Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prezidenta Hu Dziņtao vara Ķīnā tiek atzīmēta ar regresu.
Pēc Dzangzemina (Jang Zemin) ekonomiskās liberalizācijas un politiskajām un sociālajām brīvībām iestājies stingru ierobežojumu posms. Tāpēc ir liels pārsteigums, ka pašlaik izdotajās ķīniešu vēstures mācību grāmatās vidusskolām ir uzspodrināta Ķīnas 20. gadsimta komunistu valsts vēsture un tiek radīts maldīgs priekšstats par patiesajiem tā laika notikumiem. Ķīnas «jaunās» vēstures veidotāji un atbalstītāji teic, ka šī pārskatīšana jeb vēstures pārbūve labāk sagatavos vidusskolas jauniešus dzīves realitātei.
Jaunie mācību grāmatu teksti koncentrē lasītāja uzmanību, lietojot tādus klišejvārdus un «bzfrāzītes» (buzzwords), kādi pārsvarā ir arī valsts plašsaziņas līdzekļu un oficiālo diskusiju leksikā un Ķīnas valdības paziņojumos: «ekonomiskā attīstība, tirdzniecība ar ārvalstīm, politiskā stabilitāte, cieņa pret kultūras dažādību un sociāla harmonija».
Ekonomisko progresu Ķīna attīstīs, balstoties uz tādu skolēnu mugurām, «kuri saprot pasaules realitātes — tādas pasaules, kura ir nešaubīgi kapitālistiska». Tiek lietotas frāzes, jo pie varas esošie Ķīnas kompartijā uzskata, ka paturēs kontroli, ja tauta materiālā ziņā jutīsies komfortabli.
«Jaunā vēsture ir mazāk ideoloģiska un ir piemērota šodienas politiskajiem mērķiem» — tādiem vārdiem pamatotas pārmaiņas mācību grāmatās.