/nginx/o/2018/07/14/8978589t1h783d.jpg)
Tukšākas kļuvušas sakņu dobes — vēl līdz salnām vācami burkāni un galda bietes. Dažām vēlīnākām tomātu šķirnēm aizķēries kāds bumbulis. Arī tie jānoņem, lai rudens mitrums nesāktu bojāt nogatavojušos augļus.
Augļu dārzā
Jānovērtē katrs augļu kociņš vai ogulājs — vai tam ir piemērota vieta, varbūt kāds jāpārstāda citur. Mēneša sākumā var stādīt un pārstādīt visus skujkokus un krūmus. Rudens mēslojums jādod ogulājiem un augļu kokiem, kā arī jutīgiem dekoratīvajiem augiem un zālienam.
Dārzkopju domas dalās: vai augļu kokus labāk stādīt rudenī vai atstāt tos pieraktus līdz pavasarim. Ja ziema nebūs pārāk salta, kociņi labi iesakņosies; ja uznāks liels aukstums, daži var neizdzīvot. Acīmredzot jāizmanto uzkrātā pieredze, vērojumi dabā un intuīcija.
Var izgriezt zarus, kā arī pārāk biezi saaugušus dzinumus plūmēm un ķiršiem. Joprojām stāda lapu kokus, krūmus un dzīvžogu, taču stādus apgrieziet tikai pavasarī. Nepiemirstiet noņemt visus iesaiņojumus no saknēm.
Stādījumi jālaista rūpīgi, lai starp un virs saknēm zeme pieblīvētos. Ja iestājies sauss septembris, laistīšanu nedrīkst pārtraukt — visi jaunie stādījumi jālaista vairākas reizes. Līdz ziemas sākumam augiem jāsaņem pietiekami daudz mitruma. Īpaši cītīgi jāsalaista rododendri. Ja tiem nepietiks valgmes, ziemā tie var izkalst.
Puķu dobēs
Vairākas saimnieces apgalvo, ka dārzu ravējot nepārtraukti: tiklīdz vienā stūrī beidz, tā sāk no otra gala. Vistrakāk nezāles aug līdz Jāņiem, tad gan jāiespēj vismaz divas reizes izravēt, lai dārzs būtu tīri kopts. Ja pēc tam regulāri pārstaigāsiet un izrausiet pa kādai nelūgtai viešņai, viss būs kārtībā. Protams, ja iegadās silta un mitra vasara, nezāļu ir vairāk.
Augusta beigās un septembrī ravēšanai jāatlicina mazāk laika — nezāļu vairs nav tik daudz, tomēr ziemciešu dobes jāpārskata. Jānoņem nodzeltējušās lapas un sakaltušās ziedkopas. Tāpat jāsavāc sēklas un, protams, ja ir kādas nezāles, tās jāizravē.
Vairākus ilggadīgos augus var nenogriezt rudenī, bet atstāt šo darbu līdz pavasarim. Šādi var rīkoties ar īrisiem.
Rudenī ziemcietes nevajag pārmēslot — ja tām būs par daudz slāpekļa, ziemā tās viegli var aiziet bojā. Rudens mēslojums šo situāciju var palabot, jo tieši kālijs un fosfors stiprinās ziemcietību. Kad puķes samēslotas, aplaistiet, lai tas izšķīstu.
Ziemciešu dobē nav vēlams, ja tajā uzkrājas mitrums. Daudzi augi ir jutīgi pret slapjumu ziemā. Pagalmā jau rudens pusē var veikt sagatavošanās darbus jauna akmeņdārza ierīkošanai vai ziemciešu stādījumu paplašināšanai.
Sīpolpuķes, kas ziedēs pavasarī, septembra sākumā varēs iegādāties veikalos. Tad tās arī var sākt stādīt. Mazās sīpolpuķes — tādas kā krokusi, muskares, anemones un hiacintes — varat izmantot par apmalītēm ziemciešu dobēm. Daļu puķu sīpolu atstājiet arī podiņiem. Tajos sīpolpuķes var stādīt tikai oktobrī.
Kas darāms pagalmā
Rudenī zālienam vēl jādod papildmēslojums, lai tas uzkrātu spēkus ziemai un pavasarim. Tas, tāpat kā vasarā, jāpļauj regulāri, tikai asmeņu augstums jānoregulē līdz septiņiem centimetriem. Ja esat nolēmuši ierīkot jaunu zālienu, augsne jāsagatavo pirms ziemas iestāšanās. Sēt varēsiet, tiklīdz zeme pavasarī būs apžuvusi.
Jāiztukšo komposta tvertne, bet satrūdējušos atkritumus izkliedējiet sakņu dārzā vai uz puķu dobēm. Labs līdzeklis kaitēkļu atbaidīšanai un augsnes atveseļošanai ir samtenes. Pēc sēklu novākšanas sasmalciniet noziedējušos cerus un ierociet augsnē. Ja vasarnīcā vai dārzkopības sabiedrībā ir āra tualete, iztukšojiet un iztīriet to. Atkritumi jāaprok komposta kaudzes vidū.
No āra uz telpām
Vasara ir galā, laiks uz siltākām telpām pārcelties arī istabas puķēm un telpaugiem. Pirms salnām tie visi jāienes iekšā. Noteikti jānomazgā dušā, jānotīra podi un jāpārbauda, vai tajos nav ieviesušies kaitēkļi. Tās puķes, kas piepildījušas podu ar sakņu kamolu, pārstādiet lielākā traukā. Pieberiet augsni podiņos, kur tas nepieciešams, un visus augus pirms novietošanas uz palodzēm nomazgājiet dušā.
***
DER ZINĀT
• Pirms stādāt sīpolpuķes, jāuzrok un jāuzirdina zeme
• augsnē jāiemaisa nepieciešamie ielabošanas līdzekļi — kaļķi, rupjas smiltis, komposts vai kūdra
• mēslojumam jāizvēlas sīpolpuķēm paredzētais vai arī kaulu milti
• stādīšanas pamatlikums: dziļums ir trīs reizes sīpola augstums
• sīpolpuķēm pamatnīte jāliek uz leju, galiņš — uz augšu
• pēc iestādīšanas kārtīgi jāsalej, ja rudens sauss — atkārtojiet to vairākas reizes
• ja mitruma būs par maz, neiesakņosies, pavasarī neziedēs vai pat neizlīdīs no zemes