VID aizturētā degviela apdraud vidi (12)

Termināļa darbinieki cenšas pašu spēkiem nepieļaut degvielas noplūšanu, lai gan pēc likuma viņiem nav tiesību rīkoties ar kravu. Kopš 3.maija tā atrodas VID pārraudzībā, kas to aizturēja uz aizdomu pamata par degvielas kontrabandu no Kazahstānas, vieglo eļļu vietā norādot uz pusi lētāko šķīdinātāju.

"DG Termināls" īpašnieks Aivars Millers notikušo dēvē par avārijas situāciju. Viņš stāsta, ka blakus cisternām atrodas termināļa ražošanas cehi, netālu ir arī ceļš uz ostu - nevērīgi nometot sērkociņu pie noplūdušās degvielas, var rasties sprādziens. Lai novērstu draudīgo situāciju, viņaprāt, kopumā 36 cisternas jāizved no termināļa teritorijas mazāk bīstamā vietā un jāatdzesē ar aukstu ūdeni.

Šādu ideju ceturtdien atbalstīja arī ugunsdzēsēji un VID speciālisti, taču līdz vakaram tā arī netika nokārtota formalitātes, lai VAS "Latvijas dzelzceļš" ļautu kravu pārvietot.

Kā norāda laikraksts, neskaidrā situācija radusies VID un valsts aģentūras "Materiālās rezerves" domstarpību dēļ. VID norāda, ka 28.maijā pieņemts lēmums kravu nodot "Materiālajām rezervēm", kam jāorganizē tās izsole. Savukārt aģentūra skaidro, ka nav parakstīts kravas nodošanas - pieņemšanas akts, tāpēc juridiski krava skaitās VID pārraudzībā.

Kā ziņots, VID pieņemts lēmums realizēt maija vidū aizturēto 61 cisternu par kontrabandu uzskatītās divu miljonu ASV dolāru vērtās degvielas, kas Latvijā pa dzelzceļu tika ievesta no Kazahstānas, aģentūru LETA informēja VID Komunikācijas daļā.

VID tika lūgts vērtēt SIA "DG termināls" īpašnieka lūgumu atcelt lēmumu par degvielas kravas aizturēšanu. "DG termināls" uzskata, ka ir kravas īpašnieks, un tādēļ lūdza VID atsaukt kravas aizturēšanu un atdot to īpašniekam.

VID kriminālprocesa ietvaros saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 239.panta 3.daļu un valdības noteikumiem par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu ir nolemts realizēt aizturēto kravu.

Tādējādi krava netiek konfiscēta, bet ar tās realizāciju tiek panākta glabāšanas izmaksu samazināšana.

VID skaidro, ka līdzekļi, kas tiek iegūti, kravu realizējot, tiek uzglabāti depozīta kontā līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā.

Gadījumos, ja tiesa vēlāk atzīst, ka krava nav bijusi kontrabanda, īpašniekam tiek atlīdzināta preces vērtība vai atdota prece. Tas paredzēts Kriminālprocesa likuma 240.panta 2.daļā, skaidro VID.

Kā ziņots, vērienīgās kravas pavaddokumentos bija norādīts, ka tur atrodas lētāks šķīdinātājs. VID to uzskata par kontrabandas shēmu, kurā iesaistītas muitas jautājumos kompetentas personas, un šajā lietā figurē seši uzņēmumi un četras fiziskas personas.

Starp iesaistītajām personām ir kāds Virdžīnijā reģistrēts uzņēmums un viens Latvijā reģistrēts uzņēmums. Visas personas tiesībsargiem esot zināmas.

Degvielu bija paredzēts pārvest uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, turklāt brīdī, kad kravu atraduši izmeklētāji, daļa no tās jau bijusi noformēta transportēšanai uz Somiju caur noliktavu Igaunijā.

Degvielas krava vesta pa dzelzceļu, un muitas pavaddokumentos norādīts, ka tas ir šķīdinātājs, kura vērtība 1 122 711 ASV dolāri jeb 582 687 lati.

VID pārstāvji uzsvēra, ka būtiska nozīme ir tam, ka šķīdinātāja 747 realizācijai ES atšķirībā no degvielas tirdzniecības nav nepieciešama vairuma vai mazumtirdzniecības licence, kā arī šķīdinātāja importa gadījumā ievedmuitas likme ir 3% no muitas vērtības, bet vieglajām eļļām tā ir 4,7%.

Preces izlaižot brīvam apgrozījumam ES un iekasējot muitas maksājumus, jāņem vērā arī uzrādītā darījuma vērtība, kas šķīdinātājam ir aptuveni par pusi zemāka nekā vieglajām eļļām.

Tas, iespējams, kalpojis par ekonomisko pamatojumu muitas fiskālai krāpšanai un kontrabandai. VID uzskata, ka viltoti arī muitas dokumenti, par ko vispirms sākta administratīvā lieta.

Degvielas krava atzīta par lietisko pierādījumu kriminālprocesā, kas sākts par lielu kontrabandu.

Izmeklējot šo gadījumu ātrā tempā, izmeklēšana varētu ilgt aptuveni gadu, iepriekš prognozēja VID.