Visu diennakti nomodā par četrkājainajiem draugiem

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pirms nepilna pusotra gada veterinārārsts Jānis Bite izveidoja SIA Bauskas veterinārais centrs. Vietā, kur tagad iekārtojies centrs, agrāk atradās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Bauskas struktūrvienība. Jaunais speciālists 2005. gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti.

Ar uguni jāmeklē

"Man pašam ir bijis gadījums, kad ar uguni jāmeklē kāds autoserviss, kas strādā diennakti, lai varētu izremontēt mašīnu piektdienas pēcpusdienā, jo vienkārši līdz pirmdienai nevarēju gaidīt. Gluži tas pats, ja piektdienas vakarā saslimst dzīvnieks: nesaņemsi laikus palīdzību, suns vai kaķis var aiziet bojā," saka Jānis. "Paņēmu kredītu, lai vispirms izremontētu ēku, sapirku iekārtas un instrumentus. Jau no paša sākuma darbojas veterinārā klīnika, kura strādā diennakti. Par spīti visam – mēs šo pakalpojumu sniedzam 24 stundas diennaktī, jo veselība ir veselība; lai cilvēkiem ir iespēja kaut vai trijos naktī, ja dzīvnieks saslimis, piezvanīt un saņemt palīdzību. Strādājam trijatā: ir otrs veterinārārsts Kaspars Vasiļonoks, es pats personiski dežurēju visu diennakti, bet kolēģis līdz pieciem pēcpusdienā, ir grāmatvede.

Nakts izsaukumu pagaidām neesot īpaši daudz, lielākoties traumas ir medību sākumā, kad suņi sašauti rikošetā; tāpat vērojamas parastās kostās brūces, kā arī savainojumi, peldoties kopā ar saimniekiem, kad ūdenī uz stikliem dzīvnieki sagriež kājas.

Pašlaik sniedzam pakalpojumus līdz rentgenam, tuvākajā nākotnē iegādāsim rentgena aparatūru, iekārtosim kabinetu. Pašlaik sniedzam palīdzību tikai mazajiem dzīvniekiem, arī operējam, bet tālākajā nākotnē ārstēsim arī lielos dzīvniekus, brauksim pēc izsaukumiem. Vakcinējam, izdarām profilaktiskās potes, arī pret trakumsērgu un dažādiem vīrusiem. Veterinārajā centrā veicam minimālās manipulācijas, iegādāti arī svari, lai varētu nosvērt dzīvnieku un noteikt precīzu anestēzijas līdzekļu devu, ko drīkst ievadīt."

Kad ciemojāmies centrā, uz operāciju bija atvests suns, kam mutes dobumā izveidojies audzējs. Aiz durvīm valdīja troksnis, jo dzīvnieks bija nikns, skaļi rēja, varēja just, ka kaut kas viņam nepatīk, varbūt – sāp. Vēlāk Jānis paskaidroja, ka suns bijis agresīvs, pat trakojis, līdz ar to apgrūtinot zāļu ievadīšanu vēnā. Jau pēc 20 sekundēm iestājoties anestēzija un varot sākt operāciju.

Ģimenes profesija

Abi Jāņa vecāki saistīti ar veterinārmedicīnu: tēvs ir PVD Bauskas struktūrvienības vadītājs, mamma – PVD Bauskas filiāles laboratorijas vadītāja. Viņas darbavieta atrodas turpat blakus jaunizveidotajam centram. Jāņa dvīņubrālis arī ir veterinārārsts, viņam Iecavā sava saimniecība, kur ir 400 govju. Jānis atceras, ka bērnībā lielākoties mājās vecāki sprieduši par dažādām darba problēmām, kas, iespējams, ietekmējušas arī abu dvīņubrāļu profesijas izvēli. Viņu ģimenes nedalīta mīlestība pieder takšiem – šīs šķirnes suņi Bitēm jau ir vismaz 30 gadu. "Par to, ko mēs nezinām vai par ko šaubāmies, varam konsultēties ar tēvu – tas noteikti ir ieguvums," apgalvo Jānis. Viņš veterinārās klīnikas telpās iekārtojis bibliotēku, kurā savākta visa iespējamā literatūra par veterināro medicīnu. Grāmatas ir latviešu, krievu un angļu valodā. Šajā nelielajā telpā izvietotas arī Jāņa tēva, kaislīga mednieka, iegūtās trofejas.

Ja nevajag vairs suni

"Pagājušā gada novembrī sākām domāt par dzīvnieku patversmi, kā atsevišķu struktūrvienību to izveidojām janvārī. Bauskā un rajonā šāda pakalpojuma līdz šim nebija, kaut pašvaldības uzdevums ir organizēt klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu un tālāku eksistenci. To nedarīja, tāpēc tikos ar pašvaldības vadību. Runu līmenī jau vienmēr atbalsta un saka: "Vajag, vajag!", bet ar to arī viss beidzas. Mums piedāvāja variantu – pašvaldība piešķir 20 procentu naudas, mums jāiegulda 80 procentu, bet dzīvnieku patversme ir pašvaldības. Es tam nepiekritu, labāk ieguldu tur savus līdzekļus un patversme ir SIA Bauskas veterinārais centrs sastāvā. Latvijā pašlaik ir 18 patversmju, sešas no tām – privātās, sadarbojamies ar dzīvnieku SOS un pārējām patversmēm," stāsta Jānis.

Pirmais pakalpojums – izķer un izmitina klaiņojošos dzīvniekus. Šo pakalpojumu sedz pilsētas un rajona pašvaldība, centra funkcijās ietilpst izķeršana. Pēc Ministru kabineta noteikumiem, klaiņojoši dzīvnieki patversmē jātur 14 dienu. "Sadarbojamies ar policiju, ar iedzīvotājiem un ar medijiem. Ja kāds paziņo, ka pilsētā kaut kur ilgstoši klaiņo kāds dzīvnieks, braucam turp. Mums ir speciāli rīki, arī iemidzināmā ierīce. Pēc ievietošanas patversmē veicam pirmo apskati, vai nav kādas brūces. Ja ir aizdomas uz trakumsērgu, ievietojam dzīvnieku speciālā būrī speciālā telpā; otra telpa domāta suņiem, trešā – kaķiem. 14 dienu laikā saimnieks, ja viņam noklīdis mājdzīvnieks, var to saņemt atpakaļ. Ja saimnieks atrodas, tad viņš apmaksā visus uzturēšanās izdevumus. Mēs esam sameklējuši un atraduši saimniekus 35 suņiem, ar kaķiem ir mazliet bēdīgāka statistika. Pie mums nokļūst suņi no Bauskas un rajona, arī no Rīgas, ja to lūdz dzīvnieku SOS, jo galvaspilsētas patversmēs nepietiek vietu. Pagaidām varam izmitināt 10 suņu, apmēram 20 kaķu.

Tagad vērojama tendence, ka pie mums nāk diezgan daudzi pensionāri, kuriem vairs nevajag suni, viņi nevar dzīvniekus uzturēt vai arī kucēni piedzimuši negribēti. Pensionāri atved savu dzīvnieku, parakstās, ka atsakās no tā. Par simbolisku samaksu ievietojam dzīvnieku patversmē un meklējam jaunu saimnieku. Viens sunītis pie mums dzīvo jau trešo mēnesi. Bija gadījums, kad atveda rotveileru kucīti, viņa bija slīkusi nedēļu līdz vēderam ūdenī, tad neēdusi, iepriekš sista. Dzīvnieku SOS atveda viņu pie mums – kucīte pieredzējusi tik daudz slikta, liktos, ka viņa apbižojusies uz visiem cilvēkiem, bet tik mīlīgu suni reti izdodas satikt. Pēc tādiem gadījumiem sāc domāt, ka šie dzīvnieki cilvēkiem spēj patiesi piedot. Šai kucītei mums izdevās atrast saimniekus Aizkraukles rajonā. Vēl daudz darāmā, iekārtojot patversmi, vēlos ierīkot āra voljēru suņiem. Ja būs nepieciešamība, varam labiekārtot arī pārējās telpas šajā ēkā.

Ziedojumu tālrunis

Situācija ar klaiņojošajiem dzīvniekiem Bauskas pusē uzlabojas, par šo situāciju atbildīgi ir gan paši dzīvnieku īpašnieki, kuri bieži izturas bezatbildīgi, gan arī pašvaldības, kuru pienākums šo dienestu organizēt, sniegt finansiālu atbalstu. Pagaidām pašvaldību attieksme ir bezsakarīga: pilsētas centrā var atvērt piekto degvielas uzpildes staciju, bet dzīvnieku patversmei finanšu nepietiek. Kad eju uz sēdēm un skaidroju, viss kārtībā; tiklīdz jāslēdz līgums – viss apstājas. Bauskas rajonā ir 16 pagastu, bet tikai ar pieciem noslēgti līgumi par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka mūsdienās pret dzīvnieku jāizturas tāpat kā pret cilvēku. Izveidots arī ziedojumu tālrunis, pagaidām tas savu funkciju nepilda, taču ļoti ceram, ka situācija mainīsies un varbūt mainīsies arī pašvaldību attieksme," ir sarūgtināts Jānis.

Ja dzīvnieks ir vesels un nav agresīvs, viņš spējot iedzīvoties pie jauniem saimniekiem, adaptēties, nekost pirkstos. Tādus suņus tur tik ilgi, līdz atrod jaunus saimniekus. Tie, kuri ir veci, neizārstējami, agresīvi, tos civilizētā veidā eitanizē. Ar kaķiem esot tas pats.

"Trijos mēnešos reizi rīkojam reidus un ķeram klaiņojošos kaķus, lai samazinātu viņu koloniju, jo pilsētā bija divi trakumsērgas gadījumi. Reidos uzskatāmi var redzēt, kādi tie kaķi ir: saplosīti, vīrusaini. Tādus kaķus neviens neadoptēs, tāpēc viņus eitanizē. Iespējams, ka rīkosimies tā kā Rīgā: izķer klaiņojošos kaķus, sterilizē un palaiž ielās, lai nepalielinātos žurku daudzums," stāsta Jānis.

Enerģiskajam veterinārārstam ir tālejoši nodomi: viņš iecerējis izveidot studentu prakses vietu un doties izbraukumos, lai ārstētu lielos dzīvniekus. Pēc savas iniciatīvas sācis vākt uz Bauskas rajona ceļiem bojāgājušos meža dzīvniekus, piedāvājis šādu pakalpojumu Latvijas valsts ceļu vadībai, pagaidām atbalstu nav saņēmis. Tas nav mazinājis viņa vēlmi būt nomodā par četrkājainajiem draugiem 24 stundas diennaktī.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu