Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/8980374t1h1b48.jpg)
Viņš man ēd no rokas! — tā teica kāda mana sena paziņa, stāvot stacijas laukumā un daloties ar mani iespaidos par tēmu — kā klājas?
«Viņš mani nēsā uz rokām un laiza man kājas! Vienu vārdu sakot, vasarā es precos!» Tad viņa savilka lūpas smīniņā un ātri nobēra: «Labi, man jāskrien!» Taču es tā arī nesapratu. Acīmredzot viņš man laiza kājas ir svarīgākais, kas viņas dzīvē bija noticis!? Lai nu tā būtu. Bet vai tiešām aptīt ap pirkstu, ievilkt tīklos, iesiet saitītē, nocopēt, palikt zem tupeles, savākt — tā ir sievietes dzīves jēga? Droši vien, jo pastāv taču veselas sistēmas, kā to panākt.
Viens ir skaidrs — pagājuši laiki, kad vīrieti varēja pievilināt pēc vecmāmiņu metodes — ar nepieejamību, tikumību un absolūtu dabiskumu. Bet ko mēs darām šodien, lai dabūtu veci pie sāniem? Protams, liekam lietā dažāda veida flirtu. Nezinu — tas ir ierakstīts sievietes x hromosomās vai arī tiek pārmantots, jau zīžot mammas pupu, bet koķetērijas jautājumos sieviešu kārtas Homo sapiens ir īpaši talantīgs.
Mēs pat esam tik slīpētas, ka flirtējam arī tad, ja vīrietis mūs maz interesē vai arī ir pilnīgi vienaldzīgs. Galvenais taču apmierināt savu femino ego un panākt, lai viņš uzķeras. Un mums ir dziļi vienalga, ka pēc tam viņš skries pakaļ, luncināsies, apnicīgi blenzīs suņa acīm un pārdzīvos nesaprašanā, kāpēc viņš tiek atšūts. Bet mēs tikai nošņāksim — kurš tad vainīgs, ka esmu tik forša un viņš manī samīlējies?
Tātad flirts ir sākums. Tas izpaužas visā mūsu ķermenī. Kad ejam, mēs viegli šūpojamies gurnos un speram graciozus un pārliecinātus soļus, kurus esam apguvušas no fashion tv.
— Mēs viegli smaidām, nolaižam un atkal paceļam plakstiņus, un tā — kaut vai visu vakaru, ja vajadzīgs.
— Mēs rotaļājamies ar matiem, tos tinot starp pirkstiem.
— Ar mitruma efektu noklātās lūpas savelkam bantītē, radot tādu mīlīgu, mīlīgu kaķīša purniņu (ja vien mērķa auditorija apzinātos, ka šim pūkainajam mincītim, tāpat kā visiem pārējiem, ir arī nadziņi — asi kā žiletītes!).
— Vēl mēs lūpas tā viegli paveram — lai nedaudz redz zobus un arī mēli — to mēs esam iemācījušās, pa kluso palūrot vīriešu žurnālus, adult chanel vai ko tamlīdzīgu.
— Sēžot pie bāra, mēs ļoti labi esam apguvušas metodi ar stringu palīdzību izrādīt savu gurnu apvidu. Tomēr te jābūt ļoti uzmanīgām — ja stringu ir par daudz, tie panāk pilnīgi pretēju efektu.
— Vēl mēs tīri labi dažādās situācijās protam pieliekties, lai vajadzīgajā brīdī atklātu savu dekoltē — Ups! Mežģīnīte izlīda! Ak, cik neveikli! Un vēl, un vēl... Ja kāda tā nedara — tad pēdējais brīdis to apgūt un izmēģināt praksē! Tikai nedomājiet, ka vīrieši nesaprot, ko mēs darām. Viņi saprot, un viņiem tas patīk, ja vien tiek veikts ar glanci un mēru! Un uz vidējo aritmētisko šie triki arī strādā! Oi, kā strādā!
(Mācības turpinās. Rīt būs 2. stunda.)