Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/8986946t1h9fe3.jpg)
Kā zināms, gan mātei, gan bērnam ir nepieciešama atpūta, ko bērni, šķiet, ne vienmēr grib saprast. Pamēģiniet šādi.
Kas jāzina par miegu?
Pietiekams miegs ir ļoti svarīgs. Bieža neizgulēšanās, it sevišķi traucēts nakts miegs, izsmeļ gan bērna, gan vecāku spēkus un pacietību.
Jaundzimušais noguļ dienas lielāko daļu, bet viņa miegs mēdz būt trausls un neregulārs. Ap 3 mēnešu vecumu lielākajai daļai bērnu ir izveidojies savs miega un nomoda ritms, un šo ritmu vecāki var pamazām mainīt sev vēlamā virzienā — mazinot bērna nomodu naktīs. Līdz 5 mēnešu vecumam liela daļa bērnu naktīs mostas, lai ēstu. Pēc šā vecuma ir iespējams panākt, lai bērns naktīs neēd, līdz ar to ģimene iegūst 8–9 stundas pilnvērtīga miega, kas nodrošina vislabvēlīgāko režīmu zīdīšanai un bērna augšanai, jo ir izpētīts, ka piena veidošanos un bērna augšanu veicinošie hormoni visvairāk izdalās miegā.
Bērnam tāpat kā pieaugušajam ciešs miegs cikliski mijas ar trauslu miegu, un šīs pārmaiņas visu nakti atkārtojas ar 1–3 stundu intervāliem, turklāt daļa bērnu trauslā miega laikā īslaicīgi pamostas. Un, ja bērns nav radināts iemigt pats, viņam ir vajadzīga midzināšana, un viņš to raudādams pieprasa. Lai no tā izvairītos, jau no dzimšanas ir vērts mācīt bērnu iemigt patstāvīgi.
Ja bērniņš ir vesels un viņam nāk miegs, viņš iemieg viegli. Ja gribat šo spēju saglabāt, jau no pirmajām nedēļām sekojiet, lai bērns vienmēr iemieg savā gultiņā, viens. Ja ļaujat viņam iemigt ēšanas laikā pie krūts, ar laiku ēšana kļūst par iemigšanas rituāla neatņemamu sastāvdaļu, bez kuras bērnam ir grūti iemigt un ko viņš pieprasa arī vēlāk, naktī trauslā miega cikla laikā pamozdamies.
Par miegu jāzina dažas lietas
Bērns nevar pagulēt ilgāk, nekā viņam nepieciešams. Ja midzināsiet bērnu, kad viņš nav īsti miegains, panāksiet, ka miegs būs trausls un bērns bieži modīsies. Pārāk ilga gulēšana dienā noved pie nemierīga miega naktī. Ja bērns atrodas gultā ilgāk nekā vajadzīgs, viņš kļūst nemierīgs. Telpa, kurā bērns guļ, labāk lai ir viegli vēsa nekā pārāk silta, un tai jābūt labi vēdinātai. Gulēt traucē tieši krītoša spilgta gaisma un spalgi trokšņi, bet mierīgas sarunas un klusa mūzika fonā — ne. Ja necentīsieties bērnu midzināt dienā, jums viņš nebūs jāmidzina arī naktī. Dienā bērns vēlas gulēt noteiktos laikos, un, bērnam augot, nepieciešamība pēc miega arvien samazinās.
Es ieteiktu neraizēties par to, cik bērns guļ dienā, ja vien viņš lielāko nomoda laiku jūtas apmierināts un neraud. Pat ja viņš guļ mazāk nekā citi bērni viņa vecumā, viņš guļ pietiekami. Ja viņš būtu ilgstošā miega badā, jūs viņu vienkārši nespētu pamodināt, viņš turpinātu gulēt jebkuros apstākļos, par to jūs varat būt droši. Ja gribat panākt, lai bērns labprāt laikus iet gulēt vakarā, neļaujiet viņam pārāk ilgi gulēt no rīta.
Ja, lai gan bērnu midzināt, viņš neiemieg 5–10 minūšu laikā, visticamāk, viņam nenāk miegs, vai arī viņš ir izsalcis, pārkarsis vai atrodas gultiņā ilgāk, nekā viņam vajadzīgs.
Kā bērnam iemācīt iemigt pašam?
Ja pusgadu vecs bērns vēl naktī nenoguļ 8–9 stundas bez pārtraukuma, ja jums nākas viņu naktī barot, mierināt vai midzināt, jāapsver, kādos apstākļos viņš parasti iemieg, un šie apstākļi pakāpeniski jāmaina. Visgrūtāk jums ies, ja bērns būs pieradis iemigt pie krūts, zīst galvenokārt miegā, dienā daudz gulēt un naktīs bieži un daudz ēst. Šādā gadījumā būtu lietderīgi sākt ar to, ka dienā neļaut bērnam iemigt pie krūts, līdz ar to panākt, ka viņš ēd vairāk un guļ mazāk. Vienlaikus katru nakti par 15–30 minūtēm pagariniet intervālu starp nakts ēdienreizēm, līdz viņš pārtrauc naktī ēst.
Mainot ierasto kārtību, jums jābūt gataviem, ka bērns pirmo nedēļu jutīsies neapmierināts, būs nervozāks, raudās ilgāk un biežāk nekā parasti. Saglabāt pacietību jums varbūt palīdzēs apziņa, ka šis posms nevilksies ilgāk par nedēļu un bērna veselība un psihe no šīm pārmaiņām necieš. Iemigt bez vecāku iejaukšanās ir spēja, kas pusgada vecumā piemīt katram veselam un labi attīstītam bērnam, tā liecina par veselīgām vecāku un bērna attiecībām.
Pārmaiņas sāciet no rīta, lai neesat pārguruši un varat veltīt bērnam pastiprinātu uzmanību, kas pirmajās dienās būs vajadzīga. Ielieciet bērnu gultiņā, pirms viņš ir iemidzis. Mierīgi parunājieties un paglāstiet viņu 5–10 minūtes, un ejiet ārā no telpas. Tā kā ļausiet bērnam iemigt bez pierastā kontakta un mierinājuma, sākumā viņš raudās. Ļaujiet viņam paraudāt. Nogaidiet, apmēram 5 minūtes, tad pieejiet viņam klāt uz minūti vai divām, bez cieša fiziska kontakta un nepiedāvājot mierinātājus — šūpošanu, nēsāšanu, lietišķi sakārtojiet viņa sedziņu, iekārtojiet viņu ērtāk, īsu brīdi mierīgi parunājieties un ejiet prom, lai gan bērns raudot izrāda savu neapmierinātību, ka jūs šoreiz neesat piepildījuši viņa cerības un nepalīdzat viņam iemigt.
Rīkojieties noteikti, esiet mierīgi un mīļi, bet neuzkavējieties telpā pie bērna ilgāk nekā vajadzīgs, lai sakārtotu gultiņu un pateiktu pāris nomierinošu vārdu, kas, iespējams, neapturēs bērna raudas, bet jūs varēsiet būt droši, ka bērns zina — nekādas briesmas nedraud, māmiņa ir mierīga, viņa nekur nav aizgājusi, viņa zina, ka bērns jūtas neapmierināts, bet uztraukumam nav pamata, atliek vienīgi pašam iemigt, ja nāk miegs. Nāciet pie bērna 3 reizes, laiku līdz nākamajai klāt nākšanas reizei cenšoties pagarināt par 5 minūtēm, un izturieties lietišķi, tas palīdzēs bērnam ātrāk nomierināties.
Tātad pirmajā dienā atgriezieties pēc 5 minūtēm, tad pēc10, vēlāk pēc 15. Ja bērns pēc trešās reizes (kopumā pusstunda)vēl nav iemidzis, ceturtajā reizē nomieriniet viņu un palīdziet iemigt tā, kā viņš ir pieradis. Tas ir dabiski, ka bērns būs satraukts par pārmaiņām un viņu iemidzināt būs grūtāk nekā parasti. Esiet pacietīga, tas atmaksāsies. Dienā un sekojošajā naktī katrā pamošanās reizē programmu atkārtojiet.
Otrajā dienā, pirms ienākat pie gulēt noliktā bērna, nogaidiet 10 minūtes, tad 15, tad 20 un tikai tad palīdziet iemigt. Trešajā dienā nogaidiet 15 minūtes, tad 20, tad 25. Ceturtajā dienā nogaidiet 20 minūtes (lielākā daļa bērnu tajā laikā, visticamāk, jau būs iemiguši un atgriezties pie bērna pēc 25 un 30 minūtēm vairs nevajadzēs). Piektajā dienā vispirms nogaidiet 25 minūtes, otro un trešo reizi nepieciešamības gadījumā ienāciet pēc pusstundas. Sestajā dienā nogaidiet pusstundu, ja bērns neiemieg, atgriezieties pie viņa vēl pēc pusstundas. Ja bērns nespēj nomierināties pats un visu laiku raud, nelieciet viņam gaidīt ilgāk par pusstundu, līdz ierodaties un apliecināt, ka jūs viņu neesat aizmirsuši un uztraukumam nav pamata.
Ja bērns pieradis naktīs ēst, ēdiniet viņu noteiktajos starplaikos, laiku, kā iepriekš minēts, pakāpeniski pagarinot.
Ja nedēļas laikā jums bērnam neizdodas iemācīt patstāvīgi aizmigt, visticamāk, bērna nemieram ir kāds dziļāks iemesls, kas jācenšas noskaidrot kopīgi ar jūsu bērna ārstu, bet jūs to būsiet laikus noskaidrojuši.
Ja bērns jau iemācījies gultā piecelties kājās, bet neprot apsēsties, var gadīties, ka jūs viņu noliekat gulēt, bet viņš tūliņ pat pieceļas, stāv un raud. Un jūs atkal viņu apguldāt, bet, tiklīdz ejat nost no gultiņas, viņš atkal ir kājās. Šinī gadījumā rīkojieties tāpat, kā ieteicu iepriekš. Ļaujiet viņam stāvēt un raudāt kādu brīdi un ik pa laikam ienāciet viņu apguldīt. Pēc tam ejiet ārā no telpas, lai gan bērns pieceļas un paliek stāvam. Vienīgi ienāciet viņu apraudzīt un noguldīt biežāk — ik pēc 10–15 minūtēm, lai viņš nogurumā mēģinot apgulties nekrīt un nesasitas.
Ja bērns naktī pieradis dzert piena maisījumu, pakāpeniskāks veids, kā viņu atradināt no nakts ēšanas, ir pamazām samazināt pievienotā piena pulvera daudzumu un gatavot to, par pamatu ņemot viegli saldu tēju, līdz dzeramais kļūst par tēju. Tēju arī pamazām gatavo aizvien mazāk saldu, līdz tā kļūst par ūdeni, no kā bērns parasti atsakās pats.
Dažiem bērniem uzreiz atteikties no nakts ēšanas neizdodas tāpēc, ka viņi ir pieraduši uzņemt krietnu devu uztura enerģijas tieši naktī. Ja ēdienreize tiek izlaista, bērnam trūkst kaloriju, viņš pēc pamošanās jūtas fiziski vājš, bet psihiski uzbudināts. Tādos gadījumos labi palīdz saldas tējas padzeršanās, kas strauji paceļ cukura līmeni un bērnu ātri nomierina. Ja cukura daudzums, ko bērns uzņem naktī, mazinās pakāpeniski (tēju saldinot arvien mazāk) bērns vieglāk atradinās no ēšanas naktīs un sāk labāk ēst no rīta un pa dienu.
Skatiet arī — kā rīkoties, kad bērns raud, kā bērnam izrādīt savu mīlestību?