tādi pacienti, kuri, pat ciešot stipras sāpes, saka: es nekādu ķīmiju negribu! Ja ir situācija, kad zāles var uzlabot pašsajūtu un dzīves kvalitāti, no tām nav jāatsakās, tikai mēs nedrīkstam bezmērķīgi kļūt par zāļu ēdājiem. Man ir ļoti daudz pacientu, kuri ir iemācījušies medikamentus lietot racionāli.

— Vai var palīdzēt fizikālās medicīnas procedūras?

— Adekvāti lietota fizikālā medicīna dod labu un ātru efektu. Ļoti akūtu sāpju mazināšanai lieto vai nu fizikālo medicīnu, vai manuālo terapiju. Tomēr vajadzētu arī domāt par pārmaiņām savā dzīvesveidā.

— Kādos gadījumos ieteicams lietot speciālās jostas un apkakles?

— Es iesaku pacientiem iegādāties jostas noteiktās situācijās: ja ir bijuši mugurkaula lūzumi, pēc mugurkaula operācijām un gadījumos, kad ir stipras akūtas sāpes, kuras neizdodas būtiski mazināt ar konservatīvām metodēm vienas procedūras laikā. Ja, uzliekot jostu, momentā jūt būtisku sāpju mazināšanos, tas liecina, ka šim cilvēkam šajā brīdī josta ir jāvalkā. Cits jautājums — cik ilgi. Kad akūtā situācija ir atrisināta ar zālēm, vingrošanu vai fizikālo medicīnu, no jostas varētu atteikties, turpmāk to apliekot tikai smagāku darbu veikšanai. Jostas pirmā funkcija ir neļaut cilvēkam nepareizi kustēties, josta piespiež viņu saliekt gūžu un ceļu locītavas; neļauj salocīt apaļu muguru un celt smagumu, bet liek pietupties. Viedokļi ir pretrunīgi, bet es uzskatu, ka josta nevar kaitēt, ja cilvēks ikdienā pietiekami daudz aktīvi kustas — tad josta nemazina muskulatūras tonusu, nav jau ģipsis. Tā fiksē tikai daļu muguras, stabilizē to, un kustību laikā muguras muskuļi strādā netraucēti, josta samazina to saspringumu un noslogojumu. Tiesa, cilvēki dažreiz uzliek pārāk ciešas jostas un vairs normāli nekustas, bet staigā kā sasieti — tā nedrīkstētu būt. Pacientam es norādu divu vai trīs tipu jostas, kas jāpielaiko, un jāizvēlas tā, kurā viņš tik tiešām jūt būtisku sāpju mazināšanos. Ir vērts apmeklēt specializētos tehniskās ortopēdijas veikalus, kur ir plašāks šo izstrādājumu klāsts un iespēja pielaikot, pārliecināties, vai ir efekts, vai josta negrauž, nespiež, vai to var viegli aiztaisīt, vai var kustēties.

Speciālās fiksējošās apkaklītes ir jālieto pēc traumām. Ir t. s. pātagas cirtiena traumas, ko rada pārlieku strauja galvas noliekšana un atliekšana, kas vieglākajā gadījumā saistās ar saišu sastiepumu, dažreiz var būt arī saišu plīsumi vai skriemeļu pamežģījumi — tad vajadzīga īpaša apkakle. Apkakles mēdz valkāt arī, lai atbrīvotos no galvassāpēm un reiboņiem. Ja, uzliekot šo apkakli, sajūta uzlabojas, tad viss kārtībā, bet, ja paiet pusstunda un pārmaiņu nav vai pat kļūst sliktāk, tad šis risinājums konkrētajam cilvēkam neder.

— Kādas ir jaunākās tendences sāpju ārstēšanai? Ko šajā ziņā iesakāt pacientiem, lai būtu ērti un efektīvi?

— Latvijā pārdošanā ir parādījušās jaunas «Texenergy» elastīgās saites, zeķes un jostas ar ievītiem vara, cinka un silīcija diegiem. Metālterapijas audumā apvienotas metālu ārstnieciskās īpašības, kas nodrošina sāpju noņemšanas un fizioterapijas efektu sāpošajām vietām, papildus vēl uzlabojot asins mikrocirkulāciju. Metālerapija ir pierādījusi savu efektivitāti visā pasaulē, un tagad tā pieejama arī pie mums. Materiālam ir īpaša struktūra, kas ļauj kustības laikā noņemt sāpes un uzlabot asins mikrocirkulāciju, tā radot fizioterapeitisku efektu. Pozitīvas atsauksmes saņemtas gan no kolēģiem ārstiem, gan no dažāda vecuma pacientiem, kuri pārcietuši sporta traumas, gan no pusmūža pacientiem ar dažādu locītavu un muskuļu slimībām.

Šie jaunie metālterapijas izstrādājumi ir paredzēti lokālu sāpju mazināšanai muskuļos un locītavās gan traumu, gan iekaisuma gadījumos. Savukārt vidukļa jostas ir labs risinājums muguras problēmām, tās iedarbojas masējoši, nodrošina mugurai pareizāku slodzes sadalījumu un sniedz papildu drošības izjūtu kustību laikā. Šīs jostas ir no mīksta materiāla, tās netraucē kustībai un rada labu pašsajūtu valkātājam.