«Arsenāls» turpina iepazīstināt ar saviem viesiem. Vakar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem bija dota iespēja tikties ar vienu no savdabīgākajām un izaicinošākajām Amerikas neatkarīgā kino pārstāvēm — Ninu Menkesu, kuras filma «Asiņainais bērns» iepriekšējā dienā tik izrādīta «Arsenāla arheoloģijas» programmā.
«Asiņainā bērna» režisore Nina Menkesa «Arsenālā»
«Asiņainais bērns» tapis pēc patiesiem notikumiem, pēc tam, kad režisore kādā ASV laikrakstā izlasīja rakstu par ASV jūras kājnieku, kurš pēc atgriešanās no kara Persijas līcī noslepkavojis savu sievu. Ar vīrieti, kas tuksnesī rok kapu savam upurim, sākas filma, kas ieved skatītāju halucinogēnu vīziju apvītā traģēdijas pētījumā.
1998. gadā režisore un viņas «Asiņainais bērns» saņēma «Arsenāla» «Grand Prix». Toreiz, kā tas pieņemts pēc «Arsenāla» tradīcijām, galvenās balvas īpašnieks tika noteikts izlozē. Brendija glāzē iemestā laimīgā izlozes poga, kuru režisore, starp citu, šoreiz atvedusi līdzi uz Latviju, nonāca Ninas Menkesas rokās. Nina uzskata, ka viņai droši vien palīdzējusi intuīcija, jo pirms noslēguma ceremonijas viņa gatavojusies doties uz Berlīni, taču, kad uzzinājusi, ka uzvarētājs tiek noteikts izlozē, palikusi...
Jautāta, vai iespējams rast mierinājumu pēc tik psiholoģiski mokošas un smagas filmas kā «Asiņainais bērns», Menkesa atbild, ka tāda mierinājuma nav: «Tā ir ļoti smaga filma. Katru reizi, kad to izrādu, es kļūstu nervoza. To bija grūti uzņemt, ir grūti rādīt un skatīties.»
Menkesa savas filmas veido kopā ar māsu Tinku. Savu unikālo stilu režisore izkopusi, apzināti neskatoties citu režisoru veikumu, lai izbēgtu no ietekmēm. Citu kolēģu darbus Menkesa sākusi skatīties tikai pēdējo 10 gadu laikā.
Pirms divām nedēļām režisore pabeigusi savu jaunāko darbu «Phantom Love», kas būs melnbalta filma, kas veidota Menkesas ierastajā 35 mm formātā un stāsta par kādu ģimeni — mātes un viņas divu meitu attiecībām. Gan savos, gan arī citu režisoru darbos Menkesu interesē vispirms forma, jo tradicionālais kino piedāvā skatītājiem tikai stāstus.