Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/8988952t1h5e2e.jpg)
Ne vienmēr acis protestē, strādājot ar datoru.
Ļoti daudziem darbdiena paiet, strādājot ar datoru. Tā ir ikdienas nepieciešamība — lietot datoru, ne vien pildot tiešos pienākumus, bet arī paaugstinot kvalifikāciju, studējot.
Vai visi vienlīdz rūpīgi izturas pret savu redzi? Stāsta optometriste, SIA «Optika Metropole» direktora asistente mazumtirdzniecības jautājumos Dace Drupa.
— Cik bieži datorlietotājiem būtu jāpārbauda redze?
— Atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir kādas sūdzības. Vienu reizi gadā aiziet pie acu ārsta — tā ir norma, ko vajadzētu ievērot arī katram datorlietotājam. Pārbaudot redzi datorlietotājiem, protams, arī jebkuram pacientam, būtiski ir ievākt plašu anamnēzi: piemēram, cik stundu dienā strādā ar datoru? Cik ilgu laiku bez pārtraukuma, kā ir iekārtota darba vieta, vai ir nepieciešama optiskā korekcija, vai ir parādījušās acu sūdzības un kādas?
Ir pat izdalīts tāds termins kā DRS (datorlietotāju redzes sindroms), redzes sūdzības nevar pieskaitīt pie vispārējiem medicīniskiem simptomiem. Raksturīgākās datorlietotāju sūdzības ir: acu saspringums, nogurums, neskaidra redze, iekaisušas acis, fotofobija (gaismas bailes), kakla, muguras sāpes, galvassāpes, attēla dubultošanās, pārejoša pagaidu tuvredzība un seku attēlu veidošanās.
Bieži koriģējot redzi, atrod ļoti mazu optisko korekciju, kuru acij būtu jāspēj kompensēt, taču pie lielas slodzes tuvumā acs nespēj vairs bez palīdzības strādāt, un mums ir jāiesaka optiskās brilles darbam ar datoru.
Optikas salonā var izvēlēties brilles, piemērotus ietvarus un tās lietot, strādājot ar datoru, lai acīm nebūtu pārāk liela piepūle. Dažkārt veicam atkārtotas vizītes, lai izrunātu, kāds ir bijis valkāšanas režīms un vai ir nepieciešams veikt kādas korekcijas izmaiņas. Ja redzes sūdzības neparādās, tad uz konsultāciju var ierasties arī pēc gada. Būtiski brilles ir lietot darbam ar datoru arī tiem, kuriem brilles ir nepieciešamas tikai darbam tuvumā un lasīšanai. Bieži ieteiktā optiskā korekcija atbilst darbam ar datoru, lai arī datora monitors atrodas tālāk nekā lasīšanas attālums.
— Vai ir jāievēro speciāli piesardzības pasākumi, lai dators nekaitētu redzei?
— Ne jau vienmēr acis protestē. Apgaismojumam, turklāt labam, vienmēr jābūt kreisajā pusē. Ja būsiet izvēlējies nepareizu pozu, osteohondrozes slimniekiem var sākt vilkt muguru, un tad jau izveidosies vesels komplekss, kas traucēs strādāt.
Vispirms vajadzētu pārskatīt darba vietas iekārtojumu. Tas jānodrošina darba devējam. Ir speciāli noteikumi, kuri paredz, ka vienu reizi gadā darba devējam jānodrošina darba ņēmējiem redzes pārbaude. To ievēro bankas, iestādes, kas vairāk saistītas ar valsts pārvaldi. Ir izstrādāti rekomendējamie darba vietas parametri darbā ar datoru. Piemēram, skata leņķim no horizontāles līdz monitora ekrāna centram jābūt 20–30 grādu robežās, no horizontāles līdz monitora apakšējai malai — ne vairāk kā 40 grādu. Skata līnijas pa horizontāli attālums līdz monitora ekrāna augšējai malai — no 18 līdz 28 cm, bet attālums no horizontālās skata līnijas līdz monitora ekrāna apakšējai malai — no 40 līdz 60 cm. No acīm līdz ekrāna centram ieteicamais attālums — no 50 līdz 70 cm, savukārt līdz monitora ekrāna apakšējai malai — no 55 līdz 80 cm, no acīm līdz klaviatūras vidum — no 63 līdz 83 cm, bet klaviatūrai no grīdas jābūt no 60 līdz 82 cm tālu.
Būtisks risinājums ir redzes režīms, kaut ir ieteiktas brilles darbam ar datoru. Ir tāds režīms 3 B, kas iedalās vairākos līmeņos. Vispirms mikrorežīms — ik pēc 10 minūtēm 10 sekunžu jāskatās tālumā; minirežīms — pēc katras stundas piecas minūtes piecelties, izstaipīties; maksirežīms — pusdienas pārtraukumam obligāti jāilgst vienu stundu. Ir vēl tāds režīms 20–20–20: ik pēc 20 minūtēm 20 sekunžu jāskatās 20 pēdu tālumā. Šos ieteikumus var ievērot jebkurš, arī optisko briļļu valkātāji. Nekādā gadījumā nevajadzētu ar datoru strādāt 12 stundu un vairāk, jo tad jau nekas nespēs palīdzēt.
— Ko varētu teikt par jaunākās paaudzes monitoriem?
— Jaunākās paaudzes monitori ir tik tālu uzlaboti, ka tiem vairs nav vajadzības pēc speciāliem aizsargekrāniem. Jebkurš darbs, tuvumā lasot, rakstot, ir slodze acīm. Svarīgi, kā tiek vadīta informācija datorā — vai no papīra datorā, vai tikai monitorā, kas var radīt lielāku slodzi.