Skip to footer
Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis
Iesūti ziņu!

Pēters Brūveris. «Aiz stikla»

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto

Pētera Brūvera dzejas un atdzejas krājums «Aiz stikla» ir latviešu poēzijas vēsturē īpatnas ieceres – simfodzejas tetraloģijas «Valodas ainava» – otrā grāmata. Krājums iznācis apgādā «Zvaigzne ABC».

Dzejnieks un atdzejotājs Pēters Brūveris ir viens no spilgtākajiem 20.–21. gadsimta mijas autoriem. P. Brūvera dzeja ir vienlaikus vienkārša un sarežģīta, klasiska un novatoriska. Autoram piemīt oriģināls priekšstats par latviešu valodas ortogrāfiju. Ik dzejolis pārsteidz ar leksikas muzikalitāti un krāšņumu. P. Brūveris savā dzejas mākslā iedzīvina sen aizmirstus vārdus, padara tos mūsdienīgus, saprotamus un izjūtamus.

Autors ir noskaņu dzejas meistars – līdzjūtīga ironija savijas ar aizejošā un nesniedzamā smeldzi, patiesa iesmiešanās sastopas ar vīpsnu par neīstām raudām. Dzejnieks caur savas apziņas, pieredzes un nojausmas stiklu lūkojas mūsu pasaulē, mūsu laikā – daiļā un riebīgā, smalkā un raupjā, jocīgā un skumjā, kurā vienlaikus «dzied putniņi zarā, bet kaķītis vēro, un, nemanot un neapjēdzot, ka pirmais sniegs ir žēlastība / ko tu neesi pelnījis, mūsdienu brālis neandertālietis datora lodziņā boķē / kur mazi krāsaini kromanjonieši / šauj / no mirdzošiem stroķiem», bet tik un tā vienmēr būs kāds, kurā mājos nebeidzamas un nepiepildāmas ilgas – «dzīvot tā / lai ik novakars svinams».

«Aiz stikla» ir P. Brūvera devītais krājums pieaugušajiem, bet dzejnieks raksta arī bērnu dzejoļus, libretus un dziesmu tekstus teātra izrādēm. Regulāri publicējis atdzejojumus un tulkojumus no lietuviešu un tjurku grupas valodām. P. Brūvera dzeja izdota lietuviešu, krievu, zviedru, angļu un citu Eiropas tautu valodās.

Dzejnieks saņēmis Klāva Elsberga literāro prēmiju (1987), Preses nama balvu literatūrā (2000 un 2001), Dzejas dienu balvu (2001 un 2005) un Baltijas asamblejas balvu literatūrā (2004).

Komentāri
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu