Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zaļa, uzblīdusi kundze tukšā ēdamistabā ilustrē izteikumu/gleznu Ēd, dēliņ, kartupeļi garšīgi
Visiem jauno mākslas cienītājiem, kā arī labas glezniecības gardēžiem ir iespēja aplūkot mākslinieka Otto Zitmaņa personālizstādi Atraitne un septiņas aitas, kas līdz 17. oktobrim notiek galerijā XO.
Otto Zitmaņa vārds vizuālo mākslu baudošajiem skatītājiem varētu būt dzirdēts gan saistībā ar fotogrāfiju, gan arī ar glezniecību – J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas, pēcāk Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas absolvents, vienlaikus apguvis arī melnbalto fotogrāfiju A. Granta studijā. Diezgan klasisks un neizteiksmīgs izglītības ceļš, kas pamatoti varētu biedēt ar iespējamību ierindot mākslinieku pie neoriģinālajiem akadēmijas beidzējiem vai pie Grantēniem, kas cits citam tik līdzīgi. Lai vienaldzību vērstu sajūsmā un kliedētu jebkādas sliktās priekšnojautas, noteikti jāapmeklē Otto Zitmaņa personālizstāde galerijas XO telpās – viņa darbu sastāvdaļas ir tik daudzas un dažādas, un pat pretrunīgas, ka baudījums, ko sniedz to kopums, ir visnotaļ koncentrēts un tamdēļ pārliecinošs.
Izstādē redzami trīspadsmit dažādu izmēru audekli. Trīspadsmit autonomas epizodes kopā ar daiļrunīgiem nosaukumiem var tikt skatītas arī kā neatkarīgi stāsti. Vai tieši pretēji – mākslinieka izteiksmīgā rokraksta apvienojumā kļūt par eksplozīvu krāsu, triepienu, formu, gandrīz vai ar jutekļiem uztveramu, bet iegrožot neiespējamu sižetu orģiju. Uztvere nepārtraukti plūst no sakārtotā uz haotisko un no haotiskā uz sakārtoto, nespējot fiksēt konkrētu atskaites punktu.
Šķiet, ka Otto Zitmaņa glezniecības šarma pamatā ir tieši pretrunīgums. Proti, gleznām izvēlēti triviāli, lai neteiktu – banāli – sižeti. Darba nosaukums ir Dzeltenais revolveris, un mēs redzam filmas cienīgu telpas kompozīciju ar vīrieti, kura kurpes ir asiņainas, un dzeltenu revolveri turpat mētājamies uz grīdas. Ak, tu, maita varētu būt izsauciens, kas pasprūk pār gleznā attēlotās mājsaimnieces lūpām, kad viņa savā virtuvē cērt nost galvas cāļiem. Dabūsi pa dupsi attēlo divu nenosakāma dzimuma, bet visnotaļ vienādu īpašnieku ķermeņus. Zaļa, uzblīdusi kundze tukšā ēdamistabā ilustrē izteikumu/gleznu Ēd, dēliņ, kartupeļi garšīgi. Populārās kultūras nepārprotamā klātbūtne mākslinieka darbos – šī nianse liek domāt par mājsaimnieču seriāliem vai mājsaimnieces tēlu kā tādu, par reklāmu, kriminālromānu estētiku, slāpētu vai atklātu agresiju un seksu. Tas viss tiek atklāts ļoti tiešās, nepārprotamās, komiksveidīgās kompozīcijās. Rezultāts – jebkādi zīmīgi vispārinājumi, kas varētu parādīties sižetā, zūd klaji uzskatāmā, ilustratīvā attēlojuma dēļ.
Teiktais nenozīmē, ka O. Zitmaņa mākslas darbi būtu plakani vai tukši. Tos raksturo visnotaļ spēcīgas gleznieciskās kvalitātes – spēja harmoniski izkārtot it kā nesaderīgas krāsas, absolūti brīva un virtuoza māka darboties ar otu, dinamiska kompozīciju uzbūve. Viņa gleznošanas manieri varētu pat raksturot kā ekspresīvu. Otto Zitmaņa darbos ekspresīvi un gleznieciski pārliecinoši atveidotās plakātiskās klišejas kļūst par vienotu veselumu. Baudījums ir pietiekami pārliecinošs, lai Otto Zitmani paturētu acīs un sāktu gaidīt viņa nākamo izstādi.