Ielu un jaunbūvju attīstība nesaskan

Maksājums ir, glābiņa nav?

Jau apdzīvotas, gandrīz pabeigtas vai tapšanas stadijā Pārdaugavā ir daudzas padsmit un vairāk stāvu augstas daudzdzīvokļu mājas. «Metropolia» un «Solaris» Imantā, «Panorama Plaza» pie Kalnciema tilta, «Da Vinči» Ķīpsalā - šie ir tikai daži no Pārdaugavā jau esošajiem un topošajiem debesskrāpjiem, kurus apdzīvos simtiem rīdzinieku. Visticamāk, viņu prieks par jauno īpašumu aprausies brīdī, kad no mājas ar personīgo automašīnu vai sabiedrisko transportu nāksies nokļūt, piemēram, Rīgas centrā. Pārmaiņas apkārtnes infrastruktūrā jaunajos projektos nav paredzētas, jo tā ir pilsētplānotāju un satiksmes organizatoru kompetence. Atsevišķi ir gadījumi, kad projekta autors gatavs investēt, piemēram, jauna luksofora uzstādīšanā vai esošo ielu un krustojumu rekonstrukcijā. Gan Pārdaugavas ielas, gan sabiedriskais transports jau tagad knapi spēj turēt iedzīvotāju vajadzību diktēto slodzi. Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe RB norāda, ka jebkura būvniecība attīsta infrastruktūru. «Ir tikai dažas vietas pasaulē, kur infrastruktūra tiek sakārtota vispirms – parasti to plāno un pielāgo ar kavēšanos. Tā tas ir arī Rīgā, kur diemžēl infrastruktūra ir iekavēta kopumā visā pilsētā,» secina J. Dripe. Viņš uzsver, ka nebūt ne visi iecerētie projekti tiek akceptēti jau tagad – daudzas lietas būs iespējams realizēt tikai tad, kad būs uzbūvēti papildu Daugavas šķērsojumi, pievedceļi, apvedceļi utt. J. Dripe uzskata, ka viens no situācijas risinājumiem ir infrastruktūras maksājums. Proti, projekta attīstītājs zināmu naudas summu iemaksātu pilsētai, piemēram, satiksmes jautājumu risināšanai konkrētajā vietā. Tiesa, šis maksājums būvētgribētājiem ir jau labu laiku un nebūt ne niecīgā apmērā. Tomēr šī nauda pašlaik tiek tērēta galvenokārt mazāk nozīmīgu objektu, piemēram, piebraucamo ceļu, izbūvei. Vērienīgi projekti par šo naudu līdz šim nav veikti. Jautāts, kā pašlaik esošajā situācijā līdzsvarot attīstības un infrastruktūras jautājumus, J. Dripe norāda uz Rīgas domes deputātu kompetenci: «Attīstības komitejas deputātiem, lemjot par konkrēto projektu, ir pilnīgs pamats to atlikt, noraidīt vai likt pārstrādāt, lai šīs lietas būtu sakārtotas.»

Uztrauc apbūve kreisajā krastā

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ieva Prauliņa norāda, ka satiksmes plūsmu plānošana līdz ar kādas teritorijas apbūvi ir neatņemama pilsētplānošanas sastāvdaļa, kas ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta kompetencē.

Tikai tad, kad pilsētas plānotāji ir noteikuši dažādu pilsētas teritoriju apbūves un satiksmes infrastruktūras attīstības iespējas visas pilsētas attīstības kontekstā, piemēram, kur ir paredzēta jaunu ielu izbūve, un ir noteiktas ielu sarkanās līnijas, sākas Satiksmes departamenta kompetence - ielu izbūve un uzturēšana, kā arī satiksmes organizācija tajās. «Ja jaunu ēku būvniecību konkrētā teritorijā ir akceptējis Pilsētas attīstības departaments un ir izsniegta būvatļauja, tad Satiksmes departamenta kompetencē ir izsniegt tehnisko noteikumus piebraucamo ceļu izbūvei un izvirzīt kādas prasības satiksmes organizācijai tā, lai tajā pēc iespējas būtu ievērotas visu satiksmes dalībnieku intereses. Departamentam nav tiesību pieņemt lēmumu par kāda objekta būvniecības atļaušanu vai aizliegšanu,» uzsver I. Prauliņa. Viņa piekrīt, ka līdz ar jaunu ēku izbūvi mainās arī satiksmes plūsma un intensitāte konkrētajā teritorijā. Šā iemesla dēļ departaments esot nopietni nobažījies, kādas sekas uz satiksmes plūsmu radīs Daugavas kreisā krasta apbūve. Lai apzinātu tās ietekmi uz satiksmes plūsmu pilsētā, jūlijā Rīgas Transporta sabiedriskajā padomē kopā ar pārstāvjiem no Satiksmes departamenta un Pilsētas attīstības departamenta tika aplūkots Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas projekts no satiksmes viedokļa. Secināts, ka nepieciešams izstrādāt integrētu Daugavas kreisā krasta apbūves projektu, kurā būtu pētītas arī iespējamās satiksmes plūsmas izmaiņas. «Jāpārskata arī infrastruktūras maksājumu iekasēšanas un izmantošanas kārtība, lai būvju pasūtītāji piedalītos ne tikai objektu piebraucamo ceļu izbūvē, bet arī palīdzētu risināt konkrētā rajona infrastruktūras attīstības stratēģiskos jautājumus,» teic I. Prauliņa.

Ieguldījumi infrastruktūrā – neatņemama projekta sastāvdaļa

Tūkstošiem apmeklētāju plāno pulcēt arī Gaismas pils un akustiskā koncertzāle uz AB dambja. Projektēšanas uzņēmumi «E. Daniševska birojs» un «Solvers» pēc Satiksmes departamenta pasūtījuma veica transporta izpēti, kas nodrošinātu satiksmes plūsmu un piekļuvi šiem objektiem. Secinājums: lielāko daļu satiksmes infrastruktūras Daugavas kreisajā krastā nepieciešams izbūvēt no jauna. Viens no būtiskākajiem risinājumiem būtu pazemes savienojuma izbūve starp Raņķa dambi, Vienības gatvi un Mūkusalas ielu. Tādējādi pēc Dienvidu tilta nodošanas ekspluatācijā tiktu novērsta smagā transporta plūsma pa Uzvaras bulvāri un Akmens tiltu. «Satiksmes ministrijai vairākkārt norādīts, ka ieguldījumi satiksmes infrastruktūrā jāpadara par jebkura lielāka projekta neatņemamu sastāvdaļu. Tās realizācijai nepieciešamais finansējums būtu ieskaitāms kopējās projekta īstenošanas izmaksās. Diemžēl pagaidām šis princips likumdošanā nav iestrādāts,» atzīst I. Prauliņa.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja vakar atbalstīja būvprojektēšanas sākšanu transporta plūsmas sakārtošanai bibliotēkas un koncertzāles teritorijā. Projektētāji aprēķinājuši, ka tas varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus latu, bet projektēšanas darbi – 1,8 miljonus latu. Būvprojektēšanas uzsākšanai no Pilsētas attīstības fonda tiek lūgti 360 000 latu, bet gala lēmums šajā jautājumā jāpieņem domes prezidijam.

Jāplāno kopumā, nevis pa daļām

Uz ačgārnu rīcību jaunu objektu un satiksmes infrastruktūras plānošanā norāda arī «Kreisā krasta kustība», kurā apvienojušās dažādas jauniešu un vides aizsardzības organizācijas. Tās pārstāvis Mārcis Sakalovskis augustā notikušajā diskusijā par Daugavas kreisā krasta attīstības koncepciju uzsvēra, ka risinājumus vajadzētu meklēt visai transporta infrastruktūrai kopumā, nevis pa daļām. Kustības pārstāvji uzskata, ka svarīgi ir aprēķināt, kādā secībā un cik daudz tiks būvētas jaunas celtnes. Šajā diskusijā Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Pēteris Strancis uzsvēra, ka jaunu ceļu un tiltu būvniecība nebūs risinājums, jo transportlīdzekļu skaits neizbēgami pieaugs. Viņaprāt, jāattīsta sabiedriskais transports, jāievieš maksa par iebraukšanu, jāizveido «park&ride».

Jautāts, vai, ņemot vērā pašreizējo darbinieku trūkumu, «Rīgas satiksme» būs gatava nodrošināt sabiedrisko transportu līdz ar Pārdaugavas attīstību, pašvaldības uzņēmuma pārstāvis Oskars Fīrmanis norāda: «Domājot par pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, plānojam iegādāties un nomainīt esošās, jau nokalpojušās transporta vienības pret jaunām, modernām, kā arī ietilpīgākām. Jebkura attīstība, tai skaitā sabiedriskā transporta maršrutu attīstība, prasa no Rīgas pilsētas papildu investīcijas.»