/nginx/o/2018/07/14/8987044t1h380d.jpg)
Raiskuma pagastā, netālu no Unguru ezera, atrodas Ungurmuiža. Tas ir vecākais koka arhitektūras piemineklis Baltijā. Nākamgad šī muižiņa, kas celta kā apšūtā guļbūve, svinēs savu 275. dzimšanas dienu. Ungurmuiža ir vienīgā Eiropā, kurā var apskatīt sienu un griestu gleznojumus, kas 18. gadsimtā veikti tieši uz koka. Veidojot dzimtas īpašumu, Ungurmuižu 1732. gadā uzcēlis landrats Baltazars fon Kampenhauzens.
Mākslas vēsturnieki Ungurmuižu dēvē par koka pērli, bet amatnieki to varētu saukt par himnu priedei – ēka celta tikai no priedes. Pat ne purva priedes, kas aug lēnāk un kurai cietāka koksne, bet parastās priedes, kas izrādījusies pietiekami laba, lai kalpotu gadsimtiem ilgi.
Kad muiža bija gatava, Baltazars fon Kampenhauzens savā dienasgrāmatā rakstīja: «Ievācos savā jaunajā, skaistajā mājā. Lai Dievs stāv klāt man un manai ģimenei, un šai skaistajai ēkai.»
19. gadsimtā muižai piederējuši 20 000 ha zemes. Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas zemi sadalīja un muižas īpašumā atstāja tikai 50 ha. Kaut arī tas bija par maz, lai uzturētu tik lielas mājas, un Pirmā pasaules kara laikā muiža krietni cieta, Kampenhauzeni Latviju pameta tikai 1939. gadā, Otrā pasaules kara priekšvakarā.
2001. gadā, pateicoties Zviedrijas un Latvijas valstu finansētam projektam, tika veikti pirmie Ungurmuižas restaurācijas darbi, kas paglāba māju no tālākas bojāšanās. Tagad Ungurmuiža pieder Raiskuma pašvaldībai un to, ievērojot visus Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas nosacījumus, apsaimnieko SIA «Ungurmuiža».
Viesu namu Ungurmuižas kungu mājā ierīkot nav paredzēts, ciemiņi var pārgulēt pārvaldnieka mājā. Naudiņa ēku uzturēšanai tiek pelnīta, izrādot muižu ekskursantiem, bet atjaunošanas un labiekārtošanas darbi turpinās ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu un dažādiem projektiem.
***
Izpēti veica «AIG arhitektoniskās izpētes grupa».
Ungurmuižas restaurācijas projekta autors – arhitekts Ilmārs Dirveiks.
Projekta realizācija – arhitekts Artūrs Lapiņš.