Tīrā prāta neprāts

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Arsenāls

Arsenāls svin savu divdesmitgadi. Vakar Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika pieņemšana. 1986.gads bija sprādziens. Tika dibināts Rīgas Videocentrs, Starptautiskais Kino centrs, Rīgas Kino muzejs un visam pāri bija «Arsenāls» – trīspadsmit valstu pārstāvji uzlika savus parakstus uz dibināšanas līguma:

Lars Ālanders (Zviedrija), Surens Babajans (Armēnija), Reni Bartlets (Lielbritānija), Dagmāra Benke (Vācija), Brenda Bolag (Šveice), Mari Čeri (ASV), Mihails Janpoļskis (Krievija), Naums Kleimans (Krievija), Verners Nekes (Vācija), Normands Pires (Lielbritānija), Juris Podnieks (Latvija), Agris Redovičš (Latvija), Aleksandrs Sokurovs (Krievija), Jans Švankmaijers (Čehija), Bela Tars (Ungārija), Juris Civjans (Latvija), Jānis Zemītis (Kanāda).

«Arsenāls» ir kā kentaurs – tam ir sava filozofija, sava mistērija un mistifikācija, visiem jau sen ir piemirsies kā tas no astotā festivāla pārtapa par piecpadsmito un kāpēc jubilejas gadskārtā ir nevis divdesmitais, bet astoņpadsmitais. «Arsenālam» ir vīrišķa iedaba, bet sekojot Austrumu tradīcijām no pašas pirmās dienas festivālu programmē un veido sievietes. Viņām paldies, jo sievietes tas ir pat ne cilvēks, runājot Augusta Sakuta vārdiem, bet kādas īpašas radības, kas dzīvo blakus cilvēkiem un neviens jau nekad tas nav spējis tās formulēt, kaut arī gadsimtu gadsimtos mēs to vien darām kā domājam par viņām.

Foruma direktori un mākslinieki tika sveikti ar speciālu šampanieti, kuru rotāja etiķete ar unikālu fotogrāfiju – Luiss Bunjuels Mārstaļu ielā.

Vakara gaisotnē iekļāvās «Arsenāla» gleznas bronzas rāmjos, kuras rādīja kino.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu