Greizsirdība — mīlestība vai patoloģija?

Esat dzirdējuši šādas sarunas? Tālāk neturpināšu, paši varat iedomāties!

Un tad es domāju — vai tiešām ir tā, ka mīlestība vai attiecības nav iespējamas bez greizsirdības? Jūs teiksiet — mazās devās tā ir pat ļoti vajadzīga. Nu skaidrs, mēs visi esam egocentriskas un patmīlīgas būtnes, kuras lielā mērā apmierinās no tā, ka mūs mīl un uztver kā vienīgos iespējamos apbrīnošanas un apjūsmošanas kandidātus. Bet, tiklīdz parādās vēl kāds, spuras gaisā. Cilvēks ir greizsirdīgs kā suns — tikai dažs iemācījies vairāk, dažs mazāk kontrolēt savas jūtas. Tam, kurš iemācījies vairāk, ir vieglāk. Bet tam, kurš vispār neko nav mācījies, attiecības ir kā argentīniešu lubene — kliedz, raud, sit un šķiras — katastrofāls fiasko jau pirmajā ainā.

Gribat paskatīties uz visu šo cirku no malas? Lūdzu!

1. līmenis — paranoja

«Man liekas, viņš mani krāpj!» MAN LIEKAS!!! Kas tas vispār ir? Sieviešu supertalants izdomāt problēmas, kur to, pilnīgi iespējams un visdrīzāk, nemaz nav. Nešaubos ne mirkli, ka paranojas izraisītājs ir bezdarbība, kad fantāziju baro vienīgi TV ziepes un privātā, kas burtiski ar buramvārdiem uz vāka — Pēterim jauna sieva, Aināram jauna draudzene, Anniņai bērns no Ilzītes vīra — katru nedēļu aplaimo mūsu iztēli. Kad nu esam emocionāli uzlādējušās un garīgi nobriedušas, ķeramies pie mīļotā mantu revidēšanas, lai pārliecinātos, vai tikai arī mūs nav piemeklējis līdzīgs liktenis.

Un ko domājat? Ir arī rezultāti! Ilžuks uzrakstījis SMS, ka nevar vien sagaidīt tikšanos ar manu Jāni! Viss skaidrs! Melis! Nelietis! Krāpnieks! Vācies pie sava Ilžuka! Un tas mūs neinteresē, ka patiesībā Ilžuks ir mollīgā kolēģe ar četriem bērniem no piektā stāva, kas atsūtījusi nevainīgu jociņu sakarā ar pirmdienas garlaicīgo sapulci par nākamā gada uzņēmuma budžeta plānošanu! Jūs taču saprotat, ko es ar to gribu teikt? Paranojas slimnieces! Kā mierinājums sievietēm ir fakts, ka vīrieši jau nav veselāki!

2. līmenis — greizsirdība uz garāmgājējiem

Vēl viens ļoti izplatīts slimības paveids ir stresot par svešiniecēm. Pavisam vienkārši — viņš paskatījās uz blondīni, blondīne paskatījās uz viņu, un vakars ir izjaukts. Savukārt mēs atkal varam būt apmierinātas par trobeli no zila gaisa. Nu, protams, protams, tas ir dikti traki — šāda skatīšanās pilnīgi noteikti nozīmē, ka viņi viens otru grib, domās jau ir pārgulējuši un pārgulēs arī praksē, ja vien radīsies tāda izdevība. Un šāda varbūtība ir nekavējoties jāiznīcina saknē. Kādi paņēmieni? Nu tā pa rupjo!

Piemēram, norādot uz to, ka šai konkrētajai blondīnei ir līkas kājas, lētas kurpes no tirgus lavkas gaļas paviljona pašā galā, vai arī izmantojot veco triku ar citātu no limuzīna: Smuka meita. Bet izaugs un izplūdīs tāda pati resna govs kā mamma. Īstenībā — pēdējais jau būtu tīri gaumīgi, pat diezgan asprātīgi! Nu, atzīstieties, kura nekad mūžā nav izteikusi asu piezīmi par kādu no saviem greizsirdības objektiem? Sprēgājiet, ja gribat — mazās devās un gaumīgi ir pat veselīgi. Galvenais nekļūt smieklīgām (prastām — es domāju)!

3. līmenis — greizsirdība uz zvaigznēm

Šis ir visuzjautrinošākais greizsirdības veids — aizvainojums uz zvaigznēm, slavenībām, kuras ir tālas un neizsniedzamas un kuras visdrīzāk uz mūsu mīļotajiem pat nepaskatītos, nerunājot nemaz par kaut kāda veida sakariem. Tātad faktiski esam greizsirdīgas uz tukšu gaisu. Tikai nesakiet, ka tā nav. Jūs noteikti atceraties kādu gadījumu, kad esat bijušas kaut nedaudz aizskartas par to, ka jūsu mīļotais fano par Andželinas Dž. lūpiņām, Pēnelopes K. actiņām vai vismaz par Lindas L. apaļumiem?

Un tikpat noteikti jums ir gadījies redzēt sapūtušos vīrišķi, kad ar draudzeni runājat par Breda P. glītajiem muskuļiem vai nomurmināt zem deguna: ak tu dieniņās, cik Pīrss B. ir šarmants — pat džinsenēs! Iedomājieties tikai — mēs visi esam greizsirdīgi uz Holivudas tēliem! Šizofrēniķi!!! Labi, ja tas beidzas ar simbolisku kašķīti un vārdiem «Mīļā, tu esi vislabākā, visskaistākā, vismīļākā!» vai ko tamlīdzīgu. Bet, nešaubieties ne mirkli, dažs labs no šā nevainīgā NEKĀ spēj uztaisīt scēnu ar letālu finālu (attiecību finālu, es domāju). Nākamajā reizē, kad skumstat, jo mīļotais jūs ir iemainījis pret kārtējo filmas plakātu, iedomājieties, ka jūs nolaupa Džeimss B. Ja nu palīdz?

4. līmenis — greizsirdība uz labsirdību

Diezgan paradoksāli, bet arī tāda pastāv! Esat taču dzīvē sastapušas vīriešus, kas ir vienkārši labsirdīgi, draudzīgi, izpalīdzīgi, mīļi vairāk vai mazāk pret visiem, arī sievietēm. Vienkārši — labi cilvēki. Bet arī te mēs varam sataisīt šmuci — jāliek tik lietā radošais gars, jāsagriež viss kājām gaisā un jānodefinē viņa labsirdība kā seksuāla uzmākšanās svešiem cilvēkiem, novirze no attiecību monogāmijas un vēl sazin kas. Tā tik uz priekšu, un pēc kāda laiciņa varēsim kost pirkstos par zaudēto pozitīvo varoni. Ak, jā, aizmirsu — viņš taču mūsu acīs ir seksuālais maniaks! Nu tad neko...

5. līmenis — greizsirdība uz bijušajiem

Te arī notiek zili brīnumi, bet tā īsti nav skaidrs, par ko!? Katram normālam, veselīgam cilvēkam ir attiecību pagātne! Un paldies dievam, ka tā! Citādi — ko gan mēs iesāktu ar profānu gultā vai ikdienas komunikācijā? Tikai nevajag pašām sev bojāt dzīvi un izprašņāt: «Cik tad tev ir bijušas? Kādas ir bijušas? Kāds sekss? Cik bieži? Bija labāk?», ja nevaram ar to tikt galā. Vai arī, ja prašņājam, tad nevajag pēc tam pinkšķēt, ja atbildes nesaskan ar cerēto. Pašas vainīgas! Nav jābāž deguns citu privātajā dzīvē, kurai patiesībā nav nekāda sakara ar mums.

Jā, protams, ir arī hroniski iepriekšējo attiecību gadījumi, kas tiek iestiepti tagadnē, jo, iespējams, nekas jau tā īsti nav beidzies, palikušas mieles, skaistas atmiņas, draudzība, kas gan ir reta parādība, vēlēšanās atriebties vai vēl kas tamlīdzīgs. Šeit var palīdzēt vienīgi civilizēta verbālā komunikācija un vienkāršs jautājums mīļotajam — kas viņi viens otram ir, ko viņi viens otram nozīmē un kādu iespaidu tas atstāj, ja vispār atstāj, uz esošajām attiecībām? Runāt taču mākam un arī pietiekami gudras esam!

Un kur nu vēl greizsirdība uz bijušo jaunajām draudzenēm! Ai! Tā ir vesela tēma!!!

Nu, kā jums tas patīk? Prātā var sajukt, ja to visu izpilda praksē! Te arī rodams izskaidrojums, kāpēc, izdzirdot hrestomātisko vārdu salikumu «greizsirdības scēna» vai redzot to no malas, mēs saraucam degunu un nodomājam — cik tas ir stulbi, bezjēdzīgi, kaitinoši, tāds garīgi nelīdzsvarota cilvēka izlēciens. Acīmredzot tas tā arī ir.

Un lielākoties vainīgs mūsu egocentrisms, pašu slimīgās fantāzijas un kroplie iztēles augļi, kas nomoka mūs, cilvēkus mums blakus un sabojā ikvienas, sākotnēji pat visperfektākās attiecības! Protams, ir situācijas, kad greizsirdībai patiešām būtu pamats, kad mīļotais ir iemīlējies citā vai sper soli pa kreisi. Bet tad, man liekas, jautājums vairs nav par greizsirdību, bet gan par attiecību stabilitāti, kvalitāti un mīlestību vispār, kas vai nu ir, vai nav.